| Name | Suseds, kaimiņš, kaimynas, neighbour, сусед |
| Author | Olga Senkāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Latgalē suseds (arī sābrs, sābris, sēbrs, suobris, kaimins, kaimiņš) var tikt uztverts kā: 1. Draugs. 2. Konkurents. 3. Sadarbības partneris.
Suseds ir cilvēks, arī ģimene, dzimta, tauta, valsts iedzīvotājs u. tml., ar ko ir kopīga robeža (A rūbežs) vai kas dzīvo blakus, netālu.
Laba suseda, drauga, arī sadarbības partnera priekšstata noturība saistās ar latgalīšu ilglaicīgo saimniekošanu sādžu šņoru sistēmā (līdz pat agrārreformai (1920–1937)), kas paredzēja kolektīvu atbildību par ražu. Kopējās lietas tika uzturētas kārtībā organizēti un kopīgiem spēkiem.
Rakstnieks un publicists Antons Slišāns (Ontons) pauž nožēlu par šīs kultūrsociālās parādības pakāpenisku degradēšanos urbanizētā vidē, mākslīgā daudzdzīvokļu namu iemītnieku (mīškuons) pašizolācijā un atsvešinātībā.
Labo susedu būšana mūsdienās nereti figurē dažādu starpnacionālu vai starpnovadu pasākumu tematikā: piemēram, muzeju naktī „Sābru trikmīņs” (2011, LKM), Ludzys krievu biedrības „Nasledije” īstenotais starptautisku projektu „Sābri – Latgales latviešu un mazākumtautību dialogs” (2010), Latgales amatierteātru saiets „Sābri” Viļānūs (kopš 2007).
Latgaliešu folklorā un literatūrā uzsvērts viena vai otra suseda pārākums vai centieni vienam otru pārspēt kādā jomā.
Antona Rupaiņa (Bieržgaļs) romānā „Tauta grib dzeivōt” (1962) vērojama divējāda sliktā susedu semantikas interpretācija: 1) autors izvērš uzkundzējušos susedu tautu (krīvi, poļaki) un augstprātīgo baltiešu tēmu; 2) romānā susedi visbiežāk ir visi svešumā nonākušie latgalieši, nesaskaņas to starpā atklātas F. Trasuna un N. Rancāna attiecību izgaismojumā.
Par susedim Latgalē 20. gs. 20.–30. gados tiek dēvēti arī bišu kopīpašnieki vai bišu susedi, tie ir kādas bišu saimes (strūps) līdzīpašnieki, bet var būt arī zemes vai uzņēmuma susedi, kopīgu darījumu biedri. 20. gs. 30. gadu beigās Latvijā norisinājās akcija „Kaimiņš kaimiņam”, kuras laikā turīgākie saimnieki kooperējās ar mazāk turīgajiem toreiz deficītās lauksaimniecības tehnikas izmantošanā; latgaliešiem tas nebija nekas jauns, ņemot vērā saimniekošanas pieredzi sādžās. Mūsdienās tuvos susedus laukos biežāk saliedē bizness, piemēram, kopīgu tūrisma produktu veidošana.
Suseds ir cilvēks, arī ģimene, dzimta, tauta, valsts iedzīvotājs u. tml., ar ko ir kopīga robeža (A rūbežs) vai kas dzīvo blakus, netālu.
Laba suseda, drauga, arī sadarbības partnera priekšstata noturība saistās ar latgalīšu ilglaicīgo saimniekošanu sādžu šņoru sistēmā (līdz pat agrārreformai (1920–1937)), kas paredzēja kolektīvu atbildību par ražu. Kopējās lietas tika uzturētas kārtībā organizēti un kopīgiem spēkiem.
Rakstnieks un publicists Antons Slišāns (Ontons) pauž nožēlu par šīs kultūrsociālās parādības pakāpenisku degradēšanos urbanizētā vidē, mākslīgā daudzdzīvokļu namu iemītnieku (mīškuons) pašizolācijā un atsvešinātībā.
Labo susedu būšana mūsdienās nereti figurē dažādu starpnacionālu vai starpnovadu pasākumu tematikā: piemēram, muzeju naktī „Sābru trikmīņs” (2011, LKM), Ludzys krievu biedrības „Nasledije” īstenotais starptautisku projektu „Sābri – Latgales latviešu un mazākumtautību dialogs” (2010), Latgales amatierteātru saiets „Sābri” Viļānūs (kopš 2007).
Latgaliešu folklorā un literatūrā uzsvērts viena vai otra suseda pārākums vai centieni vienam otru pārspēt kādā jomā.
Antona Rupaiņa (Bieržgaļs) romānā „Tauta grib dzeivōt” (1962) vērojama divējāda sliktā susedu semantikas interpretācija: 1) autors izvērš uzkundzējušos susedu tautu (krīvi, poļaki) un augstprātīgo baltiešu tēmu; 2) romānā susedi visbiežāk ir visi svešumā nonākušie latgalieši, nesaskaņas to starpā atklātas F. Trasuna un N. Rancāna attiecību izgaismojumā.
Par susedim Latgalē 20. gs. 20.–30. gados tiek dēvēti arī bišu kopīpašnieki vai bišu susedi, tie ir kādas bišu saimes (strūps) līdzīpašnieki, bet var būt arī zemes vai uzņēmuma susedi, kopīgu darījumu biedri. 20. gs. 30. gadu beigās Latvijā norisinājās akcija „Kaimiņš kaimiņam”, kuras laikā turīgākie saimnieki kooperējās ar mazāk turīgajiem toreiz deficītās lauksaimniecības tehnikas izmantošanā; latgaliešiem tas nebija nekas jauns, ņemot vērā saimniekošanas pieredzi sādžās. Mūsdienās tuvos susedus laukos biežāk saliedē bizness, piemēram, kopīgu tūrisma produktu veidošana.
Intresting info
Latgaliešu literatūrā viena teksta robežās var tikt izmantoti dažādi suseda sinonīmi, piemēram, Oskara Seiksta (pagrauda) un Valentīna Lukaševiča (batviņs) romānā „Valerjana dzeive i redzīņi” (1996, 85, 168, 131, 125) – sābrs un kaimins. Šajā darbā tiek aktualizētas dažas būtiskas labā vai tuvākā suseda nozīmes: 1) sarunu un domubiedrs: sovi susedi; 2) kāda kaimiņtauta; 3) pušelnieks: vīnuos trepēs dzeivuojušais kaimins. Vārds tiek izmantots arī nozīmes pārnesumos, piemēram, salīdzinājumā: leits maņ dasadyure kai sābrs, vai kā pūļa simbols.