| Name | Raudive, Raudive/meža pīle, Raudivė/laukinė antis, Raudive/wild duck, Раудиве/дзікая качка |
| Author | Valentīns Lukaševičs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Raudive: 1. Savvaļas pīle. 2. Latgaliešu folkloras un literatūras tēls. 3. Konstantīns Raudive (1909–1974) – filozofs, tulkotājs, literāts, publicists, parapsihologs. 4. K. Raudives piemiņas istaba Asūnes pamatskolā.
Par raudivi latgaliešu valodā sauc savvaļas jeb meža pīli. Apzīmējumi meža vai sātys peile ir jaunāko laiku leksikā, jo līdz pat 20. gs. 70. gadiem visbiežāk tika lietots vārds raudive un kačka.
Raudive ir viena no ezera vispār un konkrēti metaforas zylūs azaru zeme atribūtiem. Daudzās latgaliešu tautasdziesmās ir runa par īšonu rauduveišu puļceņā. Līdzīgā aspektā – vīrietis ir mednieks, viņa iemīļotā sieviete ir raudive – šāda simbolika ieskicēta Alberta Sprūdža stāstā „Raudive”.
Raudivis vārda formas – rauduve, rauduvīte – savā dzejā ir lietojis Sēlijā un Latgalē augušais Jānis Pliekšāns (Rainis, „Munu jaunu dīnu zeme”). Raudivei etimoloģiskas kopsakarības starp pirmbaltu valodām tuvākajiem lietuviešu valodas vārdiem: raudonas ‘sarkans’, rudas ‘brūns’, rusvas ‘brūngans’, ruduo ‘rudens’. Arī latgaliešu lirikā nereta ir raudivis un rudens sasaiste.
K. Raudive ir dzimis bērniem bagātā zemnīku saimē Osyunys pag. Barinaucu sādžā. Mācījies Asūnes pamatskolā, Kruoslovys Valsts ģimnāzijā, kādu laiciņu Katoļu garīgajā seminārā Reigā. K. Raudive studēja slavenās dažādu Eiropas valstu augstskolās, apguva 7 svešvalodas. Valodu prasmes rezultējās tulkotāja darbā. Nozīmīgākais un paliekošākais ir Migela de Servantesa Saavedras romāna „Lamančas atjautīgais idalgo don Kichots” tulkojums no spāņu valodas.
Pasaules slavu K. Raudive izpelnījās ar saviem parapsiholoģiskajiem pētījumiem. Savas mājas pagrabā viņš iekārtoja laboratoriju, kur ar speciāla radioaparāta palīdzību kontaktējās ar mirušu cilvēku (nabašnīks) gariem. Pirmo kontaktu ierakstu transkribējumi un autora komentāri par tiem vācu valodā publicēti grāmatā „Nedzirdamais kļūst dzirdams” (1968). Ir pat īpašs termins – Raudive voices, viņa ieraksti izmantoti elektroniskās mūzikas skaņdarbos.
Pie Asūnes pamatskolas ēkas tika atklāta K. Raudivem veltīta piemiņas plāksne, bet 1999. g. skolā tika izveidota K. Raudives piemiņas istaba.
Par raudivi latgaliešu valodā sauc savvaļas jeb meža pīli. Apzīmējumi meža vai sātys peile ir jaunāko laiku leksikā, jo līdz pat 20. gs. 70. gadiem visbiežāk tika lietots vārds raudive un kačka.
Raudive ir viena no ezera vispār un konkrēti metaforas zylūs azaru zeme atribūtiem. Daudzās latgaliešu tautasdziesmās ir runa par īšonu rauduveišu puļceņā. Līdzīgā aspektā – vīrietis ir mednieks, viņa iemīļotā sieviete ir raudive – šāda simbolika ieskicēta Alberta Sprūdža stāstā „Raudive”.
Raudivis vārda formas – rauduve, rauduvīte – savā dzejā ir lietojis Sēlijā un Latgalē augušais Jānis Pliekšāns (Rainis, „Munu jaunu dīnu zeme”). Raudivei etimoloģiskas kopsakarības starp pirmbaltu valodām tuvākajiem lietuviešu valodas vārdiem: raudonas ‘sarkans’, rudas ‘brūns’, rusvas ‘brūngans’, ruduo ‘rudens’. Arī latgaliešu lirikā nereta ir raudivis un rudens sasaiste.
K. Raudive ir dzimis bērniem bagātā zemnīku saimē Osyunys pag. Barinaucu sādžā. Mācījies Asūnes pamatskolā, Kruoslovys Valsts ģimnāzijā, kādu laiciņu Katoļu garīgajā seminārā Reigā. K. Raudive studēja slavenās dažādu Eiropas valstu augstskolās, apguva 7 svešvalodas. Valodu prasmes rezultējās tulkotāja darbā. Nozīmīgākais un paliekošākais ir Migela de Servantesa Saavedras romāna „Lamančas atjautīgais idalgo don Kichots” tulkojums no spāņu valodas.
Pasaules slavu K. Raudive izpelnījās ar saviem parapsiholoģiskajiem pētījumiem. Savas mājas pagrabā viņš iekārtoja laboratoriju, kur ar speciāla radioaparāta palīdzību kontaktējās ar mirušu cilvēku (nabašnīks) gariem. Pirmo kontaktu ierakstu transkribējumi un autora komentāri par tiem vācu valodā publicēti grāmatā „Nedzirdamais kļūst dzirdams” (1968). Ir pat īpašs termins – Raudive voices, viņa ieraksti izmantoti elektroniskās mūzikas skaņdarbos.
Pie Asūnes pamatskolas ēkas tika atklāta K. Raudivem veltīta piemiņas plāksne, bet 1999. g. skolā tika izveidota K. Raudives piemiņas istaba.
Intresting info
Interesantu raudivis aprakstu ir sarakstījis publicists un dzejnieks Vladislavs Bojārs („Acta Latgalica, I”, 1965, 143–144): Itī putni pīskaitomi tai saucamim Kosmopolitim putnim, jo tī ir izplateiti pa vysu globalū pasauli. Suga Neottion ir nalelas peiles, kas apdzeivoj ari īkšzemes soldonūs yudiņus, kas ir migreišonas mīļojūši yudiņa putni, un nu myusu Latgolas tī rudiņūs kai gōjputni pōrzīmōšonai aizalaiž uz syltōkom zemem (..). Šōs mozōs peiles parosti ir nakts putni, kod ari tī meklej sev bareibu, gyustelejūt, kōstelejūt nu yudiņa vysaidus tōrpus, tūs kōpurus, dažaidus yudiņa vogulus, plyucūt yudiņa zōles u. c. Šī ir cīši mīrmīleigi, bet ļūti trāmoni yudiņa putni. (..) Zīmeļamerikā ir sastūpama suga N. carolinense, kas ir zaļūs spōrnu peiles. Itei suga ari teiši atbylst Eiropas sugai N. crecca – zaļspōrnu krekši, kas atrūnami vairōk austrumu un zīmeļu Eiropā, taitod ari Latgolā. (..) Eiropā, ari pi myusim, nu ūtrōs mynātōs giņts ir Querquedala discors, kurōs peilem ir zyli spōrni; tōs ir zylspōrnes.