| Name | Reiga, Rīga, Ryga, Riga, Рыга |
| Author | Valentīns Lukaševičs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Latgales kontekstā Reiga ir: 1. Pilsēta. 2. Pirmo latgaliešu centru un organizāciju darbības vieta. 3. Rīgas Latviešu biedrības un latgaliešu sadarbības atklājēja. 4. Latgaliešu literatūras tēls un objekts.
Reigā un tās apkaimē 10.–13. gs. par ļoti fragmentāru latgaļu klātbūtni liecina atsevišķi tā laika tieši latgaļiem raksturīgu lietu atradumi un ieradumu konstatējumi.
Livonijas laikos (13. gs.–16. gs. vidus) Reiga bija konfederācijas galvenā pilsēta, tai tika pievienota lauku teritorija un to sauca par Rīgas patrimoniālo apgabalu. Tā bija arī Reigys arhibīskapijas galvaspilsēta; viena arhibīskapijas daļa – latvju gals – iestiepās mūsdienu Latgales (Latgola) rietumos (līnijā Lubuons–Viļāni–Preili–Jersika) un ziemeļos (līnijā Litene–Līdumnieki). Lielākā daļa pašreizējās Latgales ietilpa Livonijas ordeņvalsts sastāvā.
Īpaši uzplaukuma laiki Reigā aizsākas 19. gs. vidū. 20. gs. sākumā Reiga kļūst par ekonomiskā ziņā trešo nozīmīgāko pilsētu Krievijas impērijā pēc Sanktpēterburgas (Picers) un Maskavas.
19. gs. II pusē–20. gs. sākumā latgaliskums Reigā saistās ar katuoļu Baznīcu (bazneica) un dievnamiem šajā pils. Otra latgaliskuma iezīme (kā tas bija arī Sanktpēterburgā) ir latgaliešu biedrības. 1912. g. Reigā latgalieši nodibināja savstarpējās palīdzības biedrību „Latgale”. Neilgi pirms Pirmā pasaules kara Reigā dzīvojošie latgalieši izveidoja biedrību „Wacaine”. Galvenā loma biedrības izveidē un darbībā bija Ontonam Trūpam.
Vēl plašākā kontekstā nevar nepieminēt citu – Reigys Latviešu biedrību. Nav noliedzams, ka Reigys Latviešu biedrības latgaliskās aktivitātes idejiski sagatavoja tā saucamo 1917. g. Aprīļa kongresu. Latgaliešu biedrības Reigā aktīvi darbojas 20. gs. 30. g. un atjauno savu darbību 20. gs. 80. g. beigās („Trešō zvaigzne”, LgSC).
Latgaliešu prozā izteiksmīgākais, talantīgākais Reigys tēlojums ir atrodams Joņa Rudiņa garajā stāstā „Skrondu vosora”.
Padomju gados un arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Reiga ir ne tikai peļņas avots, darījumu, daudzu latgaliešu dzīves, bet arī Latgales studentu pulcēšanās vieta, ar ko varbūt vēl konkurēja Jelgava, jo tur bija koncentrētas lauku videi tuvās nozares un specialitātes.
Reigā un tās apkaimē 10.–13. gs. par ļoti fragmentāru latgaļu klātbūtni liecina atsevišķi tā laika tieši latgaļiem raksturīgu lietu atradumi un ieradumu konstatējumi.
Livonijas laikos (13. gs.–16. gs. vidus) Reiga bija konfederācijas galvenā pilsēta, tai tika pievienota lauku teritorija un to sauca par Rīgas patrimoniālo apgabalu. Tā bija arī Reigys arhibīskapijas galvaspilsēta; viena arhibīskapijas daļa – latvju gals – iestiepās mūsdienu Latgales (Latgola) rietumos (līnijā Lubuons–Viļāni–Preili–Jersika) un ziemeļos (līnijā Litene–Līdumnieki). Lielākā daļa pašreizējās Latgales ietilpa Livonijas ordeņvalsts sastāvā.
Īpaši uzplaukuma laiki Reigā aizsākas 19. gs. vidū. 20. gs. sākumā Reiga kļūst par ekonomiskā ziņā trešo nozīmīgāko pilsētu Krievijas impērijā pēc Sanktpēterburgas (Picers) un Maskavas.
19. gs. II pusē–20. gs. sākumā latgaliskums Reigā saistās ar katuoļu Baznīcu (bazneica) un dievnamiem šajā pils. Otra latgaliskuma iezīme (kā tas bija arī Sanktpēterburgā) ir latgaliešu biedrības. 1912. g. Reigā latgalieši nodibināja savstarpējās palīdzības biedrību „Latgale”. Neilgi pirms Pirmā pasaules kara Reigā dzīvojošie latgalieši izveidoja biedrību „Wacaine”. Galvenā loma biedrības izveidē un darbībā bija Ontonam Trūpam.
Vēl plašākā kontekstā nevar nepieminēt citu – Reigys Latviešu biedrību. Nav noliedzams, ka Reigys Latviešu biedrības latgaliskās aktivitātes idejiski sagatavoja tā saucamo 1917. g. Aprīļa kongresu. Latgaliešu biedrības Reigā aktīvi darbojas 20. gs. 30. g. un atjauno savu darbību 20. gs. 80. g. beigās („Trešō zvaigzne”, LgSC).
Latgaliešu prozā izteiksmīgākais, talantīgākais Reigys tēlojums ir atrodams Joņa Rudiņa garajā stāstā „Skrondu vosora”.
Padomju gados un arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Reiga ir ne tikai peļņas avots, darījumu, daudzu latgaliešu dzīves, bet arī Latgales studentu pulcēšanās vieta, ar ko varbūt vēl konkurēja Jelgava, jo tur bija koncentrētas lauku videi tuvās nozares un specialitātes.
Intresting info
Lai arī Reigā braukt ekspresijas ziņā ir visai daudzveidīgs – no sajūsmas (dumoju, ko dabasûs tikšu! – „Drywa”, 1911, 3. augusts) līdz zināmajam poļu un krievu valodas frazeologismam ar nozīmi ‘vemt’.