| Name | Saļmys, psalmi, psalmės, psalms, псалмы |
| Author | Sandra Ūdre |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Saļmys (arī saļmis, psaļmys, psaļmis) – 1) viena no kanoniskajām Vecās Derības grāmatām, 2) reliģiski kristiešu dziedājumi ar šiem tekstiem. Saļmuos atšķirībā no citām Bībeles grāmatām cilvēks emocionāli runā ar Dīvu.
Latgolā šo leksēmu visbiežāk lieto vārdu savienojumā dzīduot saļmys, ar ko parasti saprot laju izpildītu ofīciju par mirušajiem (nabašnīks). Par savdabīgu fenomenu saļmu dzīduošona attīstās kā: 1. Liturģiska prakse. 2. Latgaliešu dzīves rita sastāvdaļa. 3. Paaudzēs pārmantota tradīcija.
Ofīcija jeb stundu lūgšanu vēsturiskās saknes meklējamas jūdu tradīcijā lūgties noteiktās diennakts stundās. Pirmās kristiešu paaudzes to praktizē privāti. 8. gs. izkristalizējas priekšstati par ofīcija pamatstruktūru un pamatsaturu.
Kā atvasināta forma ap 800. g. parādās ofīcijs par mirušajiem (latīņu Officium defunctorum) un izplatās kā muzikāls kolektīvais izpildījums. Ofīcija izplatīšanās Latgalē saistāma ar jezuītu darbību 18. gs. beigās. Melodiju apgūst, dziedot līdzi vecāko paaudžu dziedātājām.
Pirmo pēcnāves gadu mirušo atceras bieži. Nāves gadadiena jeb godovine ir pēdējā reize, kad par mirušo dzied saļmys individuāli, pēc tā viņu pieskaita lielajam saimis mirušo pulkam un lūdzas par visiem kopā.
20. gs. 70. g. pirmais saļmu audioierakstus lenšu magnetofonā veic garīdznieks Miķelis Jermacāns Baļtinovys un Šķilbēnu pag. 90. g. sākumā etnomuzikologs Mārtiņš Boiko pievēršas saļmu dzīduošonys zinātniskai izpētei. Mūsdienu formātā izdoti vairāki saļmu ieraksti diskos.
Šķilbēnu pag. Upītē („Upītes uobeļduorzs ”) un Rekovā uzņemta filma „Valentīnas dziesma” (1998, režisors Arno Kranenborgs) par izcilo saļmu dzīduotuoju Valentīnu Keišu („Latgolas Bolss”). Filma ir viena no septiņu dokumentālo filmu cikla „Skumju dziesma” par tradicionālo sēru mūziku dažādās Eiropas zemēs.
Aizvien vairāk saļmu dziedāšanā iesaistās profesionāļi – folkloras kopu dalībnieki, mūzikas pedagogi. Pierasto sanākšanu mājās aizstāj organizēti pasākumi. Krāslavā notikuši divi „Psalmu dziedāšanas festivāli” (2009, 2011) ar priekšlasījumiem, dažādu konfesiju draudžu muzikālo kolektīvu un profesionālo mūziķu koncertu.
Latgolā šo leksēmu visbiežāk lieto vārdu savienojumā dzīduot saļmys, ar ko parasti saprot laju izpildītu ofīciju par mirušajiem (nabašnīks). Par savdabīgu fenomenu saļmu dzīduošona attīstās kā: 1. Liturģiska prakse. 2. Latgaliešu dzīves rita sastāvdaļa. 3. Paaudzēs pārmantota tradīcija.
Ofīcija jeb stundu lūgšanu vēsturiskās saknes meklējamas jūdu tradīcijā lūgties noteiktās diennakts stundās. Pirmās kristiešu paaudzes to praktizē privāti. 8. gs. izkristalizējas priekšstati par ofīcija pamatstruktūru un pamatsaturu.
Kā atvasināta forma ap 800. g. parādās ofīcijs par mirušajiem (latīņu Officium defunctorum) un izplatās kā muzikāls kolektīvais izpildījums. Ofīcija izplatīšanās Latgalē saistāma ar jezuītu darbību 18. gs. beigās. Melodiju apgūst, dziedot līdzi vecāko paaudžu dziedātājām.
Pirmo pēcnāves gadu mirušo atceras bieži. Nāves gadadiena jeb godovine ir pēdējā reize, kad par mirušo dzied saļmys individuāli, pēc tā viņu pieskaita lielajam saimis mirušo pulkam un lūdzas par visiem kopā.
20. gs. 70. g. pirmais saļmu audioierakstus lenšu magnetofonā veic garīdznieks Miķelis Jermacāns Baļtinovys un Šķilbēnu pag. 90. g. sākumā etnomuzikologs Mārtiņš Boiko pievēršas saļmu dzīduošonys zinātniskai izpētei. Mūsdienu formātā izdoti vairāki saļmu ieraksti diskos.
Šķilbēnu pag. Upītē („Upītes uobeļduorzs ”) un Rekovā uzņemta filma „Valentīnas dziesma” (1998, režisors Arno Kranenborgs) par izcilo saļmu dzīduotuoju Valentīnu Keišu („Latgolas Bolss”). Filma ir viena no septiņu dokumentālo filmu cikla „Skumju dziesma” par tradicionālo sēru mūziku dažādās Eiropas zemēs.
Aizvien vairāk saļmu dziedāšanā iesaistās profesionāļi – folkloras kopu dalībnieki, mūzikas pedagogi. Pierasto sanākšanu mājās aizstāj organizēti pasākumi. Krāslavā notikuši divi „Psalmu dziedāšanas festivāli” (2009, 2011) ar priekšlasījumiem, dažādu konfesiju draudžu muzikālo kolektīvu un profesionālo mūziķu koncertu.
Intresting info
Izrādās: 1786. g. iznākušajā puotoru gruomotā „Nabożeństwo” ir pirmais zināmais saļmu teksts latgaliski – nodaļa „Officium Za Umerƒych. Łyugszonas Por Numyruszim”. Šī vecā jezuītu tulkojuma teksts 19.–20. gs. tiek pārpublicēts neskaitāmas reizes dažādos izdevumos, 20. gs. 20.–30. gados veikti tikai ortogrāfiski, leksiski un stilistiski uzlabojumi. Tā izmantošanu sauc par dzīduošonu piec vacuos gruomotys. Savukārt ar jaunū gruomotu saprot 20. gs. 80.–90. g. vairākkārt izdoto „Teicit kungu”. Jaunā versija radikāli atšķiras: nav antifonu un daudzu saļmu, citi lasījumu teksti, mainīta saļmu secība.