| Name | Valnazars, Velnezers, Velnežeris, Devil’s lake, возера Чарцей |
| Author | Ivars Matisovs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Valnazars (arī Čertoks, Čortoks; valns) ir teiksmām un nostāstiem apvīts ezers, kas atrodas Aglyunys nov. Šķeltovas pag. teritorijā liela priežu meža masīva – Grāveru sila – ieplakā.
Valnazars ir: 1. Īpatnējs un aizsargājams dabas veidojums. 2. Populārs tūrisma objekts. 3. Mistiskas gaisotnes apņemta anomālā zona.
Valnazara platība ir tikai 1,9 ha, tam ir piltuvveida ieplaka, un tā dziļums sasniedz 18 m, ezeram nav noteces, un tā ūdens ir neparasti dzidrs (caurredzamība 8–12 m). Tam ir īpatnēja zaļgani dzidra nokrāsa, kas atkarībā no gadalaika vai apgaismojuma var mainīties no tirkīzzilas līdz pat melnai.
Ūdenī daudz sāļu, bet ļoti maz barības vielu, tāpēc ezerā ir izteikti nabadzīga flora un fauna. Toties ezera apkārtnei raksturīgas savdabīgas pēcleduslaikmeta reljefa formas, un tā krastos aug vairākas retu augu sugas. 1977. g. Valnazara apkaimē tika izveidots kompleksais dabas liegums 53 ha platībā, kas tagad iekļauts Natura 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.
Pastāv atšķirīgi skaidrojumi par Valnazara izcelsmi: 1) kosmiskā – ezerdobe radusies, nokrītot meteorītam vai pat NLO; 2) sufozijas – pazemes ūdeņiem mehāniski izskalojot iežus un iegrimstot zemes virskārtai; 3) termokarsta – pēcleduslaikmetā izkūstot apraktam ledus blāķim.
Jau kopš seniem laikiem Valnazaru uzskata par noslēpumainu vietu un par to ir sacerētas visdažādākās teikas un nostāsti. Valnazaru pamatoti tiek atzīts par zylūs azaru zemis un visas Latvijas noslēpumaināko ezeru, kura neparasti spēcīgā enerģētika pārspēj pat mistisko Pokaiņu mežu Zemgalē. Ar Valnazaru saistās sevišķi daudz nostāstu: katrs, kurš Valnazarā peldas, drīz mirstot vai arī, tieši pretēji, dzīvojot ilgi un laimīgi; ļoti bieži Valnazara apkaimē ļaudis un pat zirgi nomaldoties un ilgi nevarot atrast pareizo ceļu.
Valnazars ir: 1. Īpatnējs un aizsargājams dabas veidojums. 2. Populārs tūrisma objekts. 3. Mistiskas gaisotnes apņemta anomālā zona.
Valnazara platība ir tikai 1,9 ha, tam ir piltuvveida ieplaka, un tā dziļums sasniedz 18 m, ezeram nav noteces, un tā ūdens ir neparasti dzidrs (caurredzamība 8–12 m). Tam ir īpatnēja zaļgani dzidra nokrāsa, kas atkarībā no gadalaika vai apgaismojuma var mainīties no tirkīzzilas līdz pat melnai.
Ūdenī daudz sāļu, bet ļoti maz barības vielu, tāpēc ezerā ir izteikti nabadzīga flora un fauna. Toties ezera apkārtnei raksturīgas savdabīgas pēcleduslaikmeta reljefa formas, un tā krastos aug vairākas retu augu sugas. 1977. g. Valnazara apkaimē tika izveidots kompleksais dabas liegums 53 ha platībā, kas tagad iekļauts Natura 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.
Pastāv atšķirīgi skaidrojumi par Valnazara izcelsmi: 1) kosmiskā – ezerdobe radusies, nokrītot meteorītam vai pat NLO; 2) sufozijas – pazemes ūdeņiem mehāniski izskalojot iežus un iegrimstot zemes virskārtai; 3) termokarsta – pēcleduslaikmetā izkūstot apraktam ledus blāķim.
Jau kopš seniem laikiem Valnazaru uzskata par noslēpumainu vietu un par to ir sacerētas visdažādākās teikas un nostāsti. Valnazaru pamatoti tiek atzīts par zylūs azaru zemis un visas Latvijas noslēpumaināko ezeru, kura neparasti spēcīgā enerģētika pārspēj pat mistisko Pokaiņu mežu Zemgalē. Ar Valnazaru saistās sevišķi daudz nostāstu: katrs, kurš Valnazarā peldas, drīz mirstot vai arī, tieši pretēji, dzīvojot ilgi un laimīgi; ļoti bieži Valnazara apkaimē ļaudis un pat zirgi nomaldoties un ilgi nevarot atrast pareizo ceļu.
Intresting info
Vēl joprojām tautā cirkulē nostāsti arī par Valnazarā apslēptajām bagātībām, kuras atkāpjoties nogremdējuši sakautās Napoleona armijas karaveiri. Kāds cits nostāsts vēstī (J. Kursīte „sfumato nesfumato”, 2008, 134), ka Valnazars radies, Dīvam un velnam strīdoties par Aglonas piederību. Konflikta rezultātā velns, trīsreiz apgriežoties ap savu asi, nogāja lejā, ezerā iekšā. No tā laika ezers ir ieeja ellē.