| Name | Bruoli Skryndys, brāļi Skrindas, broliai Skrindos, Skrinda brothers, браты Скрынды |
| Author | Vladislavs Malahovskis |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Bruoli Skryndys: 1. Benedikts Skrinda (1868–1947). 2. Kazimirs Skrinda (1875–1919). 3. Antons Skrinda (1881–1918).
Bruoli Skryndys dzimuši Leiksnys pag. Liepas Mukānu sādžā Donata un Apolonijas Skrindu 7 bērnu ģimenē (saime). Sens nostāsts vēsta, ka 18. gs. Līksnas muižas īpašnieks no Skrundas esot atvedis mūrnieku muižas vajadzībām. Tā arī iedevis viņam uzvārdu Skrynda. Visi 7 Skrindu bērni prot lasīt un rakstīt, visi apmeklē skolu (Latgolys škola), bet trim (bruoli Skryndys) ir lemts turpināt studijas Pēterburgā (Picers).
B. Skrinda (pseidonīms – Zemnīka dāls), būdams otrais dēls ģimenē, sākumā dzīvo tēva mājās, palīdz saimniecībā un gādā līdzekļus jaunāko brāļu – Kazimira un Antona – izglītošanai. Tāpēc tikai 1899. g. jau 31 gada vecumā viņš iestājas Pēterburgas Garīgajā seminārā, studiju gados iesaistās latgaliešu nacionālajā kustībā. Kopš 1907. g. B. Skrinda darbojas Latgalē ne tikai kā draudžu prāvests bet ir arī aktīvs sabiedriskais darbinieks: dibina zemkopības biedrības un lauksaimnieku kooperatīvus, organizē teātra izrādes, rīko un vada Latgales skolotāju (školuotuojs) kursus; 1919. g. baznīcas mājā nodibina Balvu sešklasīgo pamatskolu. No 1924. g. līdz mūža beigām B. Skrinda ir pirmā Latvijā nodibinātā mariāņu klostera priekšnieks Viļānos.
K. Skrindas pseidonīms (Skudra) lielā mērā atbilst viņa darbīgajam mūžam: bijis ne tikai garīdznieks, bet arī Pēterburgas Garīgā semināra profesors (1904–1911), vadījis Pēterburgas latviešu muzikālo biedrību, organizējis skolotāju sagatavošanas kursus, lasījis referātus un organizējis diskusijas („Skryndas tejas vokori”).
K. Skrindas mūža lielākais devums – avīze „Drywa” (1908–1918), visilgāk pastāvošā latgaliešu pirmās atmodas avīze. Relatīvais avīzes ilglaicīgums un izaugsme izskaidrojama ar laikraksta „Drywa” mērķiem: ticības, tautiskās (latgaliskās) apziņas, tikumības un labklājības veicināšana.
A. Skrinda (pseidonīmi – Indriķis Leidumnīks, Ceļaveirs) studē Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā. Līdzdarbojies latgaliešu atmodas un revolucionārajā 1905. g. kustībā, par ko spiests emigrēt uz Šveici (1905–1906). Sākoties Pirmajam pasaules karam, tiek nosūtīts uz fronti; 1918. g. nokļuvis vācu gūstā, kur dabū asins saindēšanos un mirst dažas dienas pēc atgriešanās Rēzeknē. Apbalvots ar Sv. Annas un Sv. Vladimira ordeni.
A. Skrindam rodas ideja par jaunas latgaliešu ortogrāfijas izstrādāšanu. 1908. g. nāk klajā viņa latgaliešu valodas gramatika „Latwišu wolūdas gramatika” (latgalīšu volūda). Par godu izdevuma simtgadei 2008. g. Sanktpēterburgā notiek 1. starptautiskā latgalistikas konference, iesākot latgalistikas konferenču ciklu. 1914. g. A. Skrinda ir sakārtojis un izdevis pirmo latgaliešu dzejas antoloģiju „Kūkle”, veltītu drukas aizlieguma atcelšanas 10 gadu atcerei.
Daugavpils nov. Vabolē, vienā no 19. gs. celtajām grāfu Plāteru-Zībergu (Plāteri) muižas ēkām, 1996. g. atklāts bruoļu Skryndu muzejs.
Bruoli Skryndys dzimuši Leiksnys pag. Liepas Mukānu sādžā Donata un Apolonijas Skrindu 7 bērnu ģimenē (saime). Sens nostāsts vēsta, ka 18. gs. Līksnas muižas īpašnieks no Skrundas esot atvedis mūrnieku muižas vajadzībām. Tā arī iedevis viņam uzvārdu Skrynda. Visi 7 Skrindu bērni prot lasīt un rakstīt, visi apmeklē skolu (Latgolys škola), bet trim (bruoli Skryndys) ir lemts turpināt studijas Pēterburgā (Picers).
B. Skrinda (pseidonīms – Zemnīka dāls), būdams otrais dēls ģimenē, sākumā dzīvo tēva mājās, palīdz saimniecībā un gādā līdzekļus jaunāko brāļu – Kazimira un Antona – izglītošanai. Tāpēc tikai 1899. g. jau 31 gada vecumā viņš iestājas Pēterburgas Garīgajā seminārā, studiju gados iesaistās latgaliešu nacionālajā kustībā. Kopš 1907. g. B. Skrinda darbojas Latgalē ne tikai kā draudžu prāvests bet ir arī aktīvs sabiedriskais darbinieks: dibina zemkopības biedrības un lauksaimnieku kooperatīvus, organizē teātra izrādes, rīko un vada Latgales skolotāju (školuotuojs) kursus; 1919. g. baznīcas mājā nodibina Balvu sešklasīgo pamatskolu. No 1924. g. līdz mūža beigām B. Skrinda ir pirmā Latvijā nodibinātā mariāņu klostera priekšnieks Viļānos.
K. Skrindas pseidonīms (Skudra) lielā mērā atbilst viņa darbīgajam mūžam: bijis ne tikai garīdznieks, bet arī Pēterburgas Garīgā semināra profesors (1904–1911), vadījis Pēterburgas latviešu muzikālo biedrību, organizējis skolotāju sagatavošanas kursus, lasījis referātus un organizējis diskusijas („Skryndas tejas vokori”).
K. Skrindas mūža lielākais devums – avīze „Drywa” (1908–1918), visilgāk pastāvošā latgaliešu pirmās atmodas avīze. Relatīvais avīzes ilglaicīgums un izaugsme izskaidrojama ar laikraksta „Drywa” mērķiem: ticības, tautiskās (latgaliskās) apziņas, tikumības un labklājības veicināšana.
A. Skrinda (pseidonīmi – Indriķis Leidumnīks, Ceļaveirs) studē Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijā. Līdzdarbojies latgaliešu atmodas un revolucionārajā 1905. g. kustībā, par ko spiests emigrēt uz Šveici (1905–1906). Sākoties Pirmajam pasaules karam, tiek nosūtīts uz fronti; 1918. g. nokļuvis vācu gūstā, kur dabū asins saindēšanos un mirst dažas dienas pēc atgriešanās Rēzeknē. Apbalvots ar Sv. Annas un Sv. Vladimira ordeni.
A. Skrindam rodas ideja par jaunas latgaliešu ortogrāfijas izstrādāšanu. 1908. g. nāk klajā viņa latgaliešu valodas gramatika „Latwišu wolūdas gramatika” (latgalīšu volūda). Par godu izdevuma simtgadei 2008. g. Sanktpēterburgā notiek 1. starptautiskā latgalistikas konference, iesākot latgalistikas konferenču ciklu. 1914. g. A. Skrinda ir sakārtojis un izdevis pirmo latgaliešu dzejas antoloģiju „Kūkle”, veltītu drukas aizlieguma atcelšanas 10 gadu atcerei.
Daugavpils nov. Vabolē, vienā no 19. gs. celtajām grāfu Plāteru-Zībergu (Plāteri) muižas ēkām, 1996. g. atklāts bruoļu Skryndu muzejs.
Intresting info
K. Skrinda avīzes „Drywa” nosaukuma izvēli pamato šādi („Drywa”, Nr. 1, 1908, 15. maijā): Zemniekam drywa ir wysmeiloks words. Drywas kad tryukst – jis bedigs, kad jam loba (lobs) augliga drywa – jis kungs.