| Name | Olūts, avots, šaltinis, spring, крыніца |
| Author | Ilga Šuplinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Olūts (arī šaltens, kipuns) Latvijā, arī Latgalē ir viena no kultūrainavas vērtībām, uztverams kā: 1. Pasaules kārtības iezīmētājs. 2. Dzīvības nodrošinātājs. 3. Garīgo vērtību krātuve. Latgalieša apziņā olūts kļūst par esmes, kustības un pārtapšanas pasaulē pamatu, 20. gs. vidū nostiprinot jaunu simbolisko nozīmi – olūts – latgalīšu volūda.
Ģeogrāfiski Latgales olūti koncentrēti Augšdaugavas (Daugova) baseinā: viens no retajiem milzeņu avotiem – Mālkalnes olūts (debits – 10 l/s), Viļušu olūts – viens no retajiem sēravotiem. Bārzukolna olūts (Krāslavas nov.) tiek uzskatīts par visaugstāk izplūstošo olūtu Latgalē.
Dažādā ūdens sastāva (dzidravots, ģipšavots, kaļķavots, dzelzsavots, sēravots), kā arī atrašanās vietas mainīguma dēļ tam izsenis piedēvē dziednieciskas un brīnumdarītājfunkcijas (svētavots, viens no populārākajiem – Aglyunys svētavots).
Sākot ar 20. gs. 40. gados olūta īpašības (tīrs, skaidrs, dzidrs, dziļš) transformē mākslas pasaules izpausmēs, saistot ar latgaliskā vārda, valodas skanējumu.
Literatūras mēnešraksts (almanahs) „Olūts” (1943–1947: Nr. 1–7, V. Lōča izd.; 1992–2012: Nr. 8–17, LKCI) – mākslinieciski augstvērtīgākais izdevums latgaliešu valodā. 20. gs. 90. gados iznāk vairāki literatūras biļeteni: „Olūteņš” (Antons Rancāns, Jasmuiža), Preiļu dzejnieku kopas izdevums „Avota ūdens malks” (abās literārajās tradīcijās, 1992), Jēkabpils avīzes „Brīvā Daugava” pielikums „Olūts” (1989–1994).
Par neoficiālu Latgales himnu kopš pēdējās atmodas laika ir kļuvusi „Tik skaidra volūda”. Simboliski spēcīgais vārds ir izmantots daudzu folkloras un kordziedāšanas kopu nosaukumos.
LTS (1992–2000) sagatavoja kultūras programmu „Olūti” (vadītājs Voldemārs Ivdris, video režisors Aleksandrs Lebeds, Māris Justs). 1988. g. tika dibināta Rīgas latgaliešu biedrība „Olūts”, kas vēlāk apvienojās ar biedrību „Trešō zvaigzne” (1992).
Ģeogrāfiski Latgales olūti koncentrēti Augšdaugavas (Daugova) baseinā: viens no retajiem milzeņu avotiem – Mālkalnes olūts (debits – 10 l/s), Viļušu olūts – viens no retajiem sēravotiem. Bārzukolna olūts (Krāslavas nov.) tiek uzskatīts par visaugstāk izplūstošo olūtu Latgalē.
Dažādā ūdens sastāva (dzidravots, ģipšavots, kaļķavots, dzelzsavots, sēravots), kā arī atrašanās vietas mainīguma dēļ tam izsenis piedēvē dziednieciskas un brīnumdarītājfunkcijas (svētavots, viens no populārākajiem – Aglyunys svētavots).
Sākot ar 20. gs. 40. gados olūta īpašības (tīrs, skaidrs, dzidrs, dziļš) transformē mākslas pasaules izpausmēs, saistot ar latgaliskā vārda, valodas skanējumu.
Literatūras mēnešraksts (almanahs) „Olūts” (1943–1947: Nr. 1–7, V. Lōča izd.; 1992–2012: Nr. 8–17, LKCI) – mākslinieciski augstvērtīgākais izdevums latgaliešu valodā. 20. gs. 90. gados iznāk vairāki literatūras biļeteni: „Olūteņš” (Antons Rancāns, Jasmuiža), Preiļu dzejnieku kopas izdevums „Avota ūdens malks” (abās literārajās tradīcijās, 1992), Jēkabpils avīzes „Brīvā Daugava” pielikums „Olūts” (1989–1994).
Par neoficiālu Latgales himnu kopš pēdējās atmodas laika ir kļuvusi „Tik skaidra volūda”. Simboliski spēcīgais vārds ir izmantots daudzu folkloras un kordziedāšanas kopu nosaukumos.
LTS (1992–2000) sagatavoja kultūras programmu „Olūti” (vadītājs Voldemārs Ivdris, video režisors Aleksandrs Lebeds, Māris Justs). 1988. g. tika dibināta Rīgas latgaliešu biedrība „Olūts”, kas vēlāk apvienojās ar biedrību „Trešō zvaigzne” (1992).
Intresting info
Teikā par diviem mīlētājiem, kuri mirst, atklāta olūta metaforiskā nozīme – dedzīga sirds (J. Vilmane (sak.) „Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs”, 2006, 84): iz Dubnas pusi sōka plyust mīlūšu cylvāku asnis. Ūtrā reitā tamā vītā tecēja olūts, kura iudiņs beja tik teirs kai obu jaunīšu mīlesteiba.