| Name | Rūžukrūņs, rožukronis, rožynas, rosary, ружоўнік |
| Author | Irēna Silineviča |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Rūžukrūņs (arī rožanca, rūžaiņs, rūžaine): 1. Nozīmīgākā lūgšana Jaunavas Marijas godināšanai. 2. Svētlieta. 3. Iedvesmas avots mākslā. 4. Latgales kristīgo tradīciju elements.
Rūžukrūņs sastāv no 4 daļām, katrā no tām ir 5 noslēpumi. Pirmajā – Rūžukrūņa priecīgajā daļā – tiek pārdomāta pasludināšana Jaunavai Marijai (Marija) ar eņģeļa Gabriela sveicienu, svētās Elizabetes apmeklēšana, nabadzīgā Kristus piedzimšana Betlēmē, Jēzus upurēšana svētnīcā, 12 g. vecā Jēzus atrašanās Jeruzalemes svētnīcā, skaidrojot Svētos Rakstus priesteriem un rakstu mācītājiem (bazneickungs). Otrā daļa ir Gaismas (gaisma) noslēpumu daļa, ko tradicionālajām trim rožukroņa daļām pievienoja tikai 2002. g. 18. oktobrī pāvests Jānis Pāvils II. Trešā daļa jeb sāpīgā Rūžukrūņa daļa ievada Jēzus Kristus ciešanu gaitās. Ceturtā daļa jeb Augstās godības Rūžukrūņa daļa liecina par Kristus augšāmcelšanos (Leldīne), Viņa uzkāpšanu debesīs, Svētā Gara nosūtīšanu, Jaunavas Marijas uzņemšanu debesīs un Viņas kronēšanu.
Rūžukrūņs ir svētlieta, ko lieto, skaitot Rūžukrūņa lūgšanu. Tā atgādina krelles, kas savērtas no sīkām zīlītēm, kuras izkārtotas 5 grupās pa 10 mazām zīlītēm, starp kurām ir atstarpes, izdalītas ar 1 lielāku zīlīti. Pie katras mazās zīlītes jāskaita „Esi sveicynuota Marija...”, pie katras lielās zīles – „Gūds lai ir Tāvam...” un „Tāvs myusu...”. Rūžukrūņs noslēdzas ar 3 mazām zīlītēm un krustiņu.
Nozīmīga vieta rūžukrūņam ir kristīgo tradīcijās Latgalē. Katru gadu maijā tiek svinēti Aglyunys diecēzes Rūžukrūņa svētki. Daudzās Latgales baznīcās rūžukrūņs tiek īpaši pieminēts un izcelts tur esošajos mākslas darbos. Pēdējos gados ir izveidojusies jauna tradīcija – rūžukrūņa dārzu veidošana. Pēdējā laikā praktiski katrā Latgales katoļu baznīcā darbojas rūžukrūņa pulciņi, kas piedalās arī starptautiskā rūžukrūņa pulciņu apvienības izsludinātajās Vispasaules rūžukrūņa lūgšanās noteiktā nodomā. Viens no Rūžukrūņa Karalienes godināšanas veidiem ir Dzīvais rūžukrūņs.
Rūžukrūņs sastāv no 4 daļām, katrā no tām ir 5 noslēpumi. Pirmajā – Rūžukrūņa priecīgajā daļā – tiek pārdomāta pasludināšana Jaunavai Marijai (Marija) ar eņģeļa Gabriela sveicienu, svētās Elizabetes apmeklēšana, nabadzīgā Kristus piedzimšana Betlēmē, Jēzus upurēšana svētnīcā, 12 g. vecā Jēzus atrašanās Jeruzalemes svētnīcā, skaidrojot Svētos Rakstus priesteriem un rakstu mācītājiem (bazneickungs). Otrā daļa ir Gaismas (gaisma) noslēpumu daļa, ko tradicionālajām trim rožukroņa daļām pievienoja tikai 2002. g. 18. oktobrī pāvests Jānis Pāvils II. Trešā daļa jeb sāpīgā Rūžukrūņa daļa ievada Jēzus Kristus ciešanu gaitās. Ceturtā daļa jeb Augstās godības Rūžukrūņa daļa liecina par Kristus augšāmcelšanos (Leldīne), Viņa uzkāpšanu debesīs, Svētā Gara nosūtīšanu, Jaunavas Marijas uzņemšanu debesīs un Viņas kronēšanu.
Rūžukrūņs ir svētlieta, ko lieto, skaitot Rūžukrūņa lūgšanu. Tā atgādina krelles, kas savērtas no sīkām zīlītēm, kuras izkārtotas 5 grupās pa 10 mazām zīlītēm, starp kurām ir atstarpes, izdalītas ar 1 lielāku zīlīti. Pie katras mazās zīlītes jāskaita „Esi sveicynuota Marija...”, pie katras lielās zīles – „Gūds lai ir Tāvam...” un „Tāvs myusu...”. Rūžukrūņs noslēdzas ar 3 mazām zīlītēm un krustiņu.
Nozīmīga vieta rūžukrūņam ir kristīgo tradīcijās Latgalē. Katru gadu maijā tiek svinēti Aglyunys diecēzes Rūžukrūņa svētki. Daudzās Latgales baznīcās rūžukrūņs tiek īpaši pieminēts un izcelts tur esošajos mākslas darbos. Pēdējos gados ir izveidojusies jauna tradīcija – rūžukrūņa dārzu veidošana. Pēdējā laikā praktiski katrā Latgales katoļu baznīcā darbojas rūžukrūņa pulciņi, kas piedalās arī starptautiskā rūžukrūņa pulciņu apvienības izsludinātajās Vispasaules rūžukrūņa lūgšanās noteiktā nodomā. Viens no Rūžukrūņa Karalienes godināšanas veidiem ir Dzīvais rūžukrūņs.
Intresting info
Izrādās, ka 19. gs.–20. gs. sākumā latgaliski (latgalīšu volūda) izdotajās lūgšanu grāmatās (puotoru gruomota) lieto polonismu rožanca (no różaniec, viduslaiku latīņu rosarium kalks, poļu valodā ieviesies 16. gs. lūgšanas un krellīšu apzīmēšanai), savukārt rožoncys attiecina uz lūgšanu krellēm. 20. gs. sākuma tekstos ieviešas jaunāka leksēma rūžukrūņs (tiešs latīņu valodas kalks) un rūžaiņs. Viduslaikos bija tradīcija izgreznot Dievmātes statujas ar rožu virtenēm, kurās katrs rozes zieds (rūžeņa) simbolizēja lūgšanu. Pēc kāda laika šīs virtenes pārtapa lūgšanu krellēs, kuras tādējādi sauca par „rūžukrūni”.