| Name | Leiksna, Līksna, Leiksna, Leiksna, Лiксна |
| Author | Lienīte Litavniece |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Leiksna ir Daugavpils nov. pag., kas atrodas gleznainā vietā Daugavas (Daugova) labajā krastā ar centru bijušajā grāfu Plāteru muižas teritorijā. Leiksnu raksturo: 1. Parks. 2. Baznīca un koris. 3. Jauniešu aktivitāšu centrs.
Leiksna kopš 18. gs. (līdz pat 20. gs. sāk.) piederēja Zībergu dzimtai; pēc M. Plātera laulībām ar I. H. Zībergu (1803) izveidojās Plāteru-Zībergu dzimtas atzars. Plāteru dzimtai bija raksturīgi iekopt pie savām muižām skaistus parkus (Leiksna, Kruoslova). Lai gan no Leiksnys muižas pašreiz vairs atlicis tikai ziemeļu spārna stūris, tomēr nepārtraukti tiek atjaunots un no jauna veidots muižas parks. Kopš 2000. g. tiek veidotas atpūtas takas (kopējais gar. ~2 km) un 12 informatīvas pieturas vietas.
Leiksnys Sv. Jēzus Sirds katoļu bazneicys (iesvētīta 1913. g. 5. oktobrī, vecā baznīca nojaukta, būvējot jauno). Lielākie draudzes svētki ir Rožukroņa (rūžukrūņs) svētki, ko ticīgie sarunvalodā sauc par Rožoncovu (svin pirmajā oktobra svētdienā) un kas sakrīt ar baznīcas iesvētīšanas laiku, un Jēzus Sirds diena.
Leiksnys draudze ir ievērojama ar garīdzniekiem, kuri tajā darbojušies: Jezups Akilevičs (1821–1829) – Kruoslovys Goreiguo seminara beidzējs, sarakstījis „Grammatyka Inflancko-Łotewska krótko zebrana dla Uczących się Ięzyka Łotewskiego” (1817); Tomašs Kosovskis ne tikai organizējis vakarus pie ciema krustiem (krysts), bet arī rūpējies par zemnīku bērniem (materiāli palīdzot), poliski izdevis latgaliešu valodas gramatiku (1853); Juris Zarāns (2009–2010) aktīvi iesaistījās Leiksnys pag. sabiedriskajā un kultūras dzīvē, spēlēja vietējā amatierteātrī.
Viena no ievērojamākajām ārvalstu personām, kura ir viesojusies Leiksnys baznīcā, ir Velsas princis Čārlzs (2001. g. 9. novembrī).
Leiksnu var uzskatīt par Latgales jauniešiem nozīmīgu aktivitāšu centru. Kopš 2005. g. Leiksnā tiek rīkots latgaliešu mūzikas festivāls „Muzykys skrytuļs” (Made in Latgola), Leiksnā ir dibināta un reģistrēta biedrība „LgSC” (2005). 2002. g. jaunieši nodibināja kopienu, kas 2007. g. reģistrēta kā biedrība „Līksnas jauniešu kopiena KOPĀ”; sākotnēji tā izveidota Lauku partnerības programmas ietvaros.
Latgaliešiem ir arī deja (dziga) ar nosaukumu „Līksnas dancis”, kas tapusi, apvienojot divas Leiksnā pierakstītas dejas: „Mikita” (deja ar skaliem), „Grapa kungs” (rotaļdeja).
Leiksna kopš 18. gs. (līdz pat 20. gs. sāk.) piederēja Zībergu dzimtai; pēc M. Plātera laulībām ar I. H. Zībergu (1803) izveidojās Plāteru-Zībergu dzimtas atzars. Plāteru dzimtai bija raksturīgi iekopt pie savām muižām skaistus parkus (Leiksna, Kruoslova). Lai gan no Leiksnys muižas pašreiz vairs atlicis tikai ziemeļu spārna stūris, tomēr nepārtraukti tiek atjaunots un no jauna veidots muižas parks. Kopš 2000. g. tiek veidotas atpūtas takas (kopējais gar. ~2 km) un 12 informatīvas pieturas vietas.
Leiksnys Sv. Jēzus Sirds katoļu bazneicys (iesvētīta 1913. g. 5. oktobrī, vecā baznīca nojaukta, būvējot jauno). Lielākie draudzes svētki ir Rožukroņa (rūžukrūņs) svētki, ko ticīgie sarunvalodā sauc par Rožoncovu (svin pirmajā oktobra svētdienā) un kas sakrīt ar baznīcas iesvētīšanas laiku, un Jēzus Sirds diena.
Leiksnys draudze ir ievērojama ar garīdzniekiem, kuri tajā darbojušies: Jezups Akilevičs (1821–1829) – Kruoslovys Goreiguo seminara beidzējs, sarakstījis „Grammatyka Inflancko-Łotewska krótko zebrana dla Uczących się Ięzyka Łotewskiego” (1817); Tomašs Kosovskis ne tikai organizējis vakarus pie ciema krustiem (krysts), bet arī rūpējies par zemnīku bērniem (materiāli palīdzot), poliski izdevis latgaliešu valodas gramatiku (1853); Juris Zarāns (2009–2010) aktīvi iesaistījās Leiksnys pag. sabiedriskajā un kultūras dzīvē, spēlēja vietējā amatierteātrī.
Viena no ievērojamākajām ārvalstu personām, kura ir viesojusies Leiksnys baznīcā, ir Velsas princis Čārlzs (2001. g. 9. novembrī).
Leiksnu var uzskatīt par Latgales jauniešiem nozīmīgu aktivitāšu centru. Kopš 2005. g. Leiksnā tiek rīkots latgaliešu mūzikas festivāls „Muzykys skrytuļs” (Made in Latgola), Leiksnā ir dibināta un reģistrēta biedrība „LgSC” (2005). 2002. g. jaunieši nodibināja kopienu, kas 2007. g. reģistrēta kā biedrība „Līksnas jauniešu kopiena KOPĀ”; sākotnēji tā izveidota Lauku partnerības programmas ietvaros.
Latgaliešiem ir arī deja (dziga) ar nosaukumu „Līksnas dancis”, kas tapusi, apvienojot divas Leiksnā pierakstītas dejas: „Mikita” (deja ar skaliem), „Grapa kungs” (rotaļdeja).
Intresting info
Ar Izlīdzināšanas akmeni Leiksnys muižas parkā saistās kāda leģenda (no I. Litavnieces intervijas ar Elvīru Vorošenu, 2011): Dievs (Dīvs) vietā, kur upe un avots satiekas, novietojis akmeni un devis šai vietai svētību, sakot, ka tie, kas uz akmens uzkāps, patiesā mīlestībā esot, visu dzīvi laimi redzēs. Vienreiz pie Dieviņa padomu lūgt bija atnākuši jaunieši, pret kuriem sazvērējies liktens, un Dievs esot Mārai un Laimai licis tos salaulāt uz Mīlestības akmens, sakot vārdus: Dievs vieno mūsu dvēseles, Laima – likteņus, Māra – augumus. Uz mūžu, uz visu mūžu. Tā šis akmens kļuva par svētvietu mīlestībā dzīvojošajiem, bet tas nav paticis velnam (valns), kurš akmenim sūtīja krusu un zibeņus, tomēr iecirtis tajā tikai robus.