| Name | Picers, Pēterburga, Sankt Peterburgas, St Peterburg, Санкт-Пецярбург |
| Author | Lienīte Litavniece |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Picers (arī Pīterburga, Pīterpils, Leningrada, Petrograda) ir vēsturiski nozīmīga latgaliešu pulcēšanās vieta 19. gs. beigās–20. gs. sākumā. Latgales kontekstā Picers nozīmīgs šādos aspektos: 1. Strādnieki. 2. Inteliģence. 3. Latgaliešu identitātes apzināšanās un saglabāšanas centrs.
Dzimtbūšanas atcelšana un dzelzceļa izbūve veicināja Latgales (Latgola) zemnīku interesi par darbu ne tikai Vidzemē un Kurzemē, bet arī Picerā (burlaks). 19. gs. beigās–20. gs. sākumā Picers strauji sāk attīstīties: ir nepieciešams darbaspēks. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas (1861) daudzi latgalieši pameta savas mājas (sāta) un devās uz Piceru, meklējot darba un studiju iespējas, izvairoties no rusifikācijas un drukas aizlieguma, kas valdīja Vitebskas guberņā.
Strādnieki varēja ļoti labi pelnīt un attīstīt amatu (omots) prasmes. Daudzi latgalieši, spēja iekārtoties darbā ne tikai fabrikās, bet arī ieņemt amatus, piemēram, Aloizs Laurs Trūps (1856–1918) bija vienīgais latgalietis, kurš ir spējis no galma sulaiņa kļūt par cara uzticības personu un vistuvāko galma kalpotāju.
Arī padomju laikā (20. gs. 50.–80. g.) Picers bija alternatīvu iztikas līdzekļu gūšanas vieta, pārdodot pašu audzēto un ražoto produkciju (dārzeņi, augļi, dzija u. c.).
Zemnieka statuss un piederība katoļticībai noteica, ka atlika tikai dažas iespējas izglītības turpināšanai, un latgaliešiem pieejamākās Picerā bija Svētās Katres ģimnāzija un katoļu garīgais seminārs.
Latgaliešu inteliģences centienu apvienošanā liela nozīme bija N. Rancānam, F. Trasunam, F. Kempam, bruolim Skryndom. Pateicoties viņiem, radās vesela pīterpilīšu inteliģences paaudze, kuriem bija liela loma turpmākajā Latgales attīstībā.
19. gs. beigās Picerā šajā laikā veidojās ne tikai kā Krievijas, bet arī tajā dzīvojošo minoritāšu kultūras centrs. Picerā pirmo reizi notika daudzi Latgales attīstībai nozīmīgi procesi, kas bija saistīti ar valodu, izglītības, kultūras un baltu vienības politikas jautājumu risināšanu.
Drukas aizlieguma laikā (1865–1904) gruomotys latgaliešu valodā varēja izdot un lasīt tikai nelegāli. Neskatoties uz to, Latgales atmodas darbiniekus nodarbināja ortogrāfijas jautājums. 1903. g. Picerā notika pirmā latgaliešu valodas pareizrakstības apspriede, bet jau 1908. g. Ontons Skrinda izdeva pirmo gramatiku „Latwīšu wolūdas gramatika”. Arī pēc 100 g. (2008. g. 19.–20. septembrī) Sanktpēterburga ir tā vieta, kur tika organizēta 1. starptautiskā latgalistikas konference, kas bija veltīta O. Skrindas gramatikas 100 gadu jubilejai un aizsāka latgalistikas konferenču ciklu. Picerā tika izdotas arī pirmās latgaliešu avīzes (gaisma) un kalendāri.
Dzimtbūšanas atcelšana un dzelzceļa izbūve veicināja Latgales (Latgola) zemnīku interesi par darbu ne tikai Vidzemē un Kurzemē, bet arī Picerā (burlaks). 19. gs. beigās–20. gs. sākumā Picers strauji sāk attīstīties: ir nepieciešams darbaspēks. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas (1861) daudzi latgalieši pameta savas mājas (sāta) un devās uz Piceru, meklējot darba un studiju iespējas, izvairoties no rusifikācijas un drukas aizlieguma, kas valdīja Vitebskas guberņā.
Strādnieki varēja ļoti labi pelnīt un attīstīt amatu (omots) prasmes. Daudzi latgalieši, spēja iekārtoties darbā ne tikai fabrikās, bet arī ieņemt amatus, piemēram, Aloizs Laurs Trūps (1856–1918) bija vienīgais latgalietis, kurš ir spējis no galma sulaiņa kļūt par cara uzticības personu un vistuvāko galma kalpotāju.
Arī padomju laikā (20. gs. 50.–80. g.) Picers bija alternatīvu iztikas līdzekļu gūšanas vieta, pārdodot pašu audzēto un ražoto produkciju (dārzeņi, augļi, dzija u. c.).
Zemnieka statuss un piederība katoļticībai noteica, ka atlika tikai dažas iespējas izglītības turpināšanai, un latgaliešiem pieejamākās Picerā bija Svētās Katres ģimnāzija un katoļu garīgais seminārs.
Latgaliešu inteliģences centienu apvienošanā liela nozīme bija N. Rancānam, F. Trasunam, F. Kempam, bruolim Skryndom. Pateicoties viņiem, radās vesela pīterpilīšu inteliģences paaudze, kuriem bija liela loma turpmākajā Latgales attīstībā.
19. gs. beigās Picerā šajā laikā veidojās ne tikai kā Krievijas, bet arī tajā dzīvojošo minoritāšu kultūras centrs. Picerā pirmo reizi notika daudzi Latgales attīstībai nozīmīgi procesi, kas bija saistīti ar valodu, izglītības, kultūras un baltu vienības politikas jautājumu risināšanu.
Drukas aizlieguma laikā (1865–1904) gruomotys latgaliešu valodā varēja izdot un lasīt tikai nelegāli. Neskatoties uz to, Latgales atmodas darbiniekus nodarbināja ortogrāfijas jautājums. 1903. g. Picerā notika pirmā latgaliešu valodas pareizrakstības apspriede, bet jau 1908. g. Ontons Skrinda izdeva pirmo gramatiku „Latwīšu wolūdas gramatika”. Arī pēc 100 g. (2008. g. 19.–20. septembrī) Sanktpēterburga ir tā vieta, kur tika organizēta 1. starptautiskā latgalistikas konference, kas bija veltīta O. Skrindas gramatikas 100 gadu jubilejai un aizsāka latgalistikas konferenču ciklu. Picerā tika izdotas arī pirmās latgaliešu avīzes (gaisma) un kalendāri.
Intresting info
Izrādās (H. Laurinoviča-Pronevska „Grymstušōs saleņas”, 1964, 396): Cara laikā beja vydusškolas ar tīseibom un bez tīseibom īsastot Universitatē. Sv. Katres sīvīšu gimnazija beja bez tīseibom, – tai beja tikai septeņas klases. (..) Vyspōrejōs izgleiteibas ostoitō klase deve tīseibas studēt Universitatē kurā kotrā fakultātē pēc veirīšu školu programmas.