| Name | Daugovys lūki, Daugavas loki, Dauguvos vingiai, Daugava bends, Выгiбы Даўгавы |
| Author | Ivars Matisovs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavas bojājumus pēc uzsāktajiem Daugovpiļs HES būvniecības priekšdarbiem, saglabātu unikālo Daugovys senlejas ainavu un tās vērtīgos dabas kompleksus, kā arī bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu, 1990. g. tika izveidots Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidus, kura kodolu veido dabas parks Daugovys lūki, kas var tikt raksturots kā: 1. Unikāls dabas veidojums. 2. Savdabīgs un joprojām apdraudēts kultūrainavas areāls. 3. Populārs tūrisma un rekreācijas objekts.
Daugovys lūku ietvertais Daugavas posms pamatoti tiek uzskatīts par senāko upes ieleju Latvijā. Raksturīgākā Daugovys lūku dabas īpatnība ir deviņi lieli Daugavas līkumi posmā no Kruoslovys līdz Naujenei. Katra šī upes loka garums sasniedz 4–6 km, un tiem doti vietējie nosaukumi: Adamovas (Priedaines), Šķērškānu, Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks.
Daugovys lūkim raksturīga liela olūtu daudzveidība, to skaits Augšdaugavas posmā no Piedrujas līdz Daugavpilij ir 1736. DU mācībspēki un studenti aktīvi piedalās Daugovys lūku dabas vides izpētē. Valsts nozīmes aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu statuss piešķirts Adamovas, Slutišķu un Ververu kraujai, Mālkalnes un Viļušu avotam, kā arī Sandarišķu karengravām. Daugovys lūki ir unikāli arī bioloģiskās daudzveidības ziņā, jo Daugavas ieleja ir nozīmīgs dzīvnieku un augu sugu migrācijas ceļš.
Daugovys lūki ir robeža starp dažādiem Latvijas novadiem – Augšzemi (Sēliju) un Latgali, arī vēsturiska politiskā robeža starp t. s. Poļu Inflantiju (Latgola) un Kurzemes hercogisti, starp Vitebskas un Kurzemes guberņu. Apvidum raksturīga savdabīga, vēsturiski izveidojusies dažādu tautu kultūru saplūšana.
Markovas pilskalna pakājē 1994. g. tika atklāta pirmā Daugovys lūki izziņas taka, kas ar aktīvu studentu līdzdalību tika izveidota pēc toreizējā DU rektora Bruno Jansona iniciatīvas. Kopš 1998. g. maija beigās tradicionāli tiek rīkots starptautisks tautas mākslas festivāls „Augšdaugava”, kura pamataktivitātes norisinās Slutišķos. Festivāla mērķis ir popularizēt Augšdaugavas dabu un kultūrvēsturiskās tradīcijas, aktīvi darbojas Naujenes novadpētniecības muzejs, kurā ierīkota ievērojamās tēlnieces Valentīnas Zeiles mākslas galerija un aplūkojami viņas oriģināldarbi. Daugovys lūkūs vai to tuvumā atrodas 8 dažādu konfesiju baznīcas, leģendām apvītās Lielo Muļķu un Mazo Muļķu (duraceņš) sādžas piedāvā tūrisma maršrutu „Uz Lielajiem Muļķiem pēc gudro bišu medus” (strūps), zirgu sēta „Klajumi” – reitterapiju un 7 dažādus zirgu izjāžu maršrutus, Daugavas labajā krastā slejas Dinaburgas pilskalns.
Daugovys lūku ietvertais Daugavas posms pamatoti tiek uzskatīts par senāko upes ieleju Latvijā. Raksturīgākā Daugovys lūku dabas īpatnība ir deviņi lieli Daugavas līkumi posmā no Kruoslovys līdz Naujenei. Katra šī upes loka garums sasniedz 4–6 km, un tiem doti vietējie nosaukumi: Adamovas (Priedaines), Šķērškānu, Zvejnieku, Tartaka, Daugavsargu, Ververu, Rozališķu, Butišķu un Elernes loks.
Daugovys lūkim raksturīga liela olūtu daudzveidība, to skaits Augšdaugavas posmā no Piedrujas līdz Daugavpilij ir 1736. DU mācībspēki un studenti aktīvi piedalās Daugovys lūku dabas vides izpētē. Valsts nozīmes aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu statuss piešķirts Adamovas, Slutišķu un Ververu kraujai, Mālkalnes un Viļušu avotam, kā arī Sandarišķu karengravām. Daugovys lūki ir unikāli arī bioloģiskās daudzveidības ziņā, jo Daugavas ieleja ir nozīmīgs dzīvnieku un augu sugu migrācijas ceļš.
Daugovys lūki ir robeža starp dažādiem Latvijas novadiem – Augšzemi (Sēliju) un Latgali, arī vēsturiska politiskā robeža starp t. s. Poļu Inflantiju (Latgola) un Kurzemes hercogisti, starp Vitebskas un Kurzemes guberņu. Apvidum raksturīga savdabīga, vēsturiski izveidojusies dažādu tautu kultūru saplūšana.
Markovas pilskalna pakājē 1994. g. tika atklāta pirmā Daugovys lūki izziņas taka, kas ar aktīvu studentu līdzdalību tika izveidota pēc toreizējā DU rektora Bruno Jansona iniciatīvas. Kopš 1998. g. maija beigās tradicionāli tiek rīkots starptautisks tautas mākslas festivāls „Augšdaugava”, kura pamataktivitātes norisinās Slutišķos. Festivāla mērķis ir popularizēt Augšdaugavas dabu un kultūrvēsturiskās tradīcijas, aktīvi darbojas Naujenes novadpētniecības muzejs, kurā ierīkota ievērojamās tēlnieces Valentīnas Zeiles mākslas galerija un aplūkojami viņas oriģināldarbi. Daugovys lūkūs vai to tuvumā atrodas 8 dažādu konfesiju baznīcas, leģendām apvītās Lielo Muļķu un Mazo Muļķu (duraceņš) sādžas piedāvā tūrisma maršrutu „Uz Lielajiem Muļķiem pēc gudro bišu medus” (strūps), zirgu sēta „Klajumi” – reitterapiju un 7 dažādus zirgu izjāžu maršrutus, Daugavas labajā krastā slejas Dinaburgas pilskalns.
Intresting info
Latviešu tautas trešo atmodu zināmā mērā izraisīja publicista Daina Īvāna un Artūra Snipa raksts „Par Daugavas likteni domājot” padomju inteliģences iecienītajā avīzē „Literatūra un Māksla”, kam piemita bumbas eksplozijas efekts – kāds beidzot bija uzdrošinājies apšaubīt partijas kursu! (L. Lapsa, S. Metuzāla, K. Jančevska „Mūsu vēsturē 1985–2005”, I, 2008, 65). Raksta ietekmē pret jau uzsākto Daugavpils HES būvniecību tika savākts ~30 000 parakstu, PSRS ZA eksperti atzina projektu par principā noraidāmu.