| Name | Pagrauda, pagrauda/zlaugzna, pagrauda/oro sluoksnis tarp vandens ir ledo, pagrauda/space between the ice and the water surface, паграўда/слой паветра паміж ільдом і вадой |
| Author | Sandra Ūdre |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Kopumā pagrauda (arī pagraude, pagrauzda, pagrauzde, izpeils, slaugzna, zlaugzna, zlaugzne) latgalīšim asociējas ar bīstamu ledu. Tomēr literāros tekstos vērojama tendence izvairīties no pagraudys leksēmām, kur nepieciešams precīzs nozīmes šķīrums. Latgaliešu kultūrā ar pagraudu saistīto reprezentē: 1. Bīstams ledus. 2. Poētiski atsvešinātības izjūtu apraksti. 3. Revolucionārākais latgaliešu autoru kopkrājums.
Valodā atspoguļotās ūdens sasaluma pakāpes veido konkrētās reālijas aktualitāti runātāju apziņā. Latgolā interese par aizsaluša ezera ledus kvalitāti saistīta ar pragmatiskiem nolūkiem – īsināt garo apkārtceļu, ejot vai braucot ar zyrgu taisni.
Izsenis Latgalē zemledus zivju ķeršana bijis iztikas avots ziemā. 20. gs. II pusē Latgales vīriešus aizrāva pasaulē populārs hobijs un sports – zemledus makšķerēšana. Kā visā Latvijā un pasaulē, zylūs azaru zemē rīko Latgales čempionātu zemledus makšķerēšanā, arī mazāka mēroga bļitkošanas pasākumus.
Atsvešinātību un jūtu intensitātes noplakšanu pielīdzina pagraudai. Tomēr literārajos tekstos izmantota tikai leksēma lads. Tradicionāls dzejas motīvs ir sāpe par nesagaidīto otra jūtu siltumu. Jaunākās latgaliešu blogu literatūrā divattiecību tēlojumā raksturīga pievēršanās personiskajam ego, sava dvēseles stāvokļa padziļinātai pašanalīzei. Vienlaikus ar to atklājas postmodernās pasaules atsvešinātība un interesantums, neiemīlamība un pievilcība reizē.
Izvēlētā trausla, neiemēģināta ledus metafora piesaka tam laikam radikāli citādo latgaliešu jauno autoru kopkrājumu „Pagrauda” (1999). 13 autoru kopu grāmatas I daļā „Sukrums” (‘mājas karkass bez jumta’) vieno dzimtā latgaliešu valoda. „Pagraudys” II daļā „Krauda” (‘pārinodarījums’) iekļautas Oskara Seiksta esejas par latgaliešu literatūru. Grāmatā aprobēta uzdrīkstēšanās izteikties bez tradīcijas uzspiestām shēmām un klišejām. „Pagraudys” III daļu „Sūplokums” (‘līdzāsbūšana’) veido atdzejojumi no lietuviešu un angļu valodas.
Pakāpeniski papildinās latgaliešu literatūras tulkojumu klāsts citās valodās.
Valodā atspoguļotās ūdens sasaluma pakāpes veido konkrētās reālijas aktualitāti runātāju apziņā. Latgolā interese par aizsaluša ezera ledus kvalitāti saistīta ar pragmatiskiem nolūkiem – īsināt garo apkārtceļu, ejot vai braucot ar zyrgu taisni.
Izsenis Latgalē zemledus zivju ķeršana bijis iztikas avots ziemā. 20. gs. II pusē Latgales vīriešus aizrāva pasaulē populārs hobijs un sports – zemledus makšķerēšana. Kā visā Latvijā un pasaulē, zylūs azaru zemē rīko Latgales čempionātu zemledus makšķerēšanā, arī mazāka mēroga bļitkošanas pasākumus.
Atsvešinātību un jūtu intensitātes noplakšanu pielīdzina pagraudai. Tomēr literārajos tekstos izmantota tikai leksēma lads. Tradicionāls dzejas motīvs ir sāpe par nesagaidīto otra jūtu siltumu. Jaunākās latgaliešu blogu literatūrā divattiecību tēlojumā raksturīga pievēršanās personiskajam ego, sava dvēseles stāvokļa padziļinātai pašanalīzei. Vienlaikus ar to atklājas postmodernās pasaules atsvešinātība un interesantums, neiemīlamība un pievilcība reizē.
Izvēlētā trausla, neiemēģināta ledus metafora piesaka tam laikam radikāli citādo latgaliešu jauno autoru kopkrājumu „Pagrauda” (1999). 13 autoru kopu grāmatas I daļā „Sukrums” (‘mājas karkass bez jumta’) vieno dzimtā latgaliešu valoda. „Pagraudys” II daļā „Krauda” (‘pārinodarījums’) iekļautas Oskara Seiksta esejas par latgaliešu literatūru. Grāmatā aprobēta uzdrīkstēšanās izteikties bez tradīcijas uzspiestām shēmām un klišejām. „Pagraudys” III daļu „Sūplokums” (‘līdzāsbūšana’) veido atdzejojumi no lietuviešu un angļu valodas.
Pakāpeniski papildinās latgaliešu literatūras tulkojumu klāsts citās valodās.
Intresting info
Agrāk Latgalē gājējs pa ledu varēja paļauties tikai uz sevi (J. Grišāns „Pa atmiņu stygom, 1”, 1968, 87–88): Leidz ladam vajadzēja kaidu gobolu brist pa yudini. Stōvēju, dūmōju un nazynōju, kū dareit, kai izaškērt. (..) Pasalyudžu, pōrsakristeju (krysts) un ībrydu soltajā yudinī. Tyku uz lada un prīceigs sūļōju pa cītū ladu. Vyss azars speidēja kai spīgeļs, snīga nabeja, leidzons, vīglys ceļš. (..) Nūgōju nu molas kaidus 3 kilometrus, verūs: lels pleisums ladā nu vīnas azara molas leidz ūtrai. (..) Pleisums beja apmāram 2 asis plots, aizputynōts ar snīgu, un snīgs drusku sasalis. Maņ nabeja nikaidas vēzeņas, ar kū paraudzeit, voi snīgs ir iztureigs. Stōvu un kosu pakausi: kū dareit? Taidu gobolu nūgōjis, un tagad ej atpakaļ un nu jauna sōc ceļu apleik azaram! (..) Mēginōju ar vīnu kōju īmeideit snīgu pleisumā. Apmeideju apkōrt plotōku vītu un tod mēginōju tamā nūsastōt. Tur! Tod, stōvādams jau uz pleisuma, apmeideju vītu ūtram sūļam. (..) Meidu snīgu trešajam sūļam (..) ar vysu spāku lēču uz molu, uz ladu. Kōja, kura beja pleisumā, īšļuka yudinī, bet ūtra kōja jau beja uz molas, uz lads. Es krytu uz vādara, bet ar rūkom aizačēru aiz lada un izrōpōju molā.