| Name | Škaune, Šķaune, Škiaunė, Škaune, Шкяўне |
| Author | Ilga Šuplinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Škaunis (arī Škauna) vārds dažādos laikos ieguvis atšķirīgu skanējumu: vēl 19. gs. vairāk ir saistīts ar Karņicku un Borhu dzimtas tradīcijām, 20. gs. kļūst par nozīmīgu Latvijas ārējās robežas (A rūbežs) punktu, padomju varas gados sasniedz augstus rādītājus cūkkopībā un vēl 90. gados ir pazīstams „Šķaunes bekons”, savukārt 21. gs. šķaunieši atgriežas pie kultūras vērtībām.
Škaune kā: 1. Robeža: 1.1. iekšējā; 1.2. ārējā. 2. Dzejnieces Marijas Andžānes dzimtā vieta. 3. Mūziķu talanta rosinātāja – komponista un ērģelnieka Romualda Jermaka dzimtene.
Par ārējo Latvijas valsts robežu Škaune ir kļuvusi divreiz: pirmoreiz visai negaidīti un formāli pēc 3 Vitebskas guberņas apriņķu pievienošanas (Daugovpiļs, Ludzys, Rēzeknis) Latvijai (1917–1940), bet latvieši palika arī aiz robežas; otrreiz – pēc Latvijas neatkarības atgūšanas (1991), atjaunojot līdz 1940. g. pastāvošās robežas.
Latvijas–Krievijas robežsargiem bija labāks tehniskais ekipējums, kā arī tika pastiprināti gādāts par kultūras un sporta aktivitātēm, pierobežas pagasta sakoptību. 2004. g., Latvijai iestājoties ES, robežsargu darba apstākļi tika uzlaboti, taču to nevar teikt par pierobežas infrastruktūru, pagasta attīstības iespējām.
M. Andžāne (1909–1988) ir spilgta kristīgā romantisma pasaulskatījuma paudēja, viņa ir pirmā, kas atsakās no pesimisma un rūgtuma Latgales atainojumā. M. Andžāne 1) ir bijusi Skolotāja (latviešu valodas un literatūras, školuotuojs), kura attīstīja savu un audzēkņu garu ar ticības un folkloras dedzību un gudrību; 2) sīksti turējās pie latviešu valodas (latgalīšu volūda), šķirdama to no baltiešu valodas; 3) ir nosaukta starp 100 ietekmīgākajām 20. gs. Latvijas sievietēm.
Škaune ir bijusi ērģelnieku Jermaku dzimtas izejas punkts: 20. gs. sākumā ar piepildītāko posmu Latvijas Republikas (1918–1940) laikā Boļeslavam un viņa brālim Antonijam, 20. gs. II pusē un mūsdienās Boļeslava dēliem – Romualdam un Jānim. R. Jermaka (1931), komponista, ērģelnieka, mūzikas teorētisko priekšmetu pedagoga saikne ar Škauni saglabāta visu laiku.
Škaune kā: 1. Robeža: 1.1. iekšējā; 1.2. ārējā. 2. Dzejnieces Marijas Andžānes dzimtā vieta. 3. Mūziķu talanta rosinātāja – komponista un ērģelnieka Romualda Jermaka dzimtene.
Par ārējo Latvijas valsts robežu Škaune ir kļuvusi divreiz: pirmoreiz visai negaidīti un formāli pēc 3 Vitebskas guberņas apriņķu pievienošanas (Daugovpiļs, Ludzys, Rēzeknis) Latvijai (1917–1940), bet latvieši palika arī aiz robežas; otrreiz – pēc Latvijas neatkarības atgūšanas (1991), atjaunojot līdz 1940. g. pastāvošās robežas.
Latvijas–Krievijas robežsargiem bija labāks tehniskais ekipējums, kā arī tika pastiprināti gādāts par kultūras un sporta aktivitātēm, pierobežas pagasta sakoptību. 2004. g., Latvijai iestājoties ES, robežsargu darba apstākļi tika uzlaboti, taču to nevar teikt par pierobežas infrastruktūru, pagasta attīstības iespējām.
M. Andžāne (1909–1988) ir spilgta kristīgā romantisma pasaulskatījuma paudēja, viņa ir pirmā, kas atsakās no pesimisma un rūgtuma Latgales atainojumā. M. Andžāne 1) ir bijusi Skolotāja (latviešu valodas un literatūras, školuotuojs), kura attīstīja savu un audzēkņu garu ar ticības un folkloras dedzību un gudrību; 2) sīksti turējās pie latviešu valodas (latgalīšu volūda), šķirdama to no baltiešu valodas; 3) ir nosaukta starp 100 ietekmīgākajām 20. gs. Latvijas sievietēm.
Škaune ir bijusi ērģelnieku Jermaku dzimtas izejas punkts: 20. gs. sākumā ar piepildītāko posmu Latvijas Republikas (1918–1940) laikā Boļeslavam un viņa brālim Antonijam, 20. gs. II pusē un mūsdienās Boļeslava dēliem – Romualdam un Jānim. R. Jermaka (1931), komponista, ērģelnieka, mūzikas teorētisko priekšmetu pedagoga saikne ar Škauni saglabāta visu laiku.
Intresting info
Šķaune ir zivs ‘ālants’ (Leuciscus idus). Škaunis ezerā dzīvojušas plaužiem līdzīgas zivis, kuras sauca par šķaunadzēm. Starp abiem nosaukumiem noteikti pastāv kāda sakarība. Interesantākais ir tas, ka gadsimtu garumā Škaunis nosaukums ir apzīmējis dažādas vietas un pat objektus (ezers, muiža, pusmuiža, sala, vēlāk pagasts u. c.; „Tāvu zemes kalendars 2011”, 2010, 61): Seņōkais nu tim varātu byut hidronims – Škaunes azars, kas tagad atsarūn Istras pogostā. (..) Azara reitu krostā bejušas divas apdzeivōtas vītas: Škaune Sobolinska (..), Škaune Garanska. Apmāram 5 km iz dīnvydim, tagadejōs Šuškovas zīmeļu daļa, bejuse Škaunes muiža. (..) Posyunes muižas teritorijā palyka vēļ vīna Škaune (..). Bet 13 km iz dīnvydim ir tagadejō Škaune, bejušō Poleščina.