| Name | Jersika, Jersika, Jersika, Jersika, Ерсіка |
| Author | Vladislavs Malahovskis |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Jersika asociējas ar: 1. Ievērojamāko un lielāko latgaļu valstisko veidojumu un pilskalnu (10.–13. gs.). 2. Jersikys Visvaldi (?–pēc 1230) – ievērojamāko latgaļu valdnieku. 3. Arheoloģiskās izpētes objektu. 4. Nacionālo un valstisko ideālu inspirācijas avotu.
Jersikys ekonomiskais un politiskais centrs atradās Jersikys pilskalnā, vienā no lielākajiem Latvijas pilskalniem (platība ~7500 m2). Pilskalns atradās 16–18 m augstajā Daugovys krasta pacēlumā, stratēģiski izdevīgā vietā – starptautiski nozīmīgas ūdens maģistrāles un sauszemes ceļu krustojumā. Kopš 10. gs. pilskalnā izveidoti spēcīgi nocietinājumi (zemes un māla valnis, koka aizsargsiena). Uz ziemeļiem no pilskalna atradās pils.; 11. gs. tā aizņēma >100 000 m² platību.
Viduslaiku hronikās Jersika pirmo reizi pieminēta 1203. g., aprakstot Jersikys karaveiru un lietuviešu (lītaunīki) iebrukumu Reigys teritorijā.
Jersika kā latgaļu valstiskais veidojums ietvēra 9 pilsnovadus: Asoti, Gerdeni, Lepeni, Berberini, Autini, Negesti, Cesvaini, Mārcienu, Aleni. Pētnieku vidū joprojām turpinās diskusijas par piļu atrašanās vietu. Jersika tika likvidēta 13. gs. 30. g. b. Par to liecina 1239. g. vienošanās starp Rīgas bīskapu un Livonijas ordeņa mestru.
Jersikys valdnieks Visvaldis piederēja latgaļu sabiedrības virsslānim un spēja ietekmēt vēsturisko notikumu attīstības gaitu Latvijā; Indriķa hronikā minēts saistībā ar politiskiem notikumiem: karagājieniem, sirojumiem, miera vai pamiera slēgšanu, savstarpēju vienošanos. Visvaldis ir vienīgais senlatviešu valdnieks, ko Indriķa Livonijas hronikā sauc par karali (latīņu rex).
Arheoloģiskie izrakumi Jersikys pilskalnā ir veikti Franča Baloža (1939), Ēvalda Mugurēviča un Antonijas Vilcānes (1990–2002), bet kapulaukā – Oskara Kalēja (1939) vadībā. 1990.–2002. g. izrakumos tika tālāk atsegta Jersikys pils aizsardzības sistēma (kā agrākajā, tā vēlākajā apdzīvotības periodā). Plašāk arheoloģisko izrakumu rezultāti apkopoti A. Vilcānes monogrāfijā „Senā Jersika” (2004).
Jersika un Visvaldis ieņem noteiktu vietu latviešu tautas nacionālajā apziņā. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā senajos valstiskajos veidojumos tika meklēts ideāls neatkarīgas Latvijas valsts paraugs, ko saskatīja Jersikys valstī un tās valdniekā Visvaldī.
Jersikys ekonomiskais un politiskais centrs atradās Jersikys pilskalnā, vienā no lielākajiem Latvijas pilskalniem (platība ~7500 m2). Pilskalns atradās 16–18 m augstajā Daugovys krasta pacēlumā, stratēģiski izdevīgā vietā – starptautiski nozīmīgas ūdens maģistrāles un sauszemes ceļu krustojumā. Kopš 10. gs. pilskalnā izveidoti spēcīgi nocietinājumi (zemes un māla valnis, koka aizsargsiena). Uz ziemeļiem no pilskalna atradās pils.; 11. gs. tā aizņēma >100 000 m² platību.
Viduslaiku hronikās Jersika pirmo reizi pieminēta 1203. g., aprakstot Jersikys karaveiru un lietuviešu (lītaunīki) iebrukumu Reigys teritorijā.
Jersika kā latgaļu valstiskais veidojums ietvēra 9 pilsnovadus: Asoti, Gerdeni, Lepeni, Berberini, Autini, Negesti, Cesvaini, Mārcienu, Aleni. Pētnieku vidū joprojām turpinās diskusijas par piļu atrašanās vietu. Jersika tika likvidēta 13. gs. 30. g. b. Par to liecina 1239. g. vienošanās starp Rīgas bīskapu un Livonijas ordeņa mestru.
Jersikys valdnieks Visvaldis piederēja latgaļu sabiedrības virsslānim un spēja ietekmēt vēsturisko notikumu attīstības gaitu Latvijā; Indriķa hronikā minēts saistībā ar politiskiem notikumiem: karagājieniem, sirojumiem, miera vai pamiera slēgšanu, savstarpēju vienošanos. Visvaldis ir vienīgais senlatviešu valdnieks, ko Indriķa Livonijas hronikā sauc par karali (latīņu rex).
Arheoloģiskie izrakumi Jersikys pilskalnā ir veikti Franča Baloža (1939), Ēvalda Mugurēviča un Antonijas Vilcānes (1990–2002), bet kapulaukā – Oskara Kalēja (1939) vadībā. 1990.–2002. g. izrakumos tika tālāk atsegta Jersikys pils aizsardzības sistēma (kā agrākajā, tā vēlākajā apdzīvotības periodā). Plašāk arheoloģisko izrakumu rezultāti apkopoti A. Vilcānes monogrāfijā „Senā Jersika” (2004).
Jersika un Visvaldis ieņem noteiktu vietu latviešu tautas nacionālajā apziņā. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā senajos valstiskajos veidojumos tika meklēts ideāls neatkarīgas Latvijas valsts paraugs, ko saskatīja Jersikys valstī un tās valdniekā Visvaldī.
Intresting info
Par toponīma Jersika izcelsmi nav vienprātības. Livonijas Indriķa hronikā minēta Gerceke, Gercike (latīņu), bet vecākos latviešu tekstos Ģerzika. Pēc vēsturnieka Arveda Švābes uzskatiem Jersikys nosaukums ir cēlies no varjagu vārda gardar (pilskalns), islandiešu sāgās sastopams šī vārda variants gerzkr, kam ir līdzība ar krievu vārdu городище. Ap 1229. gadu vārds Gerceke Livonijas tekstos atrodams arī Novgorodas tuvumā, kam krievu avotos atbilst nosaukums „Gorodišče”, domājams, ka šai vietā bijusi vīkingu ķēniņa Rurika pils. Latgaliešu autori trimdā mēģina skaidrot toponīma Jersikys latgaliskās saknes; vairākas versijas publicētas žurnālā „Dzeive” (Nr. 20, 23, 25), piem.: 1) no gārša, guorsa ‘lieli meži’; 2) no personvārda Juris (poļu Jerzy), t. i., Jersika – Jura (Jura dīna) dibināta pils u. c.