| Name | Marija, Marija, Marija, Maria, Дзева Марыя |
| Author | Sandra Ūdre |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Latgola kopš 1215. g. ir novēlēta Marijai (arī Vysusvātuokuo Jaunova Marija, Svātuo Marija, Svātuo Muora, Dīva Muote, Myusu Muote) un saukta „Terra Mariana” jeb tautā dēvēta Muorys zeme. Latgali raksturo vairākas savdabīgas iezīmes Marijis kulta uzturēšanā: 1. Marijis un pagāniskās Muorys tēla sinkrētisms. 2. Senas lūgšanu, svētgleznu pielūgsmes un svētceļojumu tradīcijas. 3. Kultūras aktivitātes un mākslas inspirācijas. 4. Marijis vārda glorifikācija un profanizācija.
Nevienu dienu ticīgu latgaliešu mājās neiztiek bez „Esi sveicynuota, Marija”, vēl kā iecienītas Marijai veltītas lūgšanas ārpus dievnama minamas Stuņdiņu dzīsmis (parasti rīta pusē), rūžukrūņs, dažādas garīgas dziesmas. Marijai veltītie mēneši ir maijs un oktobris (Rožukroņa mēnesis). Maija vakaros godināt Jaunavu Mariju pulcējas visi sādžys iedzīvotāji pie saposta ceļmalas krysta.
15. augusts, Jaunavas Marijis Debesīs uzņemšanas un Māras zemes Karalienes svētki, Aglyunā ir galvenais reliģiskās dzīves notikums ne vien Latgalē, bet visā Latvijā. Senākās svētceļošanas tradīcijas pie Jaunavas Marijis Latgalē saistās ar leģendu apvīto Sarkaņu Jaunavas Marijis Brīnumdarītājas svētgleznu (turp dodas Vasarsvētkos). 2008. g. 26. novembrī atjaunots Pasienes (Pasīnis bazneica) svētceļošanas vietas statuss.
8. septembris, Jaunavas Marijis dzimšanas diena, Latgalē tiek svinēta plašāk par Baznīcas noteikto – rodas radošas inspirācijas.
Latgaliešu dzejnieku neskaitāmajos veltījumos Jaunavai Marijai dominē tendence uzturēt tradicionālu priekšstatu par Jaunavu Mariju kā māti. Jaunavas Marijis tēlu cilvēcisko, tuvina indivīda problēmām Anna Rancāne dzeju krājumā „Aizlūgums”.
Marijis vārds izsenis ir viens no populārākajiem sieviešu vārdiem Latgalē. Joprojām ar kristīto vai iestiprināto Marijis vārdu par patronesi izvēlas Dievmāti. Arī Mariāņu kongregācijas brāļi ir Marijis aizgādībā (Viļāni – mariāņu tēvu garīgais centrs).
No Marijis vārda atvasinātie deminutīvi izceļas ar ekspresivitāti. Latgaliešu literatūrā spilgtākais zinātkāras meitenes tēls ir Marence Marijas Andžānes „Izejas punktā”. Savukārt Norberta Neikšānīša romānā „Myura kolns” personvārda dažādās Marijis formas liecina par galvenās varones statusa maiņu.
Nevienu dienu ticīgu latgaliešu mājās neiztiek bez „Esi sveicynuota, Marija”, vēl kā iecienītas Marijai veltītas lūgšanas ārpus dievnama minamas Stuņdiņu dzīsmis (parasti rīta pusē), rūžukrūņs, dažādas garīgas dziesmas. Marijai veltītie mēneši ir maijs un oktobris (Rožukroņa mēnesis). Maija vakaros godināt Jaunavu Mariju pulcējas visi sādžys iedzīvotāji pie saposta ceļmalas krysta.
15. augusts, Jaunavas Marijis Debesīs uzņemšanas un Māras zemes Karalienes svētki, Aglyunā ir galvenais reliģiskās dzīves notikums ne vien Latgalē, bet visā Latvijā. Senākās svētceļošanas tradīcijas pie Jaunavas Marijis Latgalē saistās ar leģendu apvīto Sarkaņu Jaunavas Marijis Brīnumdarītājas svētgleznu (turp dodas Vasarsvētkos). 2008. g. 26. novembrī atjaunots Pasienes (Pasīnis bazneica) svētceļošanas vietas statuss.
8. septembris, Jaunavas Marijis dzimšanas diena, Latgalē tiek svinēta plašāk par Baznīcas noteikto – rodas radošas inspirācijas.
Latgaliešu dzejnieku neskaitāmajos veltījumos Jaunavai Marijai dominē tendence uzturēt tradicionālu priekšstatu par Jaunavu Mariju kā māti. Jaunavas Marijis tēlu cilvēcisko, tuvina indivīda problēmām Anna Rancāne dzeju krājumā „Aizlūgums”.
Marijis vārds izsenis ir viens no populārākajiem sieviešu vārdiem Latgalē. Joprojām ar kristīto vai iestiprināto Marijis vārdu par patronesi izvēlas Dievmāti. Arī Mariāņu kongregācijas brāļi ir Marijis aizgādībā (Viļāni – mariāņu tēvu garīgais centrs).
No Marijis vārda atvasinātie deminutīvi izceļas ar ekspresivitāti. Latgaliešu literatūrā spilgtākais zinātkāras meitenes tēls ir Marence Marijas Andžānes „Izejas punktā”. Savukārt Norberta Neikšānīša romānā „Myura kolns” personvārda dažādās Marijis formas liecina par galvenās varones statusa maiņu.
Intresting info
Interesanti, ka latgalīšu pagāniskās (nakryškuons) Muorys izteikti pozitīvās īpašības veidojušās Jaunavas Marijis tēla ietekmē. Seno Muorys dziesmu Latgalē nav daudz, jo jaunākajos laikos tās pārvērstas bazneicys dziesmās par Mariju (J. Kursīte, A. Stafecka „Latgale: Valoda, literatūra, folklora”, 2003, 16): Svāta Muora vuškys cierpa/ Muna klāva dybynā;/ Es padevu dīvpaleigu,/ Maņ apsedze vylnoneiti; Es redzieju zalta krāslu/ Gaisa vydu leigojūt;/ Tur sēd poša svāta Muora,/ Jezu Kristu (Dīvs) auklādama.