Name | Ješa azars, Ežezers, Ješo Ežeras, Lake Ežezers, Эжэзерс |
Author | Sandra Ežmale |
Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Ješa azars (arī Eža ezers) atrodas Daugavas baseina dienvidaustrumu daļā, Latgales (Latgola) augstienes Dagdys austrumu pauguraines daļā un ir izvietots galvenokārt Dagdas nov. Ezernieku (Bukmuiža) un Andzeļu pag., arī Rēzeknes nov. Kaunatys pag. Vēsturiski Ješa azars ir izveidojies ledāja veidotās morēnu pauguraines ieplakā, ūdensšķirtnes rajonā, bet morfoloģiski tas ir eitrofs ezers. Ješa azars ir: 1. Salām un līčiem bagātākais ezers Latvijā. 2. Unikālu dabas bagātību teritorija. 3. Viens no populārākajiem un noslogotākajiem tūrisma areāliem Latgalē.
Ješa azarā atrodas 33–36 salas (dažos avotos 41–45) ar kopējo platību 77,6 ha, bet kopumā saskaitīti ~70 salu veidojumu – ½ ir ar niedrēm un meldriem apauguši sēkļi. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka ezeram pavisam ir 69 salas. Precīzu salu skaitu noteikt nav iespējams ūdens līmeņa svārstību dēļ. Lielākā daļa salu koncentrējas ezera ziemeļaustrumu daļā.
Ješa azars tiek aizsargāts jau kopš 1928. g., un tā ir viena no visilgāk aizsargātajām dabas teritorijām Rāznys nacionālajā parkā un arī Latgalē. Tajā laikā valsts aizsardzībā bija 11 Ješa azara salu un tā apkārtnē izvietotā Piloru ozolu audze (20,57 ha), bet 1977. g. lielākā daļa Ješa azara salu, Piloru un Pahatnieku ozolu audzi apstiprināja par botāniskajiem liegumiem, lai aizsargātu platlapju mežus un retas augu sugas.
Ješa azars tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem un gleznainākajiem ezeriem Latvijā. Tā ir tūristu iecienīta atpūtas vieta.1972. g. pie Ješa azara tika atklāta PSRS nozīmes tūrisma un atpūtas bāze „Ezernieki”. Atpūtnieki tūristu bāzē ieradās no Krievijas, Vidusāzijas un Kaukāza republikām. Ezernieku tūrisma bāze bija iekļauta vissavienības (PSRS) tūrisma maršrutos.
Uzreiz pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas tūrisms Latvijā un arī Ješa azara apkārtnē apsīka, bet 90. g. otrajā pusē sāka darboties pirmie tūrisma uzņēmumi. Atpūtas vieta Piloru ozolu audzē kā labākā Ješa azara apskates vieta ir iekļauta daudzos Latgales tūrisma maršrutos. Lielākajās Ješa azara apdzīvotajās vietās – Andzeļos un Ezerniekos – ir ierīkotas peldvietas, kā arī informācijas stendi par ozolu mežu dabas vērtībām, bet ezera apceļošanai ir izstrādāts ūdenstūrisma maršruts.
Ješa azarā atrodas 33–36 salas (dažos avotos 41–45) ar kopējo platību 77,6 ha, bet kopumā saskaitīti ~70 salu veidojumu – ½ ir ar niedrēm un meldriem apauguši sēkļi. Vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka ezeram pavisam ir 69 salas. Precīzu salu skaitu noteikt nav iespējams ūdens līmeņa svārstību dēļ. Lielākā daļa salu koncentrējas ezera ziemeļaustrumu daļā.
Ješa azars tiek aizsargāts jau kopš 1928. g., un tā ir viena no visilgāk aizsargātajām dabas teritorijām Rāznys nacionālajā parkā un arī Latgalē. Tajā laikā valsts aizsardzībā bija 11 Ješa azara salu un tā apkārtnē izvietotā Piloru ozolu audze (20,57 ha), bet 1977. g. lielākā daļa Ješa azara salu, Piloru un Pahatnieku ozolu audzi apstiprināja par botāniskajiem liegumiem, lai aizsargātu platlapju mežus un retas augu sugas.
Ješa azars tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem un gleznainākajiem ezeriem Latvijā. Tā ir tūristu iecienīta atpūtas vieta.1972. g. pie Ješa azara tika atklāta PSRS nozīmes tūrisma un atpūtas bāze „Ezernieki”. Atpūtnieki tūristu bāzē ieradās no Krievijas, Vidusāzijas un Kaukāza republikām. Ezernieku tūrisma bāze bija iekļauta vissavienības (PSRS) tūrisma maršrutos.
Uzreiz pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas tūrisms Latvijā un arī Ješa azara apkārtnē apsīka, bet 90. g. otrajā pusē sāka darboties pirmie tūrisma uzņēmumi. Atpūtas vieta Piloru ozolu audzē kā labākā Ješa azara apskates vieta ir iekļauta daudzos Latgales tūrisma maršrutos. Lielākajās Ješa azara apdzīvotajās vietās – Andzeļos un Ezerniekos – ir ierīkotas peldvietas, kā arī informācijas stendi par ozolu mežu dabas vērtībām, bet ezera apceļošanai ir izstrādāts ūdenstūrisma maršruts.
Intresting info
Lielākajām Ješa azara salām vietējie iedzīvotāji devuši nosaukumus, kas atspoguļo to veģetāciju, formu, reljefu vai arī kādreizējos izmantošanas veidus. Tādas ir Lielā jeb Lāču sala (46,6 ha), Vuškinica (arī Lielā Tilta sala, Lielā Aitu sala, 3 ha; vuška), Siena sala (arī Putnu sala, Senokoss, 2,8 ha), Lielā Teļu (2,7 ha), Apšu (arī Ossiņņik, Gruzdovij ostrov, 2,7 ha), Kārklu (1,4 ha), Jāņogu (Smorodņik, 1,3 ha), Apaļā (arī Līpu sola, Mīlesteibas sola, 1,2 ha), Liepu sala (Līpu sola, 1,1 ha), Vilkaste (Volčij hvost, 1 ha) u. c. Lāča salā līdz pat 20. gs. 70. g. atradusies apkārtnē vecākā viensēta (sāta), kas būvēta bez naglām. Daudzās salās sastopama bagātīga pirmatnējā veģetācija.