| Name | Sveču dīna, Sveču diena, Grabnyčios, day of the Candles, день Свечак |
| Author | Olga Senkāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Sveču dīna (arī Svacaine, Grabņeica, Gromņeica; latīņu festum candelarum) ir: 1. Svinama diena katoļu kalendārā par godu Jaunavas Marijas šķīstīšanai un Jēzus upurēšanai templī. 2. Tautas ticējumiem bagāta ziemas gadskārtu cikla diena. 3. Sveces sakrālās vērtības un simboliskās jēgas atklājēja.
Sveču dīnu atzīmē 2. februārī. Šajā dienā Latgalē bija atlaidys. Tika ceptas karašas, vārīts gryudiņs, pupas un cūkas galva. Mūsdienās Sveču dīnā notiek dievkalpojumi. Liturģiskā ceremonija tiek veltīta Jēzus upurēšanai templī (Tā Kunga prezentācijai), notiek sveču svētīšana. Sveces latgalieši vairs nelej paši, bet pērk tā saucamās baznīcas (bazneica) sveces.
Kristietībā Sveču dīna ir Jaunavas Marijas šķīstīšanas diena. 40. dienā pēc Jēzus dzimšanas Marija nes savu bērnu uz baznīcu par upuri Dievam (Dīvs). Minētais Dievmātes pazemību apliecinošais rituāls kļūst par paraugu kristietēm, kas 40 dienu pēc bērna piedzimšanas drīkst ienākt dievnamā, lai šķīstītos. Pēc priestera svētības saņemšanas nedēļnieces dodas aizlūgt par savu bērnu pie Jaunavas Marijas altāra.
Latgaliešu memuārprozā (Antons Dzeņs, Dekters) un dzejā, kas veltīta Sveču dīnai, lielākoties vērojamas Jaunavas Marijas kulta iezīmes. Marijas Andžānes dzejolī „Sveču dīna” izskan mātes aizlūgums par karā aizgājušo dēlu.
Latgalē zināmi vismaz 3 sveču liešanas paņēmieni: 1) seno latgaļu sveces tika gatavotas ar mērcēšanu. Sagatavotu sveces dakti iemērca dziļā traukā ar izkausētu vasku un pēc neilga brīža izvilka laukā, lai pielipusī vaska kārtiņa pažūst. Šo procesu atkārtoja tik ilgi, kamēr svece bija pietiekami resna; 2) tās pagatavoja no aitu (vuška) un liellopu taukiem, bet godiem domātās – no vaska; 3) rudenī vārīja vušku taukus, ko salēja māla (muols) podos, no tiem taisīja loja sveces.
Latgalē Sveču dīnā svētītās sveces: 1) liek uz nāves gultas gulošā rokās kā gaismys simbolu, sagaidot bazneickungu ar Vissvētāko Sakramentu; 2) novieto pie miruša cilvēka (nabašnīks) gultas, zārka vai arī tās tur mirušā izvadītāji; 3) noliek uz galda negaisa laikā, klātesošajiem skaitot lūgšanas vai dziedot psalmus (saļmys); 4) noliek uz galda laulību (kuozys) laikā.
Sveču dīnu atzīmē 2. februārī. Šajā dienā Latgalē bija atlaidys. Tika ceptas karašas, vārīts gryudiņs, pupas un cūkas galva. Mūsdienās Sveču dīnā notiek dievkalpojumi. Liturģiskā ceremonija tiek veltīta Jēzus upurēšanai templī (Tā Kunga prezentācijai), notiek sveču svētīšana. Sveces latgalieši vairs nelej paši, bet pērk tā saucamās baznīcas (bazneica) sveces.
Kristietībā Sveču dīna ir Jaunavas Marijas šķīstīšanas diena. 40. dienā pēc Jēzus dzimšanas Marija nes savu bērnu uz baznīcu par upuri Dievam (Dīvs). Minētais Dievmātes pazemību apliecinošais rituāls kļūst par paraugu kristietēm, kas 40 dienu pēc bērna piedzimšanas drīkst ienākt dievnamā, lai šķīstītos. Pēc priestera svētības saņemšanas nedēļnieces dodas aizlūgt par savu bērnu pie Jaunavas Marijas altāra.
Latgaliešu memuārprozā (Antons Dzeņs, Dekters) un dzejā, kas veltīta Sveču dīnai, lielākoties vērojamas Jaunavas Marijas kulta iezīmes. Marijas Andžānes dzejolī „Sveču dīna” izskan mātes aizlūgums par karā aizgājušo dēlu.
Latgalē zināmi vismaz 3 sveču liešanas paņēmieni: 1) seno latgaļu sveces tika gatavotas ar mērcēšanu. Sagatavotu sveces dakti iemērca dziļā traukā ar izkausētu vasku un pēc neilga brīža izvilka laukā, lai pielipusī vaska kārtiņa pažūst. Šo procesu atkārtoja tik ilgi, kamēr svece bija pietiekami resna; 2) tās pagatavoja no aitu (vuška) un liellopu taukiem, bet godiem domātās – no vaska; 3) rudenī vārīja vušku taukus, ko salēja māla (muols) podos, no tiem taisīja loja sveces.
Latgalē Sveču dīnā svētītās sveces: 1) liek uz nāves gultas gulošā rokās kā gaismys simbolu, sagaidot bazneickungu ar Vissvētāko Sakramentu; 2) novieto pie miruša cilvēka (nabašnīks) gultas, zārka vai arī tās tur mirušā izvadītāji; 3) noliek uz galda negaisa laikā, klātesošajiem skaitot lūgšanas vai dziedot psalmus (saļmys); 4) noliek uz galda laulību (kuozys) laikā.
Intresting info
Latgaliešu Sveču dīnys ticējumi (P. Šmits „Latviešu tautas ticējumi, IV”, 1941, 1783) attiecas arī uz skaistumkopšanu: Sveču dīnā jauniem cilvēkiem jāēd dzērveņu ogas, tad paliek skaisti. Arī daudz jāmielojas, jādzer alus (ols) un jāsmejas, tad būšot ne vien skaisti, bet arī bagāti un laimīgi.