| Name | Zylūs azaru zeme, zilo ezeru zeme, žydrųjų ežerų kraštas, the land of blue lakes, край блакітных азёраў |
| Author | Ivars Matisovs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Zylūs azaru zeme raksturojama kā: 1. Latgales ainavas vizītkarte. 2. Latgales zīmols un tūrisma resurss. 3. Radošu cilvēku inspirācijas avots.
Ezers ir dabisks ar ūdeni piepildīts zemes virsmas padziļinājums, kuram nav tiešas saiknes ar okeānu un kam raksturīga palēnināta ūdensapmaiņa. Visbiežāk par ezeru tiek uzskatīta ūdenstilpe ar vairāk par 1 ha platību.
Latgale ir absolūta Latvijas ezeru rekordiste: te atrodas pēc platības (Lubuons) un ūdens apjoma (Rāzna) lielākais, konfigurācijas ziņā sarežģītākais (Rušons), dziļākais (Dreidzs), salām bagātākais (Ješa azars) un mistiskākais (Valnazars) ezers.
Latgalē metafora zylūs azaru zeme parādās galvenokārt dažādu tūrisma firmu reklāmas materiālos, bet praktiski nav nosaukumos, ar nosaukumu „Ezerzeme” iznāk vien Aglonas, Dagdas un Krāslavas nov. avīze.
Zylūs azaru zemis ainaviskās pievilcības dēļ pēc vilcienu satiksmes atklāšanas (Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš) Latgale kļuva par daudzu toreizējās Krievijas galvaspilsētas iedzīvotāju iemīļotu atpūtas vietu, bet padomju gados reģionā aktīvi darbojās pat divas Padomju Savienības nozīmes tūrisma un atpūtas bāzes – pie Dridža (Sauliskolns) un pie Ežezera.
Zylūs azaru zemis attīstībā būtiska nozīme ir veiksmīgai pārrobežu sadarbībai ar kaimiņvalstīm. Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības padome (dibināta 1998), kurā līdzdarbojas vairums Latgales pašvaldību, kopš 2000. g. ir pazīstama ar nosaukumu „Eiroreģions „Ezeru zeme””.
Vai ikkatrs Latgales un Latvijas mākslinieks savās ainavās ir mēģinājis attēlot zylūs azaru zemis pievilcību, kā spilgtākie piemēri minami gleznošanas vecmeistari – Vilhelms Purvītis, Vitālijs Kalvāns un Jāzeps Pīgoznis, akvarelisti – Jānis Unda un Vladislavs Paurs. Komponista Jāņa Ivanova („Latgales simfonija”) svītas „Latgales ainavas” (1936) lēnā daļa saucas „Zilie ezeri”. Padomju gados lielu popularitāti bija iemantojusi Arvīda Žilinska muzikālā komēdija „Zilo ezeru zeme” (1954).
Ezers ir dabisks ar ūdeni piepildīts zemes virsmas padziļinājums, kuram nav tiešas saiknes ar okeānu un kam raksturīga palēnināta ūdensapmaiņa. Visbiežāk par ezeru tiek uzskatīta ūdenstilpe ar vairāk par 1 ha platību.
Latgale ir absolūta Latvijas ezeru rekordiste: te atrodas pēc platības (Lubuons) un ūdens apjoma (Rāzna) lielākais, konfigurācijas ziņā sarežģītākais (Rušons), dziļākais (Dreidzs), salām bagātākais (Ješa azars) un mistiskākais (Valnazars) ezers.
Latgalē metafora zylūs azaru zeme parādās galvenokārt dažādu tūrisma firmu reklāmas materiālos, bet praktiski nav nosaukumos, ar nosaukumu „Ezerzeme” iznāk vien Aglonas, Dagdas un Krāslavas nov. avīze.
Zylūs azaru zemis ainaviskās pievilcības dēļ pēc vilcienu satiksmes atklāšanas (Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš) Latgale kļuva par daudzu toreizējās Krievijas galvaspilsētas iedzīvotāju iemīļotu atpūtas vietu, bet padomju gados reģionā aktīvi darbojās pat divas Padomju Savienības nozīmes tūrisma un atpūtas bāzes – pie Dridža (Sauliskolns) un pie Ežezera.
Zylūs azaru zemis attīstībā būtiska nozīme ir veiksmīgai pārrobežu sadarbībai ar kaimiņvalstīm. Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības padome (dibināta 1998), kurā līdzdarbojas vairums Latgales pašvaldību, kopš 2000. g. ir pazīstama ar nosaukumu „Eiroreģions „Ezeru zeme””.
Vai ikkatrs Latgales un Latvijas mākslinieks savās ainavās ir mēģinājis attēlot zylūs azaru zemis pievilcību, kā spilgtākie piemēri minami gleznošanas vecmeistari – Vilhelms Purvītis, Vitālijs Kalvāns un Jāzeps Pīgoznis, akvarelisti – Jānis Unda un Vladislavs Paurs. Komponista Jāņa Ivanova („Latgales simfonija”) svītas „Latgales ainavas” (1936) lēnā daļa saucas „Zilie ezeri”. Padomju gados lielu popularitāti bija iemantojusi Arvīda Žilinska muzikālā komēdija „Zilo ezeru zeme” (1954).
Intresting info
Izrādās (O. Kovaļevska „Krāslavas rajons. Ģeogrāfisko nosaukumu vārdnīca”, 1997, 10), ka Latgalē atrodas tikai 1 Zilezers (Līdumnieku pag.), toties ir 4 Melnie ezeri un pat veseli 10 Baltie ezeri Interesanti ir ezeru pāri: Baltais ezers – Melnais ezers. Parasti tie atrodas netālu viens no otra, turklāt Baltais izvietojies klajākā vietā, bet Melnais – mežā.