| Name | Lubuons, Lubāna, Lubana, Lubuons, Лубана |
| Author | Sandra Ežmale |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Dabas liegums „Lubāna mitrājs” (izveidots 2009) ir 51 351 ha liela teritorija, kas plešas apkārt Lubuona ezeram. Lubuona mitrājs ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai.
Lubuona teritorijā lielākās vērtības ir: 1. Unikāla daba. 2. Lubuona ezers – lielākais iedambētais ezers Eiropā. 3. Lubuona klāni – viens no visvairāk pētītajiem akmens laikmeta arheoloģijas pieminekļu izplatības mikrorajoniem Baltijas valstīs. 4. Lubuona ezers un tā apkārtne – lieliska atpūtas vieta un inspirācijas avots.
Lubuona mitrājs ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām Latvijā. Lubuona mitrājam ir īpaša nozīme atsevišķu aizsargājamo putnu sugu saglabāšanā Latvijā.
Lubuona mitrāja unikālo biotopu daudzveidību nosaka tā novietojums uz dažādām klimatiskajām zonām raksturīgu veģetācijas tipu robežas. Teritorija atrodas jaukto mežu joslā, kas ir pāreja starp ziemeļu skuju koku un dienvidu lapu koku mežiem un atbilst trim veģetācijas klasēm: Eirosibīrijas melnalkšņu staignājiem, Eiropas platlapju mežiem un boreālajiem skujkoku mežiem.
Pirms Aivīkstis regulēšanas Lubuona ezers bija lielākā (97,7 km2) dabiskā Latvijas ūdenstilpe un ir ticis dēvēts pat par jūru (Rāzna). Lubuona ezera sateces baseins ir 2180 km2, no tā ieplūst liels ūdeņu, bet iztek vienīgi Aiviekste un palos parasti pārplūda 650 km2 lielā platībā. Plūdi ilga pat vairākus mēnešus. Jau 19. gs. vidū tika izstrādāts Lubuona ezera pazemināšanas projekts. Jautājums par Lubuona ezera regulēšanu joprojām ir aktuāls.
Lubuona ezera ieplaka ir ne tikai unikāla dabas teritorija, bet arī viens no visvairāk pētītajiem akmens laikmeta arheoloģijas pieminekļu izplatības mikrorajoniem Baltijas valstīs un ievērojamākais akmens laikmeta apmetņu izplatības mikroreģions Eiropā. Te ir izsekojamas pārmaiņas cilvēka lietoto medību („Guoju pa mežu”), zvejas, darba rīku, kā arī māla trauku (pūdnīks) izgatavošanā. 20. gs. 60. g. vidū pārsteigumu Austrumbaltijas arheologiem sagādāja vēl viena jaunākā akmens laikmeta dzintara apstrādes centra atklāšana Lubuona ieplakā.
Lubuons piedāvā daudzveidīgas atpūtas iespējas. Kopš 2001. g. Rēzeknes nov. Gaigalavā notiek amatierteātru svētki „Lubāna vilinājums”. Savukārt lielā ūdensputnu daudzveidība raisa putnu vērotāju interesi par Lubuona mitrāju. Starptautiskajā putnu vērošanas dienā, kas Latvijā notiek katru gadu, pirmajā oktobra nedēļas nogalē, interesenti var doties putnu vērošanas ekskursijā „Apkārt Lubāna ezeram”.
Lubuons ir daudzu pazīstamu literātu, mūziķu un mākslinieku darbības inspirācijas avots.
Lubuona teritorijā lielākās vērtības ir: 1. Unikāla daba. 2. Lubuona ezers – lielākais iedambētais ezers Eiropā. 3. Lubuona klāni – viens no visvairāk pētītajiem akmens laikmeta arheoloģijas pieminekļu izplatības mikrorajoniem Baltijas valstīs. 4. Lubuona ezers un tā apkārtne – lieliska atpūtas vieta un inspirācijas avots.
Lubuona mitrājs ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām Latvijā. Lubuona mitrājam ir īpaša nozīme atsevišķu aizsargājamo putnu sugu saglabāšanā Latvijā.
Lubuona mitrāja unikālo biotopu daudzveidību nosaka tā novietojums uz dažādām klimatiskajām zonām raksturīgu veģetācijas tipu robežas. Teritorija atrodas jaukto mežu joslā, kas ir pāreja starp ziemeļu skuju koku un dienvidu lapu koku mežiem un atbilst trim veģetācijas klasēm: Eirosibīrijas melnalkšņu staignājiem, Eiropas platlapju mežiem un boreālajiem skujkoku mežiem.
Pirms Aivīkstis regulēšanas Lubuona ezers bija lielākā (97,7 km2) dabiskā Latvijas ūdenstilpe un ir ticis dēvēts pat par jūru (Rāzna). Lubuona ezera sateces baseins ir 2180 km2, no tā ieplūst liels ūdeņu, bet iztek vienīgi Aiviekste un palos parasti pārplūda 650 km2 lielā platībā. Plūdi ilga pat vairākus mēnešus. Jau 19. gs. vidū tika izstrādāts Lubuona ezera pazemināšanas projekts. Jautājums par Lubuona ezera regulēšanu joprojām ir aktuāls.
Lubuona ezera ieplaka ir ne tikai unikāla dabas teritorija, bet arī viens no visvairāk pētītajiem akmens laikmeta arheoloģijas pieminekļu izplatības mikrorajoniem Baltijas valstīs un ievērojamākais akmens laikmeta apmetņu izplatības mikroreģions Eiropā. Te ir izsekojamas pārmaiņas cilvēka lietoto medību („Guoju pa mežu”), zvejas, darba rīku, kā arī māla trauku (pūdnīks) izgatavošanā. 20. gs. 60. g. vidū pārsteigumu Austrumbaltijas arheologiem sagādāja vēl viena jaunākā akmens laikmeta dzintara apstrādes centra atklāšana Lubuona ieplakā.
Lubuons piedāvā daudzveidīgas atpūtas iespējas. Kopš 2001. g. Rēzeknes nov. Gaigalavā notiek amatierteātru svētki „Lubāna vilinājums”. Savukārt lielā ūdensputnu daudzveidība raisa putnu vērotāju interesi par Lubuona mitrāju. Starptautiskajā putnu vērošanas dienā, kas Latvijā notiek katru gadu, pirmajā oktobra nedēļas nogalē, interesenti var doties putnu vērošanas ekskursijā „Apkārt Lubāna ezeram”.
Lubuons ir daudzu pazīstamu literātu, mūziķu un mākslinieku darbības inspirācijas avots.
Intresting info
Tautas teikās ir arī citas versijas par Lubuona ezera izcelšanos („Latviešu tautas teikas: Izcelšanās teikas”, 1991, 255): Nu raizes taida Lūbona nabejis, bet tamā vietā bejis mozs prūdeņš. Reiz divas mōsas velējušas drēbes uz to prūdeņa un cālusēs ļūti lela mygla. Vīna mōsa teikuse: „Mōseņ, velēsim dreižōk, jo mygla lela atīt kai Lūbons.” Un tikku mōsa šitūs vōrdus teikuse, tyulen tas prūdeņš pōrvērtīs par ļūti lelu azaru, un mōsas ar vysom drēbem nūsleika. Nu tō laika cēlīs Lūbona azara nūsaukums.