| Name | Vuška, aita, avis, sheep, авечка |
| Author | Valda Čakša |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Vuška (arī uška) – mājdzīvnieks (Ovis aries), no kura iegūst vilnu un gaļu. Latgalē vuškai visos laikos ir bijusi utilitāra un simboliska nozīme: 1. Tekstiliju un kažokādu izstrādājumu gatavošanas izejvielu avots. 2. Uztura un ienākumu avots. 3. Ticējumu un radošās iedvesmas avots. 4. Naivuma, aprobežotības un lētticīguma simbols.
Mājas vušku šķirne ir izveidota no kalnu vušku pasugām, galvenokārt no mufloniem. Latvijā ar aitkopību nodarbojās jau pirms 9. gs. Latgalē vuškys audzēja ģimenes (saime) vajadzībām – vilnas, ādu, gaļas un tauku ieguvei. Tautā vušku šķirnes iedalīja divās grupās, tas ir, pēc krāsas: baltajās un melnajās. No melnu vušku muguras vilnas, kas vasarās izbaloja, ieguva ikdienas drēbēm piemērotu pelēkumu. Vušku deva meitai pūrā (kuozys), bet no taukiem lēja sveces (Sveču dīna).
Par vušku nozīmi latgalieša ikdienas dzīvē ziņas atrodamas vēstures dokumentos un folklorā. Vušku audzēšanas galvenās produkcijas – vilnas un dzijas – iegūšana ir laikietilpīgs un smags darbs, ko senāk veica galvenokārt sievietes. Vietējās asās vilnas vuškys cirpa trīs reizes gadā: pirms palaišanas ganībās (gonūs īšona), tad ap rudzu pļaujas laiku un trešo reizi ap Zīmyssvātkim, t. i., pirms jēru dzimšanas. Saskaņā ar senu tradīciju vilnu mazgāja vuškai mugurā, pirms cirpšanas. Tad bija vieglāk to nocirpt un varēja glītāk savērpt dzijā. Jāvērpj bija tūlīt pēc vuškys nocirpšanas, tad vilna nebija jākārš. Daļu vušku, kas nebija vajadzīgas ganāmpulka papildināšanai, zemnieki kāva ēšanai. No treknās gaļas ieguva vušku taukus, ko lietoja saaukstēšanās slimību un klepus ārstēšanā; no vušku ādām gatavoja kažokus, puskažokus, ziemas cepures.
Naaizmērstulis pasakā vuška ļaunā ķēniņa valstī simbolizē apspiestu, neizglītotu (malnu) tautu. F. Trasuna fabulās ironiski norādīts uz pieauguša cilvēka domāšanas aprobežotību un dažādām rakstura nepilnībām. Viņš netieši norāda, ka latgaliešu sabiedrībā vuška asociējas ar naivumu, aprobežotību un lētticīgumu.
Ikdienas sarunvalodā lieto ne visai glaimojošus apzīmējumus: aita, vuška, aitysgolva (par sievietēm); auna pīre, vucyns (par vīrieti) kā sinonīms vārdam muļķis, norādot uz neapķērīgu, naivu, ne visai gudru cilvēku.
Mājas vušku šķirne ir izveidota no kalnu vušku pasugām, galvenokārt no mufloniem. Latvijā ar aitkopību nodarbojās jau pirms 9. gs. Latgalē vuškys audzēja ģimenes (saime) vajadzībām – vilnas, ādu, gaļas un tauku ieguvei. Tautā vušku šķirnes iedalīja divās grupās, tas ir, pēc krāsas: baltajās un melnajās. No melnu vušku muguras vilnas, kas vasarās izbaloja, ieguva ikdienas drēbēm piemērotu pelēkumu. Vušku deva meitai pūrā (kuozys), bet no taukiem lēja sveces (Sveču dīna).
Par vušku nozīmi latgalieša ikdienas dzīvē ziņas atrodamas vēstures dokumentos un folklorā. Vušku audzēšanas galvenās produkcijas – vilnas un dzijas – iegūšana ir laikietilpīgs un smags darbs, ko senāk veica galvenokārt sievietes. Vietējās asās vilnas vuškys cirpa trīs reizes gadā: pirms palaišanas ganībās (gonūs īšona), tad ap rudzu pļaujas laiku un trešo reizi ap Zīmyssvātkim, t. i., pirms jēru dzimšanas. Saskaņā ar senu tradīciju vilnu mazgāja vuškai mugurā, pirms cirpšanas. Tad bija vieglāk to nocirpt un varēja glītāk savērpt dzijā. Jāvērpj bija tūlīt pēc vuškys nocirpšanas, tad vilna nebija jākārš. Daļu vušku, kas nebija vajadzīgas ganāmpulka papildināšanai, zemnieki kāva ēšanai. No treknās gaļas ieguva vušku taukus, ko lietoja saaukstēšanās slimību un klepus ārstēšanā; no vušku ādām gatavoja kažokus, puskažokus, ziemas cepures.
Naaizmērstulis pasakā vuška ļaunā ķēniņa valstī simbolizē apspiestu, neizglītotu (malnu) tautu. F. Trasuna fabulās ironiski norādīts uz pieauguša cilvēka domāšanas aprobežotību un dažādām rakstura nepilnībām. Viņš netieši norāda, ka latgaliešu sabiedrībā vuška asociējas ar naivumu, aprobežotību un lētticīgumu.
Ikdienas sarunvalodā lieto ne visai glaimojošus apzīmējumus: aita, vuška, aitysgolva (par sievietēm); auna pīre, vucyns (par vīrieti) kā sinonīms vārdam muļķis, norādot uz neapķērīgu, naivu, ne visai gudru cilvēku.
Intresting info
Laikrakstā „Rēzeknes Vēstis” publicēts atmiņu stāsts par 1905. g. notikumiem Latgalē (L. Kalneja „Kaids senejūs laiku stōsts”, 2011, 9. septembrī): Barču Vušku pēc muižnieka aizbēgšanas mōte syutejuse iz muižu pēc monta. Kod Vuška aizbraucis, tī vyss jau bejis izvozōts, palykušas viņ kunga klavīres. (..) Vuška prīcōjīs, ka ticis pi instrumenta: muzyka jam cīši patykuse. Ībraucis sovā ūļneicā, puiss apturējis zyrgu un mēginōjis spēlēt. Zyrgs nu tom skaņom nūsabeids, tai rōvīs iz prīšku, ka Vuška ar vysom klavīrem nu rotim ōrā.