| Name | Jura dīna, Jura diena, Jurginės, George’s day, Юр’еў дзень |
| Author | Ilga Šuplinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Jura dīnu (arī Jurgini) – katoļticīgie svin par godu sv. Jurim 23. aprīlī. Jura dīna Latgalē asociējas ar: 1. Ūsiņa un sv. Georga funkciju pārklāšanos: 1.1. Gaismas atnākšanu. 1.2. Aizbildniecību par zirgiem. 1.3. Saimnieciskā gada uzsākšanu. 2. Personvārda Juris nozīmi Latgales kultūrtelpā. 3. Jurgini (latīņu dáhlia).
Būtiskākās Ūsiņa un Jura dīnys tradīciju un dievības izpratnes atšķirības: 1) Ūsiņa diena, kad zirgi (zyrgs) pirmo reizi laisti pieguļā, Jura dīna – 23. aprīlī; 2) Ūsiņš parasti saukts par veco tēvu, tēvu vai tam pievienots apzīmējums vecais, savukārt sv. Juris, ietekmējoties no ikonogrāfijas un leģendas par sv. Georgu kā pūķa kāvēju, ir attēlots galvenokārt jauns, spēka gados; 3) Ūsiņš sākotnēji bija gaismys dievs, kura nozīme kristietības ietekmē sarukusi līdz zirga patronam, pēdējo funkciju attiecina arī uz sv. Juri; 4) Ūsiņam veltīts speciāls rituāls: vēlu vakarā, naktī, dalībnieki – pats Ūsiņš un pieguļnieki, kas gatavo ugunskurā kopīgi sanesto pārtiku, to upurē Ūsiņam, lūdzot aizgādību pār zirgiem. Ir likumsakarīgi, ka visvairāk zaudēta ir tieši Ūsiņa kā gaismas nesēja funkcija, kas saistīta ar rituāla izpildi. Tai pašā laikā tika nostiprināta sv. Jura aizbildniecības funkcija pār zirgiem (mūsdienās – pār braucamo kā tādu, visbiežāk tās, kurām dod svētību, ir mašīnas), šī funkcija ir saglabājusies visdaudzveidīgāk. Daudzie ticējumi un atsevišķas tautasdziesmas liecina par: 1) mājās speciāli gatavoto mielastu no olām, 2) zirgu svētdienas ievērošanu, 3) pieguļas tradīcijām.
Teiciens: Nu Jura dīnys leidz Mikeļdīnai liecināja ne tikai par vasaras laiku, bet iezīmēja saimnieciskā gada aprises, kad: 1) beidza darīt t. s. ziemas darbus (piem., aušana, pūra darināšanas darbi) un pievērsās vasaras darbiem; 2) gājēji, kalpi slēdza līgumus ar vecajiem saimniekiem vai mainīja dzīvesvietu līdz nākamajiem Jurģiem. Jurģu tradīcijas kā sociālajai dzīvei aktuālākās pamazām izspiež senākās pieguļnieku tradīcijas.
Jurgine: 1) sens Jura dīnys apzīmējums (lietuviešu jurginės), 2) puķes nosaukums (dáhlia) – daudzgadīgs asteru dzimtas krāšņumaugs. Iespējams, puķes nosaukums ticis latviskots pēc analoģijas principa ar personvārdu Georgs> Juris, latviešu – ģeorģīne, krievu – георгин> latgaliešu – jurgine.
Būtiskākās Ūsiņa un Jura dīnys tradīciju un dievības izpratnes atšķirības: 1) Ūsiņa diena, kad zirgi (zyrgs) pirmo reizi laisti pieguļā, Jura dīna – 23. aprīlī; 2) Ūsiņš parasti saukts par veco tēvu, tēvu vai tam pievienots apzīmējums vecais, savukārt sv. Juris, ietekmējoties no ikonogrāfijas un leģendas par sv. Georgu kā pūķa kāvēju, ir attēlots galvenokārt jauns, spēka gados; 3) Ūsiņš sākotnēji bija gaismys dievs, kura nozīme kristietības ietekmē sarukusi līdz zirga patronam, pēdējo funkciju attiecina arī uz sv. Juri; 4) Ūsiņam veltīts speciāls rituāls: vēlu vakarā, naktī, dalībnieki – pats Ūsiņš un pieguļnieki, kas gatavo ugunskurā kopīgi sanesto pārtiku, to upurē Ūsiņam, lūdzot aizgādību pār zirgiem. Ir likumsakarīgi, ka visvairāk zaudēta ir tieši Ūsiņa kā gaismas nesēja funkcija, kas saistīta ar rituāla izpildi. Tai pašā laikā tika nostiprināta sv. Jura aizbildniecības funkcija pār zirgiem (mūsdienās – pār braucamo kā tādu, visbiežāk tās, kurām dod svētību, ir mašīnas), šī funkcija ir saglabājusies visdaudzveidīgāk. Daudzie ticējumi un atsevišķas tautasdziesmas liecina par: 1) mājās speciāli gatavoto mielastu no olām, 2) zirgu svētdienas ievērošanu, 3) pieguļas tradīcijām.
Teiciens: Nu Jura dīnys leidz Mikeļdīnai liecināja ne tikai par vasaras laiku, bet iezīmēja saimnieciskā gada aprises, kad: 1) beidza darīt t. s. ziemas darbus (piem., aušana, pūra darināšanas darbi) un pievērsās vasaras darbiem; 2) gājēji, kalpi slēdza līgumus ar vecajiem saimniekiem vai mainīja dzīvesvietu līdz nākamajiem Jurģiem. Jurģu tradīcijas kā sociālajai dzīvei aktuālākās pamazām izspiež senākās pieguļnieku tradīcijas.
Jurgine: 1) sens Jura dīnys apzīmējums (lietuviešu jurginės), 2) puķes nosaukums (dáhlia) – daudzgadīgs asteru dzimtas krāšņumaugs. Iespējams, puķes nosaukums ticis latviskots pēc analoģijas principa ar personvārdu Georgs> Juris, latviešu – ģeorģīne, krievu – георгин> latgaliešu – jurgine.
Intresting info
Personvārds Juris (retāk Jurģis) Latgales kultūras telpā parādās visai daudzveidīgi: 1) jau 1599. g. Rēzeknes apriņķa revīzijas dokumentos tas lietots gan vārda, gan uzvārda funkcijā: Jureņš Stylps, Zyls Jureņš, Očkaļs Jureņš, Jurka; 2) kā Latgales etnisko daudzveidību prezentējošs uzvārda komponents: Jurovs, Jurāns, Jurkāns, Jurčenoks, Jurevičs, Jurgeļs; 3) kā vietvārdu cilmes pamats: Jurāni, Jurgova, Lelūjuri, Jūrgeiši; 4) kā daudzu Latgales kultūras vēsturē nozīmīgu Juru personvārds: valodnieks Placinskis, dzejnieki Pabērzi (seniors un juniors), gleznotājs Soikāns, mūsdienu latgaliešu kultūras un valodas kopēji: Cibuļs (lementars), Viļums (LaKuGa), mūziķis Vucāns; Latvijas un Eiropas mākslā un zinātnē pazīstamas personības: akadēmiķis, arheologs Urtāns, komponists un grupas „Pērkons” vadītājs Kulakovs, literatūras zinātnieks J. Tiņanovs; 5) kā Viļānu vidējās paaudzes deju kolektīva „Juris” nosaukums; 6) tēls latgaliešu folklorā un literatūrā.