| Name | Puotoru gruomota, lūgšanu grāmata, maldaknygė, prayer book, малітоўнік |
| Author | Sandra Ūdre |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Latgolys garīgās izaugsmes un kultūras kontekstā par būtiskākajām puotoru gruomotys sakarā izceļamas šādas attīstības tendences: 1. Galvenā grāmata latgalieša dzīvē no 19. gs. sākumā līdz 20. gs. 20. gadiem. 2. Latgaliešu rakstu tradīcijas kopšana. 3. Lūgšanas metamorfozes mākslā.
Sākotnēji latgalīšu garīgajā dzīvē dominējošās ir ārējās Dieva pielūgsmes formas. Neatņemams atribūts saimis kopīgajās ikdienas lūgšanās, Baznīcas misē, jo īpaši atlaidu un svētku gadījumā, vai izmisuma brīžos ir puotoru gruomota. Latgaliešu mājās (sāta) puotoru gruomota vienmēr ir goda vietā. Daudziem latgaliešiem puotoru gruomota ir vienīgā grāmata mūžā, to izmanto arī citu grāmatu vietā. Tā bieži aizstājusi lementari jeb ābeci.
Ar pirmajiem garīgās literatūras izdevumiem aizsākas latgaliešu rakstu valodas (latgalīšu volūda) tradīcija. Līdzās pirmajai latgaliski iespiestajai grāmatai „Evangelia Toto Anno” (1753) minamas arī no dažādiem avotiem (olūts) tulkotās puotoru gruomotys: „Dzismes Swatas” (1801) un „Nabožeństwo” (1771).
Puotoru gruomotys kā rakstītās literatūras paraugs latgaliešiem ilgu laiku bijusi vienīgais avots, kas rada priekšstatu par rakstīto vārdu vispār. Tikai ar 20. gs. 20. gadiem sāk dominēt laicīgā literatūra, bet garīgās literatūras klāsts aizvien ir daudzveidīgs: izdotas daudzas puotoru gruomotys, sakuplo hagiogrāfijas (svēto dzīves aprakstu) žanrs, iznāk katoliskā periodika – žurnāls „Sauleite” un „Katōļu Dzeive”, Jaunās Derības tulkojums (I 1933, II 1937), rakstniecībā iesaistās priesteri. Katolicisma ietekme jūtama arī laicīgās literatūras tēmu, motīvu, sižetu izvēlē.
Ārējās lūgšanu formas dominanti nomaina iekšējā meditatīvā lūgšana. Neskatoties uz to, ka vai ikkatra latgaliešu dzejnieka daiļradē atrodams dzejolis „Lyugšona”, par novatoriskiem atklājumiem atzīstami Alberta Spoģa un Annas Rancānes meklējumi, no psalmu (saļmys) ievadformulas Kungs, apsažāloj par mani ieviešot jaunus akcentus.
Lūgšana kā intensīvas garīgas dzīves izpausme kļūst iespējama jebkurā mākslas veida formā, piemēram, Jura Soikana grafiku cikls, muzikālas Pētera Butāna meditācijas, dokumentālā filma „Lūgšana krustā” (2008; režisore Dzidra Smiltēna).
Sākotnēji latgalīšu garīgajā dzīvē dominējošās ir ārējās Dieva pielūgsmes formas. Neatņemams atribūts saimis kopīgajās ikdienas lūgšanās, Baznīcas misē, jo īpaši atlaidu un svētku gadījumā, vai izmisuma brīžos ir puotoru gruomota. Latgaliešu mājās (sāta) puotoru gruomota vienmēr ir goda vietā. Daudziem latgaliešiem puotoru gruomota ir vienīgā grāmata mūžā, to izmanto arī citu grāmatu vietā. Tā bieži aizstājusi lementari jeb ābeci.
Ar pirmajiem garīgās literatūras izdevumiem aizsākas latgaliešu rakstu valodas (latgalīšu volūda) tradīcija. Līdzās pirmajai latgaliski iespiestajai grāmatai „Evangelia Toto Anno” (1753) minamas arī no dažādiem avotiem (olūts) tulkotās puotoru gruomotys: „Dzismes Swatas” (1801) un „Nabožeństwo” (1771).
Puotoru gruomotys kā rakstītās literatūras paraugs latgaliešiem ilgu laiku bijusi vienīgais avots, kas rada priekšstatu par rakstīto vārdu vispār. Tikai ar 20. gs. 20. gadiem sāk dominēt laicīgā literatūra, bet garīgās literatūras klāsts aizvien ir daudzveidīgs: izdotas daudzas puotoru gruomotys, sakuplo hagiogrāfijas (svēto dzīves aprakstu) žanrs, iznāk katoliskā periodika – žurnāls „Sauleite” un „Katōļu Dzeive”, Jaunās Derības tulkojums (I 1933, II 1937), rakstniecībā iesaistās priesteri. Katolicisma ietekme jūtama arī laicīgās literatūras tēmu, motīvu, sižetu izvēlē.
Ārējās lūgšanu formas dominanti nomaina iekšējā meditatīvā lūgšana. Neskatoties uz to, ka vai ikkatra latgaliešu dzejnieka daiļradē atrodams dzejolis „Lyugšona”, par novatoriskiem atklājumiem atzīstami Alberta Spoģa un Annas Rancānes meklējumi, no psalmu (saļmys) ievadformulas Kungs, apsažāloj par mani ieviešot jaunus akcentus.
Lūgšana kā intensīvas garīgas dzīves izpausme kļūst iespējama jebkurā mākslas veida formā, piemēram, Jura Soikana grafiku cikls, muzikālas Pētera Butāna meditācijas, dokumentālā filma „Lūgšana krustā” (2008; režisore Dzidra Smiltēna).
Intresting info
Jaunu kvalitāti mūsdienu dzejā iegūst lūgšanas formas un ārēja vārda profanizācija, taču dziļi uzrunā dvēseles atklāšanās (V. Dzērvinīks „Upers”, 2006, 7; L. Rundāne „Leluos atlaidys”, 2006, 34): Kungs dabasūs, vērs zemes,/ Kungs manī, pasorg, Kungs,/ nu apsamaļdeišonōs; Lyugšonys/ Mozgojās lītā/ Izkolst i aizlido.