| Name | Prūds, dīķis, tvenkinys, pond, сажалка |
| Author | Valda Čakša |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Prūds (arī saželka, sažoluoka, sāžolka, muorks, mačela, duboks, dambis, dīkis, deiks) – dabiska vai mākslīga ūdens krātuve, kuru izmanto ūdensapgādei, laistīšanai, zivju un ūdensputnu audzēšanai, kā arī lai izpeldētos un noskalotos.
Prūda nozīmīgums Latgales cilvēku dzīvē un dabā izpaužas kā: 1. Daudzie prūda apzīmējumi starpkultūru komunikācijā. 2. Ūdens avots saimniecisko darbu veikšanai. 3. Rekreācijas resurss un vides dizaina elements.
Senāk katrā sādžā, kuras tuvumā nebija upes vai ezera, tika rakti prūdi. Gandrīz katrā zemnīka sētā bija neliels prūds, kas atradās ārpus pagalma, vismaz 30–50 m atstatu no saimniecības ēkām, līdzās pirtij (pierts). Prūdu izmantoja veļas mazgāšanai, atvēsināšanās nolūkā pēc karsēšanās pirtī; lauku bērni uz prūda ledus ziemā slidoja; prūda ūdeni izmantoja mājlopu dzirdināšanai.
Reģiona vēsturiskajā attīstībā nozīmīga saimniecības nozare ir bijusi linu audzēšana, tāpēc gandrīz katrā vidēji lielā zemnieku saimniecībā bija arī otra ūdenstilpne linu mērcēšanai, kas atradās tālāk no mājām – ganībās vai siena pļavās (pļova).
Par otru nozīmīgu saimniecības nozari izveidojās zivkopība. Zivju audzēšanu dīķos uzsākuši Pētera I dzimtas bajāri Strešņevi. Pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai (1772) daudzu muižu, bazneicu un klosteru īpašumos sāka ierīkot zivju dīķus. Šo pieredzi pakāpeniski pārņēma arī zemnieki.
20. gs. 80.–90. gados Rēzeknes novada zivsaimniecībai izmantoja Īdeņas un Kvāpānu dīķus, ko apsaimniekoja pēc platības un saražotās produkcijas Latvijā lielākā zivsaimniecība „Nagļi” (Nagli).
Kā rekreācijas resurss un vides dizaina elements prūds karstā laikā mitrina gaisu, rada labvēlīgu mikroklimatu zaļajiem augiem. Gan lauku, gan arī pilsētvidē prūdi ir ideāli apgaismotās vietās un pieejami no visām pusēm.
Ūdens krātuvju daudzums veicina tūrisma attīstību Latgalē: populāras ir vietas ar specifisku ornitofaunu, piemēram, liegums „Īdeņas un Kvāpānu dīķi”.
Mūsdienās Latgalē ir vairāki foreļu prūdi.
Prūda nozīmīgums Latgales cilvēku dzīvē un dabā izpaužas kā: 1. Daudzie prūda apzīmējumi starpkultūru komunikācijā. 2. Ūdens avots saimniecisko darbu veikšanai. 3. Rekreācijas resurss un vides dizaina elements.
Senāk katrā sādžā, kuras tuvumā nebija upes vai ezera, tika rakti prūdi. Gandrīz katrā zemnīka sētā bija neliels prūds, kas atradās ārpus pagalma, vismaz 30–50 m atstatu no saimniecības ēkām, līdzās pirtij (pierts). Prūdu izmantoja veļas mazgāšanai, atvēsināšanās nolūkā pēc karsēšanās pirtī; lauku bērni uz prūda ledus ziemā slidoja; prūda ūdeni izmantoja mājlopu dzirdināšanai.
Reģiona vēsturiskajā attīstībā nozīmīga saimniecības nozare ir bijusi linu audzēšana, tāpēc gandrīz katrā vidēji lielā zemnieku saimniecībā bija arī otra ūdenstilpne linu mērcēšanai, kas atradās tālāk no mājām – ganībās vai siena pļavās (pļova).
Par otru nozīmīgu saimniecības nozari izveidojās zivkopība. Zivju audzēšanu dīķos uzsākuši Pētera I dzimtas bajāri Strešņevi. Pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai (1772) daudzu muižu, bazneicu un klosteru īpašumos sāka ierīkot zivju dīķus. Šo pieredzi pakāpeniski pārņēma arī zemnieki.
20. gs. 80.–90. gados Rēzeknes novada zivsaimniecībai izmantoja Īdeņas un Kvāpānu dīķus, ko apsaimniekoja pēc platības un saražotās produkcijas Latvijā lielākā zivsaimniecība „Nagļi” (Nagli).
Kā rekreācijas resurss un vides dizaina elements prūds karstā laikā mitrina gaisu, rada labvēlīgu mikroklimatu zaļajiem augiem. Gan lauku, gan arī pilsētvidē prūdi ir ideāli apgaismotās vietās un pieejami no visām pusēm.
Ūdens krātuvju daudzums veicina tūrisma attīstību Latgalē: populāras ir vietas ar specifisku ornitofaunu, piemēram, liegums „Īdeņas un Kvāpānu dīķi”.
Mūsdienās Latgalē ir vairāki foreļu prūdi.
Intresting info
Prūds ir izplatītākais ūdens krātuvju apzīmējums Latgalē, tomēr daudzviet prūda apzīmēšanai lieto sinonīmu muorks; lietuviešu markà ‘mārks, mērcēšana, izmirkušas drēbes’. Vārda mārks senākā nozīme – ‘purvs, zema vieta’ (K. Karulis „Latviešu etimoloģijas vārdnīca, I”, 1992, 569), vēlāk – ‘neliels dīķis šķiedraugu stiebru mērcēšanai’ (‘linu (lyni) mārks’).