| Name | „Trešō zvaigzne”, „Trešā zvaigzne”, „Trečia žvaigždė”, “The Third Star”, “Трэцяя зорка” |
| Author | Līna Garanča |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Pateicoties Rainim („Munu jaunu dīnu zeme”), 20. gs. 30. gadu periodikas retorikai un Kārļa Zāles Brīvības pieminekļa veidolam, mūsdienu kultūrtelpā Latgola bieži vien tiek saukta par trešo zvaigzni. Lai spodrinātu trešās zvaigznes tēlu pārējā Latvijā, daudz ir darījis F. Trasuns.
„Trešō zvaigzne” ir Reigys latgaliešu (latgalīši) biedrība, dibināta 1988. g. 1. decembrī. Ar „Trešū zvaigzni” saistās: 1. Latgaliešu identitātes stiprināšana. 2. Eugeņs Ruško un ansamblis „Olūteņš”. 3. Svētdienas universitātes tradīcija.
Tie latgalieši, kas dzīvoja Rīgā un vēlējās kopt latgaliskās saknes, mēģināja meklēt domubiedrus.
Tolaik Rīgā tika nodibināta vēl viena latgaliešu biedrība – „Olūts” (olūts). Abas biedrības vēlāk apvienojās, saglabājot „Trešōs zvaigznes” nosaukumu.
Biedrības aktivizēšanā tās pirmsākumos daudz darba ir ieguldījuši „Trešōs zvaigznes” biedri: literāts un sabiedriskais darbinieks Jānis Cibuļskis (Viļaka), literatūras zinātnieks Vitolds Valeinis, valodnieks Antons Breidaks, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, literatūras zinātniece Janīna Kursīte, valodniece Anna Stafecka, kultūras darbinieks Pēteris Locis (LRM), literatūras vēsturniece Ilona Salceviča, joprojām darbojas valodniece Lidija Leikuma (Izvolta), tulkotāja un žurnāliste Inese Paklone.
Nozīmīgākie biedrības paveiktie darbi: izdots rakstu krājums „Nomales identitātei” (2003), papildināta enciklopēdija „Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (2003), publicētas apceres rakstu krājumos, „Tāvu zemes kalendarā”, periodikā; būtiski ir Valentīna Klešnika (Cybla) pētījumi par Ludzas nov., tāpat latgaliešu folkloras tradīcijas ansambļa „Olūteņš” darbība.
Eugenijs Karūdznīks (īstajā vārdā E. Ruško, dzimis 1921) sarakstījis mūziku 85 oriģināldziesmām ar tekstiem latgaliešu valodā un 50 instrumentālo mazo formu skaņdarbu ar sadzīvisku raksturu. Vislielāko popularitāti tautā ieguvusi dziesma ar A. Rancānes tekstu „Skaidra volūda” („Tik skaidra volūda”). Nozīmīga ir viņa literārā darbība. Literārie darbi dzimtenē nav publicēti, taču dzejoļu krājumi izdoti Minhenē (V. Lōča izd.): „Laiks i nalaiks” (1974), „Latgaļu melodijas” (1977).
Ar „Trešōs zvaigznes” vārdu saistāma arī biedrības „Svētdienas universitāte” darbība. Nodarbības, kas trīs populāri zinātniskos virzienos (Latgales vēsture un arheoloģija, valodas vēsture, latgaliešu folklora un literatūra, apspriesti reliģijas jautājumi) notika pēdējā katra mēneša svētdienā, sākot ar 1989. g. janvāri, apmeklēja līdz pat 400 dalībnieku dienā. Lekcijas lasīja ievērojamas personības.
„Trešō zvaigzne” ir Reigys latgaliešu (latgalīši) biedrība, dibināta 1988. g. 1. decembrī. Ar „Trešū zvaigzni” saistās: 1. Latgaliešu identitātes stiprināšana. 2. Eugeņs Ruško un ansamblis „Olūteņš”. 3. Svētdienas universitātes tradīcija.
Tie latgalieši, kas dzīvoja Rīgā un vēlējās kopt latgaliskās saknes, mēģināja meklēt domubiedrus.
Tolaik Rīgā tika nodibināta vēl viena latgaliešu biedrība – „Olūts” (olūts). Abas biedrības vēlāk apvienojās, saglabājot „Trešōs zvaigznes” nosaukumu.
Biedrības aktivizēšanā tās pirmsākumos daudz darba ir ieguldījuši „Trešōs zvaigznes” biedri: literāts un sabiedriskais darbinieks Jānis Cibuļskis (Viļaka), literatūras zinātnieks Vitolds Valeinis, valodnieks Antons Breidaks, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, literatūras zinātniece Janīna Kursīte, valodniece Anna Stafecka, kultūras darbinieks Pēteris Locis (LRM), literatūras vēsturniece Ilona Salceviča, joprojām darbojas valodniece Lidija Leikuma (Izvolta), tulkotāja un žurnāliste Inese Paklone.
Nozīmīgākie biedrības paveiktie darbi: izdots rakstu krājums „Nomales identitātei” (2003), papildināta enciklopēdija „Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (2003), publicētas apceres rakstu krājumos, „Tāvu zemes kalendarā”, periodikā; būtiski ir Valentīna Klešnika (Cybla) pētījumi par Ludzas nov., tāpat latgaliešu folkloras tradīcijas ansambļa „Olūteņš” darbība.
Eugenijs Karūdznīks (īstajā vārdā E. Ruško, dzimis 1921) sarakstījis mūziku 85 oriģināldziesmām ar tekstiem latgaliešu valodā un 50 instrumentālo mazo formu skaņdarbu ar sadzīvisku raksturu. Vislielāko popularitāti tautā ieguvusi dziesma ar A. Rancānes tekstu „Skaidra volūda” („Tik skaidra volūda”). Nozīmīga ir viņa literārā darbība. Literārie darbi dzimtenē nav publicēti, taču dzejoļu krājumi izdoti Minhenē (V. Lōča izd.): „Laiks i nalaiks” (1974), „Latgaļu melodijas” (1977).
Ar „Trešōs zvaigznes” vārdu saistāma arī biedrības „Svētdienas universitāte” darbība. Nodarbības, kas trīs populāri zinātniskos virzienos (Latgales vēsture un arheoloģija, valodas vēsture, latgaliešu folklora un literatūra, apspriesti reliģijas jautājumi) notika pēdējā katra mēneša svētdienā, sākot ar 1989. g. janvāri, apmeklēja līdz pat 400 dalībnieku dienā. Lekcijas lasīja ievērojamas personības.
Intresting info
Biedrības „Trešō zvaigzne” telpas atradās Tramvaju un trolejbusu pārvaldes kultūras namā Rīgā, Deglava ielā 1a. Biedrības nosaukumu ieteica dzejniece A. Rancāne, atgādinot par Latgali – Raiņa jauno dienu zemi, trešo Latvijas zvaigzni (I. Paklone „Rīgas latgaliešu biedrības Trešō zvaigzne pirmie gadi” krājumā „Nomales identitātei”, 2005, 8).