| Name | Rāzna, Rāzna, Razna, Rāzna, Разна |
| Author | Ivars Matisovs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Rāzna (arī Rēzna, Razno) ir zylūs azaru zemis lepnums, bieži dēvēts pat par Latgolys jūru. Visai neskaidra ir hidronīma Rāznys etimoloģija. Vietējie krievu vecticībnieki (staraveri), kas ir daudzskaitlīgākā Rāznys apkaimes etniskā grupa, ezeru dēvē par Разно. Krievijas impērijas laikā izdotajās kartēs tiek lietots tieši šis ezera nosaukuma variants.
Rāznys nosaukuma variants Rēzna uzskatāms par latviskotu hidronīma variantu, arī padomju mantojumu. Rāzna uztverama kā: 1. Ievērojams dabas veidojums. 2. Populārs tūrisma un rekreācijas objekts. 3. Nostāstu objekts un radošās iedvesmas avots.
Rāzna pēc ūdens tilpuma ir lielākais Latvijas ezers (405 miljoni m3 jeb ⅕ Latvijas ezeru tilpuma). Ezera baseins (221 km2) ietilpst Daugavas lielbaseinā, savukārt 116 km garā Rēzekne savieno Rāznu ar Lubuonu – pēc platības lielāko Latvijas ezeru.
Rāznā ir 10 salu, kas noteiktas par dabas lieguma zonu. Balbītes salā atrodas sens pilskalns. Rāzna atrodas Latgales augstienes Rāznavas pauguraines zemākajā daļā 163,4 m virs jūras līmeņa. No Rāznys uz dienvidiem, apmēram 2 km attālumā paceļas teiksmainais Muokūņkolns, uz dienvidaustrumiem atrodas relatīvā augstuma ziņā varenākie Latvijas pauguri – Lelais Līpukolns un Dzerkaļu kalns.
Rāznu raksturo tik liela zivju sugu daudzveidība, kādas nav nevienā citā Latvijas ezerā. Dabas aizsardzības un Latgalei raksturīgas kultūrainavas saglabāšanas nolūkos 2004. g. izveidoja dabas parku „Rāzna”, kurš tika iekļauts ES aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000 un ES nozīmes putniem nozīmīgo vietu sarakstā.
Jau kopš Latvijas Republikas (1918–1940) laikiem Rāzna ir populārs tūrisma objekts. Ārpus Latgales robežām ir pazīstama sanatorija „Rāzna”, kuras pamati likti 1909. g.
Nostāstos un literārajos darbos ļoti bieži Rāzna tiek minēta ciešā kopsakarā ar Mākoņkalnu.
Mūsdienās populāri ir nostāsti par Otrā pasaules kara laikā ezerā iekritušu lidmašīnu un par vienu slīkoni, ko Rāzna pieprasa ziedot sev ik gadu.
Daudzi rakstnieki, mākslinieki un komponisti Rāznu ir daudzinājuši savos darbos. Daiļdarbos tiek uzsvērts Rāznys mainīgums un nepastāvīgums.
„Latgales simfonijas” autors komponists Jānis Ivanovs 20. gs. 30. gados sarakstījis poēmu pūtēju orķestrim „Rāzna” un simfonisko tēlojumu „Padebešu kalns”. Bieži savos darbos Rāznu tēlojuši gleznotāji: Francisks Varslavāns (Rēzeknes mākslinieku kopa), Vitālijs Kalvāns, Jānis Unda, Semjons Antonovs u. c.
Nosaukums Rāzna arī mūsdienās ļoti bieži parādās publiskajā telpā, pie tam visdažādākajos un pārsteidzošākajos veidos, piemēram, Rēzeknes rajona skolotāju koris „Rāzna”, autorallijs „Rāzna”, tāpat Rāznys vārdu daudzina maize, cīsiņi, doktordesa un pat dīvāngulta.
Rāznys nosaukuma variants Rēzna uzskatāms par latviskotu hidronīma variantu, arī padomju mantojumu. Rāzna uztverama kā: 1. Ievērojams dabas veidojums. 2. Populārs tūrisma un rekreācijas objekts. 3. Nostāstu objekts un radošās iedvesmas avots.
Rāzna pēc ūdens tilpuma ir lielākais Latvijas ezers (405 miljoni m3 jeb ⅕ Latvijas ezeru tilpuma). Ezera baseins (221 km2) ietilpst Daugavas lielbaseinā, savukārt 116 km garā Rēzekne savieno Rāznu ar Lubuonu – pēc platības lielāko Latvijas ezeru.
Rāznā ir 10 salu, kas noteiktas par dabas lieguma zonu. Balbītes salā atrodas sens pilskalns. Rāzna atrodas Latgales augstienes Rāznavas pauguraines zemākajā daļā 163,4 m virs jūras līmeņa. No Rāznys uz dienvidiem, apmēram 2 km attālumā paceļas teiksmainais Muokūņkolns, uz dienvidaustrumiem atrodas relatīvā augstuma ziņā varenākie Latvijas pauguri – Lelais Līpukolns un Dzerkaļu kalns.
Rāznu raksturo tik liela zivju sugu daudzveidība, kādas nav nevienā citā Latvijas ezerā. Dabas aizsardzības un Latgalei raksturīgas kultūrainavas saglabāšanas nolūkos 2004. g. izveidoja dabas parku „Rāzna”, kurš tika iekļauts ES aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000 un ES nozīmes putniem nozīmīgo vietu sarakstā.
Jau kopš Latvijas Republikas (1918–1940) laikiem Rāzna ir populārs tūrisma objekts. Ārpus Latgales robežām ir pazīstama sanatorija „Rāzna”, kuras pamati likti 1909. g.
Nostāstos un literārajos darbos ļoti bieži Rāzna tiek minēta ciešā kopsakarā ar Mākoņkalnu.
Mūsdienās populāri ir nostāsti par Otrā pasaules kara laikā ezerā iekritušu lidmašīnu un par vienu slīkoni, ko Rāzna pieprasa ziedot sev ik gadu.
Daudzi rakstnieki, mākslinieki un komponisti Rāznu ir daudzinājuši savos darbos. Daiļdarbos tiek uzsvērts Rāznys mainīgums un nepastāvīgums.
„Latgales simfonijas” autors komponists Jānis Ivanovs 20. gs. 30. gados sarakstījis poēmu pūtēju orķestrim „Rāzna” un simfonisko tēlojumu „Padebešu kalns”. Bieži savos darbos Rāznu tēlojuši gleznotāji: Francisks Varslavāns (Rēzeknes mākslinieku kopa), Vitālijs Kalvāns, Jānis Unda, Semjons Antonovs u. c.
Nosaukums Rāzna arī mūsdienās ļoti bieži parādās publiskajā telpā, pie tam visdažādākajos un pārsteidzošākajos veidos, piemēram, Rēzeknes rajona skolotāju koris „Rāzna”, autorallijs „Rāzna”, tāpat Rāznys vārdu daudzina maize, cīsiņi, doktordesa un pat dīvāngulta.
Intresting info
Kāda teika vēstī (P. Zalāne „Mūsu teiku un dainu pirmsākumi senlaiku literatūrā” krājumā „LZA un Varakļānu pilsētas domes zinātniskā izbraukuma konference 2003. g. 16.–17. maijā”, 2005, 82, 84): Rāzna gājis garu ceļu: kur viņš spēris kāju, radies neliels ezers, kur apsēdies, izveidojies lielāks. Beidzot Rāzna ieraudzījis pietiekami lielu ezeru, lai tajā apmestos uz dzīvi. No tā laika ezers saucoties Rāzna; Rāzna ir seno persiešu Sv. Rakstos minētais erceņģelis, kurš kopā ar latgaļu cilti ir veicis tālu ceļu no dzimtenes Ararata kalna apkaimē līdz tagadējai mītnes vietai.