| Name | Nagli, Nagļi, Nagliai, Nagli, Наглi |
| Author | Lienīte Litavniece |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Nagļu pag. raksturīga zvejnieku ciema ikdiena, un tas atrodas Rēzeknes nov., pie lielākā Latvijas ezera (pēc platības) Lubuona. Nagļus raksturo: 1. Zvejnieku ciems Īdeņa. 2. Zivsaimniecība un zvejniekdienas. 3. Teirumnieku dabas taka. 4. Daudzfunkcionālais centrs un interešu klubs „Rītava”.
Plašie Lubānas līdzenumos, Aivīkstis augštecē un Rēzeknis upes lejtecē ir vairāk kā 30 seno apmetņu un kapulauku ap Lubānu, 7 no tiem ir Nagļu pag. teritorijā. Īdeņas sala (sādža) ir bagāta ar diviem seniem pilskalniem: Īdeņas un Brikuļu. Īdeņas atrašanās pie nozīmīga kuģošanas ceļa nodrošināja Lubānas ezera mitrājā vienīgā neolīta dzintara apstrādes centra Austrumbaltijā, kas nav pie jūras, attīstību. Īdeņas ciemā vēl joprojām ciena senās tradīcijas: māju izvietojums ezera krastā, nevis gar ceļu, niedru jumti, nodarbošanās ar zvejniecību, zivju kaltēšana maizis krāsnī uz dillēm vai salmiem.
Nagļu atrašanās vieta veicināja arī pagasta zivsaimniecības attīstību. Nagļūs atrodas vislielākie dīķi (kopplatība 2700 ha; prūds) Latvijā. 1968. g. tika nodibināts komplekss, kas nodarbojās ar karpu audzēšanu. 2001. g. uzņēmums tika reorganizēts par zivaudzēšanas kompleksu akciju sabiedrību „Nagļi”, un pēc dažiem gadiem, uzsākot audzēt arī līdakas.
Atjaunota sena zvejniekdienas sporta svētku tradīcija (kopš 1996), kam aizsākums meklējams padomju laikā, kad darbojās zivsaimniecība. Teirumnieku ezers ir unikāls Nagļu pag. teritorijas veidojums. Par šo ezeru klīst dažādi nostāsti un neizskaidrojami fakti. Nagli un Lubāna mitrājs ir arī gājputnu migrācijas vieta.
Nagļu pamatskolas (likvidēta 2009) telpās, izmantojot Sorosa fonda programmas „Pārmaiņu iespējas skolām” projektu, ir ierīkots Nagļu daudzfunkcionālais centrs. Centrā tiek rīkotas sporta sacensības (novuss, teniss u. c.), darbojas interešu pulciņi, tiek sniegta sociālā palīdzība un ierīkots seno baznīcas (bazneica) priekšmetu muzejs.
Ar Naglim ir saistīta mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka (Osvalds) bērnība. Kopš 2007. g. O. Zvejsalnieks savās dzimtajās mājās Zvejsolā veido muzeju „Klāvs”, kur apskatāmas mākslinieka gleznas un Latgolys keramika.
Nagļu cilvēki un viņu ikdiena iemūžināti gan Māra Maskalāna un Laias Pakalniņas veidotajā dokomentālajā filmā „Par dzimtenīti” (2008, ieguvusi pirmo vietu Viļņas dokumentālo filmu festivālā), gan VKKF atbalstītajā projektā „Nagļi” (2010–2011), kura laikā izveidota fotogrāmata (šaļteņa) par visiem Nagļu pag. iedzīvotājiem.
Plašie Lubānas līdzenumos, Aivīkstis augštecē un Rēzeknis upes lejtecē ir vairāk kā 30 seno apmetņu un kapulauku ap Lubānu, 7 no tiem ir Nagļu pag. teritorijā. Īdeņas sala (sādža) ir bagāta ar diviem seniem pilskalniem: Īdeņas un Brikuļu. Īdeņas atrašanās pie nozīmīga kuģošanas ceļa nodrošināja Lubānas ezera mitrājā vienīgā neolīta dzintara apstrādes centra Austrumbaltijā, kas nav pie jūras, attīstību. Īdeņas ciemā vēl joprojām ciena senās tradīcijas: māju izvietojums ezera krastā, nevis gar ceļu, niedru jumti, nodarbošanās ar zvejniecību, zivju kaltēšana maizis krāsnī uz dillēm vai salmiem.
Nagļu atrašanās vieta veicināja arī pagasta zivsaimniecības attīstību. Nagļūs atrodas vislielākie dīķi (kopplatība 2700 ha; prūds) Latvijā. 1968. g. tika nodibināts komplekss, kas nodarbojās ar karpu audzēšanu. 2001. g. uzņēmums tika reorganizēts par zivaudzēšanas kompleksu akciju sabiedrību „Nagļi”, un pēc dažiem gadiem, uzsākot audzēt arī līdakas.
Atjaunota sena zvejniekdienas sporta svētku tradīcija (kopš 1996), kam aizsākums meklējams padomju laikā, kad darbojās zivsaimniecība. Teirumnieku ezers ir unikāls Nagļu pag. teritorijas veidojums. Par šo ezeru klīst dažādi nostāsti un neizskaidrojami fakti. Nagli un Lubāna mitrājs ir arī gājputnu migrācijas vieta.
Nagļu pamatskolas (likvidēta 2009) telpās, izmantojot Sorosa fonda programmas „Pārmaiņu iespējas skolām” projektu, ir ierīkots Nagļu daudzfunkcionālais centrs. Centrā tiek rīkotas sporta sacensības (novuss, teniss u. c.), darbojas interešu pulciņi, tiek sniegta sociālā palīdzība un ierīkots seno baznīcas (bazneica) priekšmetu muzejs.
Ar Naglim ir saistīta mākslinieka Osvalda Zvejsalnieka (Osvalds) bērnība. Kopš 2007. g. O. Zvejsalnieks savās dzimtajās mājās Zvejsolā veido muzeju „Klāvs”, kur apskatāmas mākslinieka gleznas un Latgolys keramika.
Nagļu cilvēki un viņu ikdiena iemūžināti gan Māra Maskalāna un Laias Pakalniņas veidotajā dokomentālajā filmā „Par dzimtenīti” (2008, ieguvusi pirmo vietu Viļņas dokumentālo filmu festivālā), gan VKKF atbalstītajā projektā „Nagļi” (2010–2011), kura laikā izveidota fotogrāmata (šaļteņa) par visiem Nagļu pag. iedzīvotājiem.
Intresting info
Nagļūs aktuāls ir nostāsts, ka bagātākie cilvēki dzīvo Īdeņā, bet nabadzīgākie Nagļūs. Šādu pieņēmumu varēja veicināt arī fakts, ka poļu (poļaki) ierēdņiem bija apgrūtinoši pa ūdens ceļiem nokļūt Īdeņā, lai no tur dzīvojošajiem ievāktu nodokļus. Kāda sena teika vēsta („Mājas Viesis”, 2010, Nr. 13, 49): Īdeņas pilskalnā paglabāta zelta nauda un to sanesuši zaldāti kara laikos.