| Name | Preili, Preiļi, Preiliai, Preili, Прэйлі |
| Author | Iveta Mietule |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Preili ir latviskas vides pilsēta Latgales (Latgola) augstienes rietumu malā. Preiļu pilsētas ģerbonī ir saglabāts Borhu dzimtas simbols krauklis – gudrības simbols. Preiļu iedzīvotāju darbīgums un radošums ir sekmējis pilsētas ekonomisko attīstību. Preiļu saimniecisko rosību nodrošina tādi Latgales reģionam nozīmīgi uzņēmumi kā akciju sabiedrība „Preiļu siers”, SIA „VS Teks”. Preilim ir raksturīga rosīga privātā uzņēmējdarbība un inovatīvas un oriģinālas pieejas tūrisma attīstībā.
Preiļus raksturo: 1. Pils un parks. 2. Miniatūru karaļvalsts un leļļu galerija. 3. Preiļu Valsts ģimnāzija un deju kopa „Gaida”.
Preiļu muižas apbūvi veido vairākas arhitektoniski un mākslinieciski nozīmīgas ēkas. Arhitektūras speciālisti Preiļu pili uzskata par vienu no interesantākajām 19. gs. vidū tapušajām angļu neogotikas jeb Tjūdora stilā celtajām pilīm ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā.
Preiļu leļļu galerija ir unikāla ar to, ka visas lelles māksliniece Jeļena Mihailova veido pati. Leļļu galerijā (dibināta 2007) var sastapt bērniem tuvos pasaku varoņus. Biznesa ideja sākās ar mākslinieces mājas pagalmā izveidoto maketu „Miniatūrā karaļvalsts”. 2010. g. tajā viesojās ap 36 tūkstošu apmeklētāju, un tas ir otrais apmeklētākais objekts Latgalē pēc Aglonas bazilikas (Aglyuna).
Pirmā mācību iestāde Preiļu miestā tika dibināta 1865. g. Šodien visā Latvijā ir pazīstama Preiļu Valsts ģimnāzija, kuras pirmsākumi meklējami 1944. g. 1996. g. uz Preiļu 1. vidusskolas bāzes tika izveidota Preiļu 1. pamatskola un Preiļu Valsts ģimnāzija. Tieši Preiļu 1. pamatskolu tās pastāvēšanas sākumā saista ar pirmo Preiļu miesta tautskolu.
Preiļu Valsts ģimnāzijas izveidošanā būtisku ieguldījumu ir devis tās 1. direktors Jānis Eglītis. Ģimnāzijas audzēkņi var lepoties ar ievērojamiem sasniegumiem dažāda līmeņa olimpiādēs un konkursos. Gan Preiļu 1. pamatskolas, gan ģimnāzijas audzēkņi ir uzticīgi deju (dziga) tradīcijām, kas ir aizsākušās 1959. g. Preili lepojas ar saviem dejotājiem, kas Preiļu pilsētas vārdu nesuši pasaulē, piedaloties daudzos starptautiskos deju festivālos.
Preiļus raksturo: 1. Pils un parks. 2. Miniatūru karaļvalsts un leļļu galerija. 3. Preiļu Valsts ģimnāzija un deju kopa „Gaida”.
Preiļu muižas apbūvi veido vairākas arhitektoniski un mākslinieciski nozīmīgas ēkas. Arhitektūras speciālisti Preiļu pili uzskata par vienu no interesantākajām 19. gs. vidū tapušajām angļu neogotikas jeb Tjūdora stilā celtajām pilīm ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā.
Preiļu leļļu galerija ir unikāla ar to, ka visas lelles māksliniece Jeļena Mihailova veido pati. Leļļu galerijā (dibināta 2007) var sastapt bērniem tuvos pasaku varoņus. Biznesa ideja sākās ar mākslinieces mājas pagalmā izveidoto maketu „Miniatūrā karaļvalsts”. 2010. g. tajā viesojās ap 36 tūkstošu apmeklētāju, un tas ir otrais apmeklētākais objekts Latgalē pēc Aglonas bazilikas (Aglyuna).
Pirmā mācību iestāde Preiļu miestā tika dibināta 1865. g. Šodien visā Latvijā ir pazīstama Preiļu Valsts ģimnāzija, kuras pirmsākumi meklējami 1944. g. 1996. g. uz Preiļu 1. vidusskolas bāzes tika izveidota Preiļu 1. pamatskola un Preiļu Valsts ģimnāzija. Tieši Preiļu 1. pamatskolu tās pastāvēšanas sākumā saista ar pirmo Preiļu miesta tautskolu.
Preiļu Valsts ģimnāzijas izveidošanā būtisku ieguldījumu ir devis tās 1. direktors Jānis Eglītis. Ģimnāzijas audzēkņi var lepoties ar ievērojamiem sasniegumiem dažāda līmeņa olimpiādēs un konkursos. Gan Preiļu 1. pamatskolas, gan ģimnāzijas audzēkņi ir uzticīgi deju (dziga) tradīcijām, kas ir aizsākušās 1959. g. Preili lepojas ar saviem dejotājiem, kas Preiļu pilsētas vārdu nesuši pasaulē, piedaloties daudzos starptautiskos deju festivālos.
Intresting info
Preiļu iedzīvotāja tēls arī anekdotēs apliecina saimnieciskumu („Dzeivē kai anekdotē, anekdotē kai dzeivē”, 1994, 69): Preiļu bogōtais saimnīks aizgōjis ar sovu dālu-studentu turpat pi fotografa (šaļteņa). Gudrōjuši, kai lobōk nūsafotografēt. Fotografs īteicis, lai tāvs uzlīkūt rūku dālam uz placa – byušūt dabeigōk. „Vēļ dabeigōk byus,” soka saimnīks, „jo dāls īliks rūku maņ kabatā.”