| Name | Aglyuna, Aglona, Agluona, Aglyuna, Аглона |
| Author | Vladislavs Malahovskis |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Aglyuna – apdzīvota vieta Ciriša ezera krastos, dēvēta par Latgolys dvēseli, Latgales sirdi, Latgales pērli; viena no populārākajām svētceļojumu vietām Austrumeiropā. Aglyuna raksturojama kā: 1. Katolicisma centrs un svētvieta. 2. Vēsturisku liecību glabātuve. 3. Tūrisma objekts. 4. Inspirācijas avots.
Aglyuna sāk veidoties 17. gs. beigās, kad Viškovas (Wyszkowo) muižas īpašnieku Šostovicku dēls Mihals iestājas dominikāņu klosterī. Šostovicki nolemj Viškovas muižu uzdāvināt dominikāņu ordenim klostera dibināšanai. Dominikāņu tēvs (bazneickungs) Remigijs (R. Zaharovskis), pirmais Aglyunys dominikāņu klostera priors, vīzijā esot redzējis baltu baznīcu ar augstiem torņiem. Tēva Remigija vadībā vispirms tika uzbūvēts koka klosteris (1699), vēlāk koka baznīca (1700), kura tika veltīta Jaunavai Marijai. 1766. g. ugunsgrēkā abas celtnes nodega. Jaunās mūra baznīcas būvēšana ilgusi 12 gadus (1768–1780).
Katuoļu vidū Aglyuna ir īpaša ar Vissvētākās Jaunavas Marijas svētbildi (Aglyunys Dievmāte). Sens nostāsts vēsta, ka meitene, vārdā Anna (Annys dīna), 1698. g. 15. augustā vakara lūgšanas laikā uz tagadējā kapu kalniņa redzējusi Dievmāti ar Jēzus Bērnu uz labās rokas. Anna pēc tam esot strādājusi klostera skolā. Viņa esot apbedīta zem baznīcas. Aglyunys Dievmātes svētbilde ir līdzīga tādai pašai Trāķu (Lietuva) dievnama svētbildei, kas esot nākusi no Bizantijas kā dāvana valdniekam Vitautam Dižajam. Ir leģenda, ka 17. gs. beigās svētbilde no Trāķiem atvesta uz Aglyunu un nokopēta. Oriģināls esot palicis Aglyunā, bet uz Trāķiem aizvesta kopija. Aglyunys Dievmātes gleznai piedēvē brīnumdarītājas spējas.
1980. g., svinot Aglyunys baznīcas 200 g. jubileju, pāvests Jānis Pāvils II tai piešķir basilica minoris titulu. 1993. g. septembrī savas Latvijas vizītes laikā pāvests apmeklē baziliku. Saistībā ar šo vizīti tiek veikti plaši Aglyunys bazilikas kompleksa pārbūves darbi. Tradicionāli 15. augustā Aglyunys bazilikā tiek svinēti Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, pulcinot daudzus desmitus tūkstošus., dažkārt pat vairāk par 100 tūkstošiem ticīgo.
Kopš 2005. g. Aglyunā tūristus piesaista arī Maizes (maize) muzejs, kopš 2008. g. – militārai tematikai veltīta Valda Tumova izveidotā ekspozīcija „WW2 – Otrais pasaules karš”; arī Kristus Karaļa kalns – koka skulptūru parks ar dārziem un mākslīgiem dīķiem (prūds) ~ 20 ha platībā.
Aglyuna sāk veidoties 17. gs. beigās, kad Viškovas (Wyszkowo) muižas īpašnieku Šostovicku dēls Mihals iestājas dominikāņu klosterī. Šostovicki nolemj Viškovas muižu uzdāvināt dominikāņu ordenim klostera dibināšanai. Dominikāņu tēvs (bazneickungs) Remigijs (R. Zaharovskis), pirmais Aglyunys dominikāņu klostera priors, vīzijā esot redzējis baltu baznīcu ar augstiem torņiem. Tēva Remigija vadībā vispirms tika uzbūvēts koka klosteris (1699), vēlāk koka baznīca (1700), kura tika veltīta Jaunavai Marijai. 1766. g. ugunsgrēkā abas celtnes nodega. Jaunās mūra baznīcas būvēšana ilgusi 12 gadus (1768–1780).
Katuoļu vidū Aglyuna ir īpaša ar Vissvētākās Jaunavas Marijas svētbildi (Aglyunys Dievmāte). Sens nostāsts vēsta, ka meitene, vārdā Anna (Annys dīna), 1698. g. 15. augustā vakara lūgšanas laikā uz tagadējā kapu kalniņa redzējusi Dievmāti ar Jēzus Bērnu uz labās rokas. Anna pēc tam esot strādājusi klostera skolā. Viņa esot apbedīta zem baznīcas. Aglyunys Dievmātes svētbilde ir līdzīga tādai pašai Trāķu (Lietuva) dievnama svētbildei, kas esot nākusi no Bizantijas kā dāvana valdniekam Vitautam Dižajam. Ir leģenda, ka 17. gs. beigās svētbilde no Trāķiem atvesta uz Aglyunu un nokopēta. Oriģināls esot palicis Aglyunā, bet uz Trāķiem aizvesta kopija. Aglyunys Dievmātes gleznai piedēvē brīnumdarītājas spējas.
1980. g., svinot Aglyunys baznīcas 200 g. jubileju, pāvests Jānis Pāvils II tai piešķir basilica minoris titulu. 1993. g. septembrī savas Latvijas vizītes laikā pāvests apmeklē baziliku. Saistībā ar šo vizīti tiek veikti plaši Aglyunys bazilikas kompleksa pārbūves darbi. Tradicionāli 15. augustā Aglyunys bazilikā tiek svinēti Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, pulcinot daudzus desmitus tūkstošus., dažkārt pat vairāk par 100 tūkstošiem ticīgo.
Kopš 2005. g. Aglyunā tūristus piesaista arī Maizes (maize) muzejs, kopš 2008. g. – militārai tematikai veltīta Valda Tumova izveidotā ekspozīcija „WW2 – Otrais pasaules karš”; arī Kristus Karaļa kalns – koka skulptūru parks ar dārziem un mākslīgiem dīķiem (prūds) ~ 20 ha platībā.
Intresting info
Sens nostāsts (V. Urtāns „Madelānu pilskalns”, http://www.vietas.lv) vēsta, ka Madelānu pilskunga meita Marta esot bijusi Lietuvas (lītaunīki) valdnieka Mindauga (~1200–1263) sieva. Pēc hronista Johana Riviusa ziņām, 1263. g. Aglyunā esot nogalināts un apglabāts Lietuvas apvienotājs valdnieks Mindaugs ar abiem dēliem: Rukli un Rupeiķi. 1618. g., novācot kāda torņa drupas, esot atrasta marmora plāksne ar uzrakstu latviešu valodā: Šeit atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis. Pēc citas versijas (A. Bormane „Tūkstošgadu vēstures atspulgi”, http://news.lv/Majas_Viesis/2009-07-03/), torņa drupas atradušās pie tagadējiem kapiem, pēc citas – Mindaugs pārapbedīts baznīcā zem altāra. Leģendai pietrūkst apstiprinājuma vēstures avotos.