| Name | Kruoslova, Krāslava, Kraslava, Kruoslova, Краслава |
| Author | Iveta Mietule |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Kruoslova ir pilsēta gleznainā Daugovys ielokā. Lielākā pilsētas daļa atrodas upes labajā krastā, neliela daļa – Priedaine – kreisajā krastā. Uz rietumiem no pilsētas sākas dabas parks „Daugavas loki” (Daugovys lūki). Pirmo reizi vēstures avotos Kruoslova minēta 1558. g., savukārt 1729. g. Kruoslova iegūst miesta (mīškuons) tiesības, un to nopērk Jans Ludvigs Plāters (Plāteri). Grāfu Plāteru dzimta turpmākos divus gadsimtus noteica pilsētas ekonomisko un garīgo dzīvi. Kruoslova lepojas ar pirmo augstākās izglītības iestādi Latvijā Kruoslovys Goreigū seminaru. Pilsētas tiesības Kruoslovai piešķirtas 1923. g. 16. aprīlī.
Kruoslovu raksturo: 1. Tūrisms un amatniecība. 2. Gurķu audzēšana. 3. Daudzveidīgs atainojums literatūrā. 4. Vieglatlētikas tradīcijas.
Padomju periodā Kruoslovys raj. bija izvietotas divas vissavienības tūristu bāzes (Sauliskolns, Bukmuiža) un pilsēta bija tūristu bieži apmeklēta vieta.
Viens no iecienītākajiem tūristu gala mērķiem šodienas Latgalē un arī Kruoslovā ir keramiķu darbnīcas (Latgolys keramika). Keramiķis Valdis Pauliņš kā īstens sava novada patriots par īstu mālu (muols) uzskata to, kas rakts Daugavas krastos.
Daudziem Latgales iedzīvotājiem Kruoslova asociējas ar gurķu audzēšanas tradīcijām, turklāt Latgales gadatirgos (tiergs) un lielāko pilsētu (Daugovpiļs, Rēzekne) tirgos pieprasījums ir tieši pēc Kruoslovā audzētajiem gurķiem.
Kruoslovys krāšņā daba un vēsturiskais mantojums ir kalpojis par spilgtu iedvesmas avotu. Pilsēta ir bijusi iedvesmas avots tās izcilajiem novadniekiem: rakstniekam filozofam Konstantīnam Raudivem (raudive), literātei Cecīlijai Dinerei, dzejniekam Valdim Krāslavietim u. c. Dzejas un prozas izlasē „Mana Krāslava” (2007) ir apkopota dzeja un teikas par Kruoslovu latviešu un krievu valodā.
Dzejnieks V. Krāslavietis (īstajā vārdā V. Grants), kas bērnības un jaunības gadus pavadījis Kruoslovā, sev izvēlējies literāro pseidonīmu Krāslavietis.
Kruoslovā tieši padomju periodā nostiprinās vieglatlētikas tradīcijas. No Kruoslovys nāk Latvijas rekordiste augstlēkšanā (1,97 m) Valentīna Gotovska, visā Latvijas vieglatlētikas vēsturē izcilākais sprinteris Juris Silovs, jaunākās paaudzes pārstāve Ilze Gribule, vairākkārtēja pasaules junioru čempiona medaļu ieguvēja šķēpa mešanā un Atēnu Olimpisko spēļu (2004) dalībniece (U. Semjonova). Kruoslovā dzimusi un Varavīksnes vidusskolā mācījusies Latvijas vieglatlēte (tāllēkšana, trīssoļlēkšana) Ineta Radeviča (1981). 2010. un 2011. g. I. Radeviča tika atzīta par Latvijas gada labāko sportisti.
Kruoslovu raksturo: 1. Tūrisms un amatniecība. 2. Gurķu audzēšana. 3. Daudzveidīgs atainojums literatūrā. 4. Vieglatlētikas tradīcijas.
Padomju periodā Kruoslovys raj. bija izvietotas divas vissavienības tūristu bāzes (Sauliskolns, Bukmuiža) un pilsēta bija tūristu bieži apmeklēta vieta.
Viens no iecienītākajiem tūristu gala mērķiem šodienas Latgalē un arī Kruoslovā ir keramiķu darbnīcas (Latgolys keramika). Keramiķis Valdis Pauliņš kā īstens sava novada patriots par īstu mālu (muols) uzskata to, kas rakts Daugavas krastos.
Daudziem Latgales iedzīvotājiem Kruoslova asociējas ar gurķu audzēšanas tradīcijām, turklāt Latgales gadatirgos (tiergs) un lielāko pilsētu (Daugovpiļs, Rēzekne) tirgos pieprasījums ir tieši pēc Kruoslovā audzētajiem gurķiem.
Kruoslovys krāšņā daba un vēsturiskais mantojums ir kalpojis par spilgtu iedvesmas avotu. Pilsēta ir bijusi iedvesmas avots tās izcilajiem novadniekiem: rakstniekam filozofam Konstantīnam Raudivem (raudive), literātei Cecīlijai Dinerei, dzejniekam Valdim Krāslavietim u. c. Dzejas un prozas izlasē „Mana Krāslava” (2007) ir apkopota dzeja un teikas par Kruoslovu latviešu un krievu valodā.
Dzejnieks V. Krāslavietis (īstajā vārdā V. Grants), kas bērnības un jaunības gadus pavadījis Kruoslovā, sev izvēlējies literāro pseidonīmu Krāslavietis.
Kruoslovā tieši padomju periodā nostiprinās vieglatlētikas tradīcijas. No Kruoslovys nāk Latvijas rekordiste augstlēkšanā (1,97 m) Valentīna Gotovska, visā Latvijas vieglatlētikas vēsturē izcilākais sprinteris Juris Silovs, jaunākās paaudzes pārstāve Ilze Gribule, vairākkārtēja pasaules junioru čempiona medaļu ieguvēja šķēpa mešanā un Atēnu Olimpisko spēļu (2004) dalībniece (U. Semjonova). Kruoslovā dzimusi un Varavīksnes vidusskolā mācījusies Latvijas vieglatlēte (tāllēkšana, trīssoļlēkšana) Ineta Radeviča (1981). 2010. un 2011. g. I. Radeviča tika atzīta par Latvijas gada labāko sportisti.
Intresting info
Kruoslova ir īpaši tūristu iecienīta („Dzeive”, 1950, Nr. 4, 31): Laikmeti nōce un gōja, un kotrs atstōja šamā skaistajā Latgolas Šveices piļsātā sovas pādas. Ceļōtōjs te apbreinōdams gon izcyli skaistū dobu, gon leikumōtū, stōvim krostim vaļdeitū Daugovu, gon Zyrgu, Asaru un Mandeļu azaru (zylūs azaru zeme), var ļūti bīži uzadūrt uz ratim pīmineklim, kas roksturoj aizgōjušūs laikus.