| Name | Valns, velns, velnias, devil, чорт |
| Author | Ingars Gusāns |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Valns (arī smuts, bess, čorts, nalobais, satans, Ļucipers) – tēls, ko cilvēki parasti asociē ar ļauno spēku iemiesojumu. Vārda valns etimoloģija saistīta ar veļiem, Veļu māti, bet tā simboliskā izpratne veidojas galvenokārt kristietības priekšstatos. Daudznozīmīga valns uztvere ir redzama folklorā, tāpēc valns ir raksturojams kā: 1. Līdzgaitnieks, kaimiņš, labdaris. 2. Ļaundaris, ļauno spēku personificējums. 3. Dažādu emociju un priekšstatu atklājējs valodā un keramikā.
Folklorā visbiežāk ir minēts valns, taču tam ir daudz sinonīmu. Vārds čorts ir aizguvums no krievu valodas un savā izpausmē, funkcijās līdzīgs valnam. Valna spēka gradācija izpaužas lielākoties atkarībā no galvu – jo vairāk galvu, jo varenāks valns, –vai gadu skaita – jo vecāks, jo svarīgāks. Mazāknozīmīgus valnus parasti nosauc daudzskaitļa un/vai deminutīva formā. Nalobais un bess ir rakstiskajos avotos retāk, bet sarunvalodā bieži lietoti sinonīmi. Kristietības iespaidā parādās arī tādi valna sinonīmi kā satans un Ļucipers.
Senākajos priešstatos, kas tiek atklāti pasakās un teikās, Valns ar Dīvu darbojas līdzās, ir kaimiņi (suseds), un tieši Dievs dažādi apmāna Valns, piemēram, dalot ražu. Valna loma ir nozīmīga arī pasaules iekārtošanā: viņš piedalās gan meteoroloģisko parādību radīšanā, gan dzīvnieku un putnu ārējā izskata īpatnību noteikšanā, gan cilvēka ārējā izskata veidošanā.
Valna kā negatīva tēla un ļaunuma iemiesojuma uztveri visspēcīgāk ietekmējusi kristietība. Tas atklājas vairākos pasaku un teiku motīvos par: 1) kārdināšanu; 2) upura nešanu valnam, kas ir sava veida līguma noslēgšana ar valnu; 3) valna ļaundarībām; 4) bazneicys un Dieva baušļu neievērošanu.
Lai gan valnam piemīt liels fizisks spēks, tam raksturīga vientiesība, muļķība, un jaunākais dēls (duraceņš), gans vai zemnieks parasti uzveic valnu.
Valna vārda pieminēšana sarunvalodā un tekstos var paust visatšķirīgāko emociju gammu: no pilnīgi neapzinātas un bieži vien leksisko nozīmi zaudējušas pierunas, ja kaut kas neveicas, līdz nolādējumam, lāsta uzlikšanai un klajas nepatikas izrādīšanai.
Folklorā visbiežāk ir minēts valns, taču tam ir daudz sinonīmu. Vārds čorts ir aizguvums no krievu valodas un savā izpausmē, funkcijās līdzīgs valnam. Valna spēka gradācija izpaužas lielākoties atkarībā no galvu – jo vairāk galvu, jo varenāks valns, –vai gadu skaita – jo vecāks, jo svarīgāks. Mazāknozīmīgus valnus parasti nosauc daudzskaitļa un/vai deminutīva formā. Nalobais un bess ir rakstiskajos avotos retāk, bet sarunvalodā bieži lietoti sinonīmi. Kristietības iespaidā parādās arī tādi valna sinonīmi kā satans un Ļucipers.
Senākajos priešstatos, kas tiek atklāti pasakās un teikās, Valns ar Dīvu darbojas līdzās, ir kaimiņi (suseds), un tieši Dievs dažādi apmāna Valns, piemēram, dalot ražu. Valna loma ir nozīmīga arī pasaules iekārtošanā: viņš piedalās gan meteoroloģisko parādību radīšanā, gan dzīvnieku un putnu ārējā izskata īpatnību noteikšanā, gan cilvēka ārējā izskata veidošanā.
Valna kā negatīva tēla un ļaunuma iemiesojuma uztveri visspēcīgāk ietekmējusi kristietība. Tas atklājas vairākos pasaku un teiku motīvos par: 1) kārdināšanu; 2) upura nešanu valnam, kas ir sava veida līguma noslēgšana ar valnu; 3) valna ļaundarībām; 4) bazneicys un Dieva baušļu neievērošanu.
Lai gan valnam piemīt liels fizisks spēks, tam raksturīga vientiesība, muļķība, un jaunākais dēls (duraceņš), gans vai zemnieks parasti uzveic valnu.
Valna vārda pieminēšana sarunvalodā un tekstos var paust visatšķirīgāko emociju gammu: no pilnīgi neapzinātas un bieži vien leksisko nozīmi zaudējušas pierunas, ja kaut kas neveicas, līdz nolādējumam, lāsta uzlikšanai un klajas nepatikas izrādīšanai.
Intresting info
Ļucipers bieži vien tiek atainots kā galvenais valns, atšķiras arī ar iespaidīgu ārējo izskatu (J. Trūps „Latgaļu folklora, 1. Tautas jūki, meikles, parunas”, 1968, 573): Tod atguoja Ļucipers ar trejom acim, garu dagunu, osim garim zūbim, uodas capurīti, pazeltētu mēteli, sorkonom biksem un meikstim sorkonim zamža cymdim (kulaini) un zuobokim.