| Name | Duraceņš, muļķītis, kvailelis, little fool, дурань |
| Author | Angelika Juško-Štekele |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Duraceņš ir kultūras varoņa arhetipu prezentējošs brīnumu pasakas personāžs, kura izpratni nosaka kultūrvēsturiski un psiholoģiski faktori. Pasaku sižeti par jaunāko dēlu, kurš pārvar sākotnējo atstumtību un nodrošina sev labvēlīgus eksistences apstākļus (laime), uzrāda Latgalei viduslaikos raksturīgo minorāta tradīciju, kad vecāku īpašumu pārsvarā mantoja jaunākais bērns. Duraceņa uzvedība pasakās tradicionāli neatbilst vecāko brāļu demonstrētajiem vispārpieņemtajiem standartiem. Neskatoties uz to, duraceņa rīcība ir ieprogrammēta uz veiksmi, jo viņam nepiemīt savtīgums, neeksistē autoritātes, viņš neredz vispārpieņemtus aizliegumus un šķēršļus.
Duraceņa tēls pasakās reprezentē tautas sociālā taisnīguma ideālus, vienlaikus aktualizējot citādā, nepamatoti atstumtā, nesaprastā atzīšanas un godā celšanas ideju. Latgales kā pārējo Latvijas novadu jaunākās māsas izpratne nostiprinājusies arī trešās zvaigznes simbolā („Trešō zvaigzne”).
Par duracenim, sprostim, nadacaptim, nadaparātim, nadataiseitim u. tml. Latgalē dēvē cilvēkus ar nepietiekami attīstītu vai nepietiekami aktivizētu prātu un vienkārši savādniekus.
Kristietības ietekmē duraceņam piedēvēts zināms mesiānisms. Pretmets utilitārajiem un merkantilajiem sabiedrības principiem parādās arī tautas priekšstatos par t. s. Dīva durakim (muzykants, bazneickungs). Tipoloģisku līdzību ar duraceņu saglabā arī savādnieki (čudiki), kas līdzcilvēkus pārsteidz ar savu dīvaino izskatu, vecumam un statusam neatbilstošu, apkārtējiem nesaprotamu vai nepieņemamu uzvedību. Sovaidnīku apzīmējumam tautas valodā nereti lieto duraceņa sinonīmu trokais (troks voi nu Rogovkys).
20. gs. sāk. duraks, tāpat kā muļkis, burlaks, tiek uzskatīti par personas cieņu aizvainojošiem vārdiem. 1903. g. „Sodu likumā” šo vārdu lietošana tiek traktēta kā nicinoša izturēšanās. Uzvārds Muļčs Latgalē pirmo reizi fiksēts 1738. g. dokumentos; sevišķi populārs tas bijis Krāslavas nov. (Daugovys lūki) Lielo Muļķu un Mazo Muļķo sādžā.
Latgalē senākās liecības par kāršu spēli saglabājušās folklorā. Pasakās, spēlējot kārtis, varoņi iegūst naudu vai sievu. Attieksme pret kāršu spēli pasakās ir neitrāla, ar baznīckunga atļauju kārtis tiek spēlētas pat baznīcā. 20. gs. sāk. latgaliešu periodikā ieskanas negatīva kāršu spēles interpretācija, galvenokārt pieminot duraka spēli. Mūsdienās kāršu spēles ir viens no populārākajiem galda spēļu veidiem.
Intresting info
Latgalisu_sowstarpeji_streidi_Latgalits_Nr_83 *
Latkovskis_Par_latvisu_rokstim_Acta_Latgalica_2_1968_05 *
Lituna_apsasti_demoniaki_Latgolas_Vords_Nr_18 *
Lukasevics_Latgaliesu_20_gadsimta_proza_Promocijas_darbs_2008 *
Mickane_Klejojusi_sovaidniki_Acta_Latgalica_2_1968_01 *
Mickane_Klejojusi_sovaidniki_Acta_Latgalica_2_1968_02 *
Mickane_Klejojusi_sovaidniki_Acta_Latgalica_2_1968_03 *
Mickane_Klejojusi_sovaidniki_Acta_Latgalica_2_1968_04 *
Mulkis_Auseklis_Nr_34 *
Opincane_B_Latgalu_parunas_un_sakomvordi_2000 *
Opincane_Latgalu_parunas_un_sokomvordi_2000_01 *
Opincane_Latgalu_parunas_un_sokomvordi_2000_02 *
Opincane_Latgalu_parunas_un_sokomvordi_2000_03 *
Posoka_par_Joni_mulki_Drywa_Nr_132_01 *
Posoka_par_Joni_mulki_Drywa_Nr_132_02 *
Posoka_par_Joni_mulki_Drywa_Nr_132_03 *
Posoka_par_Joni_mulki_Drywa_Nr_134_04 *
Posoka_par_Joni_mulki_Drywa_Nr_135_05 *
Posoka_par_Joni_mulki_Drywa_Nr_138_03 *
Posoka_par_Joni_mulki_Drywa_Nr_138_07 *
Posoka_par_Joni_mulki_Drywa_Nr_138_08 *
Posoka_par_Joni_mulki_Drywa_Nr_139_09 *
PS_vakums_Gudrais_zirgs_01 *
PS_vakums_Gudrais_zirgs_02 *
PS_vakums_Gudrais_zirgs_03 *
PS_vakums_Pats_nocert_to_zaru_uz_ka_sed_01 *
PS_vakums_Pats_nocert_to_zaru_uz_ka_sed_02 *
Purmalits_Kuka_zodzs_Dzeive_1957_01 *
Purmalits_Kuka_zodzs_Dzeive_1957_02 *
Rekena_Kalupes_izloksnes_vardnica_1998_01 *
Rekena_Kalupes_izloksnes_vardnica_1998_02 *
Rekena_Kalupes_izloksnes_vardnica_1998_03 *
Rekena_Kalupes_izloksnes_vardnica_1998_04 *
Smiklam_i_bazneicai_Lakuga *
V_poiskah_drevneisih_socialnih_struktur_indoevropeicev_01 *
V_poiskah_drevneisih_socialnih_struktur_indoevropeicev_02 *
V_poiskah_drevneisih_socialnih_struktur_indoevropeicev_03 *
V_poiskah_drevneisih_socialnih_struktur_indoevropeicev_04 *
V_poiskah_drevneisih_socialnih_struktur_indoevropeicev_05 *
V_poiskah_drevneisih_socialnih_struktur_indoevropeicev_06 *
V_poiskah_drevneisih_socialnih_struktur_indoevropeicev_07 *
V_poiskah_drevneisih_socialnih_struktur_indoevropeicev_08 *
V_poiskah_drevneisih_socialnih_struktur_indoevropeicev_09 *
V_poiskah_drevneisih_socialnih_struktur_indoevropeicev_10 *
Vilums_Juris_Dveseles_remonts_Oluts_Lit_almanahs_13_01 *
Vilums_Juris_Dveseles_remonts_Oluts_Lit_almanahs_13_02 *
Voi_otkon_fauns_Latgolas_Vords_Nr20 *
Aizkauniesona_Drywa_Nr_57 *
Bumanis_Osas_upes_krastu_dziesmas_un_raksti_2008 *
Buss_Ernstsone_Latviesu_valodas_slenga_vardnica_2009_01 *
Buss_Ernstsone_Latviesu_valodas_slenga_vardnica_2009_02 *
Cernisov_Arhetipi_drevnosti_v_russkoj_kulturnoj_traddicii_2010_01 *
Cernisov_Arhetipi_drevnosti_v_russkoj_kulturnoj_traddicii_2010_02 *
Cernisov_Arhetipi_drevnosti_v_russkoj_kulturnoj_traddicii_2010_03 *
Cernisov_Arhetipi_drevnosti_v_russkoj_kulturnoj_traddicii_2010_04 *
Cernisov_Arhetipi_drevnosti_v_russkoj_kulturnoj_traddicii_2010_05 *
Cernisov_Arhetipi_drevnosti_v_russkoj_kulturnoj_traddicii_2010_06 *
Cernisov_Arhetipi_drevnosti_v_russkoj_kulturnoj_traddicii_2010_07 *
Cernisov_Arhetipi_drevnosti_v_russkoj_kulturnoj_traddicii_2010_08 *
Feljetons_Tymsib_Gaisma_Nr_5 *
Ivan_Durak_Interneta_resursi *
Jaunais_Vords_Nr_6 *
Kai_pareizuok_jeb_kuram_taisneiba_Lakuga *
Karulis_Latviesu_etimologijas_vardnica *
* Sorry, the material use is only possible for instructional or research purposes. Access is also available by sending an e-mail to: ilga13@inbox.lv