| Name | Cybla, Cibla, Cibla, Cybla, Цыбла |
| Author | Līna Garanča |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Cybla (arī Eversmuiža) ir viens no pirmajiem novadu centriem Latgalē. Cyblys nov. (izveidots 2000. g.) atrodas kādreizējā Ludzys raj. austrumu daļā.
1739. g. rakstos parādās Ewermuyze; nosaukuma cilme ir saistāma ar Evrusa Mārtiņa (Ewrus Marcin) vārdu. 1772. g. Ozupines muižas iedzīvotāju sarakstos pirmo reizi minēts vārds Cybla saistībā ar Tridņas lielceļa (ceļš) krogu. Cyblu raksturo: 1. Depozīts. 2. Senas kultūras liecības un ievērojami ciblēnieši. 3. Folkloras kopa „Ilža”.
Atrastie Cyblys depozīti liecina par svarīgiem tirdzniecības sakariem, kara laika emigrāciju. 1910. g. atrasts Latvijā nozīmīgākais depozīts – Eversmuižas (Zeltiņu) depozīts, bet 1939. g. izarts Ķīšukalna depozīts. Cyblys depozītā bija ~1100 arābu un Rietumeiropas monētu. Šo depozītu piemin visi numismāti, kas pēta 9.–11. gs. Eiropas depozītus. Tāpat Eversmuižas depozīts ir Latvijai neparasts ar lielo griezto monētu daudzumu, kas, savukārt, bija raksturīgs šī perioda senkrievu depozītiem. Ķīšukalna depozīts izrakts pilskalna pakājē: tajā tika atrasts 6.–7.gs. sudraba kaklariņķis, toreiz dārgie zelta vai sudraba kaklariņķi bija dižciltības pazīme.
Vēlais dzelzs laikmets (9.–13. gs.) Latvijā iezīmē īpašuma formu veidošanos, pirmo valstisko veidojumu rašanos un kristīgās ticības parādīšanos. Cyblys kapukalns (32 m augsts pilskalns un senkapi) ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Cyblys kalna kapulauks ir Latvijā vislielākais no pazīstamiem seno latgaļu uzkalniņu kapulaukiem, datējams ar 11.–13. gs.
Kopš 1999. g. par godu Cyblys 400 gadu jubilejai vecajā muižas ēkā iekārtots Cyblys Novadpētniecības muzejs. Muzeja darbībā iesaistījies arī novadpētnieks, LPI līdzstrādnieks Valentīns Edmunds Klešniks (1941), kas uzrakstījis lielāko daļu divu sējumu grāmatai „Ciblas novads”.
Cyblys vārds ir saistīts ar mākslinieku, pedagogu Vitāliju Kalvānu (Rēzeknis muokslinīku kūpa), kurš atzinību ieguvis ar 50 ainavu ciklu „Pa Raiņa dzīves vietām Latvijā” („Munu jaunu dīnu zeme”). No Cyblys nācis arī Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis (bazneickungs).
Senās latgaliešu tradīcijas kopj un sargā Cyblys folkloras kopa „Ilža” (1990, vadītāja Elza Brence, 1994 – Ilga Taukača, 2000 – Dzintra Augustova, pašlaik Dace Tihovska). Folkloras kopas nosaukumā izmantots hidronīms Ilža. Izdoti divi CD: „Ilža” (2008), „Ilža rūtoj, kaladoj” (2011; kalada).
Ciblēnieši iesaistās ikgadējā folkloras festivāla „Gorūza” rīkošanā; tā mērķis ir popularizēt tradicionālo kultūru mūsdienīgā vidē. 2010. g. RA studenti un mācībspēki piedalījās folkloras ekspedīcijā, folkloras materiālus un kultūrvēsturisku novada vizītkarti publicējot bilingvālā izziņas un mācību DVD „Cyblys meiklis”.
1739. g. rakstos parādās Ewermuyze; nosaukuma cilme ir saistāma ar Evrusa Mārtiņa (Ewrus Marcin) vārdu. 1772. g. Ozupines muižas iedzīvotāju sarakstos pirmo reizi minēts vārds Cybla saistībā ar Tridņas lielceļa (ceļš) krogu. Cyblu raksturo: 1. Depozīts. 2. Senas kultūras liecības un ievērojami ciblēnieši. 3. Folkloras kopa „Ilža”.
Atrastie Cyblys depozīti liecina par svarīgiem tirdzniecības sakariem, kara laika emigrāciju. 1910. g. atrasts Latvijā nozīmīgākais depozīts – Eversmuižas (Zeltiņu) depozīts, bet 1939. g. izarts Ķīšukalna depozīts. Cyblys depozītā bija ~1100 arābu un Rietumeiropas monētu. Šo depozītu piemin visi numismāti, kas pēta 9.–11. gs. Eiropas depozītus. Tāpat Eversmuižas depozīts ir Latvijai neparasts ar lielo griezto monētu daudzumu, kas, savukārt, bija raksturīgs šī perioda senkrievu depozītiem. Ķīšukalna depozīts izrakts pilskalna pakājē: tajā tika atrasts 6.–7.gs. sudraba kaklariņķis, toreiz dārgie zelta vai sudraba kaklariņķi bija dižciltības pazīme.
Vēlais dzelzs laikmets (9.–13. gs.) Latvijā iezīmē īpašuma formu veidošanos, pirmo valstisko veidojumu rašanos un kristīgās ticības parādīšanos. Cyblys kapukalns (32 m augsts pilskalns un senkapi) ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Cyblys kalna kapulauks ir Latvijā vislielākais no pazīstamiem seno latgaļu uzkalniņu kapulaukiem, datējams ar 11.–13. gs.
Kopš 1999. g. par godu Cyblys 400 gadu jubilejai vecajā muižas ēkā iekārtots Cyblys Novadpētniecības muzejs. Muzeja darbībā iesaistījies arī novadpētnieks, LPI līdzstrādnieks Valentīns Edmunds Klešniks (1941), kas uzrakstījis lielāko daļu divu sējumu grāmatai „Ciblas novads”.
Cyblys vārds ir saistīts ar mākslinieku, pedagogu Vitāliju Kalvānu (Rēzeknis muokslinīku kūpa), kurš atzinību ieguvis ar 50 ainavu ciklu „Pa Raiņa dzīves vietām Latvijā” („Munu jaunu dīnu zeme”). No Cyblys nācis arī Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis (bazneickungs).
Senās latgaliešu tradīcijas kopj un sargā Cyblys folkloras kopa „Ilža” (1990, vadītāja Elza Brence, 1994 – Ilga Taukača, 2000 – Dzintra Augustova, pašlaik Dace Tihovska). Folkloras kopas nosaukumā izmantots hidronīms Ilža. Izdoti divi CD: „Ilža” (2008), „Ilža rūtoj, kaladoj” (2011; kalada).
Ciblēnieši iesaistās ikgadējā folkloras festivāla „Gorūza” rīkošanā; tā mērķis ir popularizēt tradicionālo kultūru mūsdienīgā vidē. 2010. g. RA studenti un mācībspēki piedalījās folkloras ekspedīcijā, folkloras materiālus un kultūrvēsturisku novada vizītkarti publicējot bilingvālā izziņas un mācību DVD „Cyblys meiklis”.
Intresting info
Sv. Andreja baznīcas (Andreja dīna) altāra mensa ar tabernākulu (18. gs. otrā puse) un altāra rentabls (19. gs. sāk.) ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi (V. Trojanovskis „Ludzas zeme: rajona daba, vēsture, šodiena”, 2. 2005, 101): Cyblys katoļu baznīca ir baroka laikmeta koka sakrālās celtnes paraugs, kas bija plaši izplatīts Latgales arhitektūrā, tomēr mūsdienās vairs reti sastopams. (..) Baznīcā atrodamas divas unikālas gleznas – Sv. Pēteris (1745, Pītera dīna) un Sv. Rozālija (1746, rūžeņa) – vecākās zināmās datētās gleznas Latgalē.
Interneta_resursi_03 *
Interneta_resursi_04 *
Liepa_Placens_Sniega_Latvijas_pagasti_01 *
Liepa_Placens_Sniega_Latvijas_pagasti_02 *
Trajanovskis_Ludzas_zeme_rajona_daba_vesture_sodiena2_01 *
Trajanovskis_Ludzas_zeme_rajona_daba_vesture_sodiena2_02 *
Trajanovskis_Ludzas_zeme_rajona_daba_vesture_sodiena2_03 *
Trajanovskis_Ludzas_zeme_rajona_daba_vesture_sodiena2_04 *
Trajanovskis_Ludzas_zeme_rajona_daba_vesture_sodiena2_05 *
Trajanovskis_Ludzas_zeme_rajona_daba_vesture_sodiena2_06 *
Trajanovskis_Ludzas_zeme_rajona_daba_vesture_sodiena2_07 *
Trajanovskis_Ludzas_zeme_rajona_daba_vesture_sodiena2_08 *
Interneta_resursi_01 *
Interneta_resursi_02 *
* Sorry, the material use is only possible for instructional or research purposes. Access is also available by sending an e-mail to: ilga13@inbox.lv