| Name | Školuotuojs, skolotājs, mokytojas, teacher, настаўнік |
| Author | Ilga Šuplinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Školotuojs (arī špektereits, darakterka, skūluotuojs, tauškoluotuojs): 1. Profesija. 2. Misija, aicinājums. 3. Pārnestā nozīmē ambivalence.
Joprojām školotuojs ir populārākais, bieži vien arī vispārinājuma nozīmē dažādās izglītības pakāpēs lietotais apzīmējums.
Latgalē pirmās skolas (Latgolys škola) parādās 17. gs. sāk., taču par zemniekiem (zemnīks) pieejamu skolu dibināšanu var runāt tikai 19. gs. II pusē, kad jau ir sākusies intensīva pārkrievošanas politika.
Pirmie skolotāju kursi tiek organizēti 1907.–1909. g. (bruoli Skryndys). Nākamie skolotāju kursi tiek organizēti 1917. g. Pēterpilī (Picers), pēc Latvijas Republikas dibināšanas – Daugovpilī un Rēzeknē. Bet 1923. g. Daugavpilī, 1925. g. Rēzeknē sāka darboties arī školotuoju institūti (RVSI).
Visos laikos školotuoja darba rezultāti bija veiksmīgāki, ja viņš savu darbu uztvēra kā aicinājumu ziedot savu dzīvi jauniešu izglītošanai. Latgalē var runāt par diviem vēsturiski spilgtiem školotuoja misijas apziņas posmiem: 1) darakterku laiks (1865–1904), 2) Latvijas Republikas (1918–1940) tautskolotāju darbības laiks.
Latgales školotuoja pašaizliedzību, ideālismu, tēvzemes un Dieva (Dīvs) mīlestību ataino daudzi tā laika literāri darbi. Daudziem školotuojim darbs bija dzīvesveids, bet viens no pamatuzdevumiem – Latgales kultūras celšana. Daudzi 30. g. rakstnieki bija školotuoji.
Frazeoloģisms atsaraduši školotuoji ‘tie, kas grib pamācīt, bet paši nemaz nav vai nevar būt školotuoji’ norāda uz to, ka cilvēkus, kuriem raksturīgi pamācīt citus, biežāk tieši negatīvā kontekstā pārnestā nozīmē sauc par školotuojim, akcentējot to neīstumu. Un otrādi – var vērot, ka daudzi cilvēki školotuojs uztver par savas dzīves autoritāti, rakstot šo vārdu pat ar lielo sākumburtu: Školuotuojs, dzeivis Skūluotuojs.
Joprojām školotuojs ir populārākais, bieži vien arī vispārinājuma nozīmē dažādās izglītības pakāpēs lietotais apzīmējums.
Latgalē pirmās skolas (Latgolys škola) parādās 17. gs. sāk., taču par zemniekiem (zemnīks) pieejamu skolu dibināšanu var runāt tikai 19. gs. II pusē, kad jau ir sākusies intensīva pārkrievošanas politika.
Pirmie skolotāju kursi tiek organizēti 1907.–1909. g. (bruoli Skryndys). Nākamie skolotāju kursi tiek organizēti 1917. g. Pēterpilī (Picers), pēc Latvijas Republikas dibināšanas – Daugovpilī un Rēzeknē. Bet 1923. g. Daugavpilī, 1925. g. Rēzeknē sāka darboties arī školotuoju institūti (RVSI).
Visos laikos školotuoja darba rezultāti bija veiksmīgāki, ja viņš savu darbu uztvēra kā aicinājumu ziedot savu dzīvi jauniešu izglītošanai. Latgalē var runāt par diviem vēsturiski spilgtiem školotuoja misijas apziņas posmiem: 1) darakterku laiks (1865–1904), 2) Latvijas Republikas (1918–1940) tautskolotāju darbības laiks.
Latgales školotuoja pašaizliedzību, ideālismu, tēvzemes un Dieva (Dīvs) mīlestību ataino daudzi tā laika literāri darbi. Daudziem školotuojim darbs bija dzīvesveids, bet viens no pamatuzdevumiem – Latgales kultūras celšana. Daudzi 30. g. rakstnieki bija školotuoji.
Frazeoloģisms atsaraduši školotuoji ‘tie, kas grib pamācīt, bet paši nemaz nav vai nevar būt školotuoji’ norāda uz to, ka cilvēkus, kuriem raksturīgi pamācīt citus, biežāk tieši negatīvā kontekstā pārnestā nozīmē sauc par školotuojim, akcentējot to neīstumu. Un otrādi – var vērot, ka daudzi cilvēki školotuojs uztver par savas dzīves autoritāti, rakstot šo vārdu pat ar lielo sākumburtu: Školuotuojs, dzeivis Skūluotuojs.
Intresting info
Školotuoja profesijas popularitātes rādītāji kā tā laika, tā mūsdienu aptaujās („Latgolas Škola”, 1930, Nr. 5, 532): puikom – jyurnīks, slepenpolicists, vērsnīks, kai 13. popularōkō školōtōjs; meitinem – školōtōja, provizors, zūbōrste.