| Name | Pītera dīna, Pēterdiena, Petrinės, St Peter’s day, Пятра і Паўла |
| Author | Olga Senkāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Pītera dīna (arī Petrine) ir saistīta ar: 1. Jaunu dabas un lauku darbu ciklu. 2. Kristus apustuļu – Pētera un Pāvila – godināšanas dienu katoļu Baznīcas kalendārā. 3. Pēterdienas tradīcijām.
Pītera dīna tiek svinēta 29. jūnijā kā Juoņa dīnys atsvēte. Kādreiz Pītera dīnā turpinājās vasaras saulgriežu svinības ar rūtuošonu, vainagu pīšanu Pēteriem u. tml. Mūsdienās Pītera dīnā katuoli pulcējas bazneicuos uz Svēto Misi. Pītera dīna ir tā saucamā lielā svētdiena, kad nedrīkst nekādus darbus strādāt.
Pēc Pītera dīnys sākas lielā siena, dābola pļauja (pļova) un nogādāšana mājās, mēslu izvešanas talkas (tolka) un papuves aršana.
Latgaliešu tautasdziesmās, kur Pēteris tiek salīdzināts ar Jāni, Jēkabu vai Miķeli, notiek Pētera kā mītiskas būtnes saplūšana ar pašu svētku priekšstatu, personificējumā iegūstot attiecīga gadskārtu cikla iezīmes.
Katoļu kalendārā ir divas dienas, kad tiek godāts svētais Pēteris: 22. februārī ir svētā Pētera katedras diena, svētki par godu viņa kļūšanai par Romas bīskapu; 29. jūnijā atzīmējamā Pītera dīna ir arī otra slavenākā Kristus (Dīvs) sekotāja, rakstnieka un domātāja Pāvila svētki, jo abi viņi gājuši bojā mocekļa nāvē vienā un tajā pašā dienā 67. g. Starp Kristus apustuļiem Pēteris allaž minēts pirmais, viņa tēlā pieņemts akcentēt Romas baznīcas izveidotāju. Latgalē svētā Pētera un Pāvila vārdā nosauktas vairākas baznīcas.
Svētais Pēteris ir paradīzes atslēgu turētājs latgaliešu pasakās un reliģiskas tematikas anekdotēs. Latgaliešu folklorā Pēteris ir viens no biežāk sastopamajiem personvārdiem.
Pēteris ir centrālā vairāku romānu sižeta figūra (Antona Rupaiņa nepabeigtajā romānā „Gaisa roti” (1961), Čenču Jezupa „Pīterā Vylānā” (1967)).
2004. g. iedibināta tradīcija atzīmēt Pītera dīnu Rogovkā. Sarīkojums veltīts dzejnieka Pētera Jurciņa piemiņai. Kopš 2004. g. pirmajā svētdienā pēc Pītera dīnys Ludzā, novadpētniecības muzeja Latgales sētā, notiek Pītera dīnys etnogrāfiskie svētki.
Latgales ievērojamākie Pēteri ir dziesminieks, publicists, zemnieku tiesību aizstāvis P. Miglinīks, garīdznieks, folklorists Smeļters, garīdznieks, dramaturgs Apšinīks, garīdznieks, rakstnieks, valodnieks un filozofs Strods, ērģelnieks, mūzikas pedagogs Sarkaņs, filozofs Laizāns, dzejnieks Jurciņš, grafiķis Gleizdāns, estētiķis, literatūras un mākslas kritiķis Zeile, kultūras un sabiedriskais darbinieks Keišs, keramiķi: Ušpelis, Gailums.
Pītera dīna tiek svinēta 29. jūnijā kā Juoņa dīnys atsvēte. Kādreiz Pītera dīnā turpinājās vasaras saulgriežu svinības ar rūtuošonu, vainagu pīšanu Pēteriem u. tml. Mūsdienās Pītera dīnā katuoli pulcējas bazneicuos uz Svēto Misi. Pītera dīna ir tā saucamā lielā svētdiena, kad nedrīkst nekādus darbus strādāt.
Pēc Pītera dīnys sākas lielā siena, dābola pļauja (pļova) un nogādāšana mājās, mēslu izvešanas talkas (tolka) un papuves aršana.
Latgaliešu tautasdziesmās, kur Pēteris tiek salīdzināts ar Jāni, Jēkabu vai Miķeli, notiek Pētera kā mītiskas būtnes saplūšana ar pašu svētku priekšstatu, personificējumā iegūstot attiecīga gadskārtu cikla iezīmes.
Katoļu kalendārā ir divas dienas, kad tiek godāts svētais Pēteris: 22. februārī ir svētā Pētera katedras diena, svētki par godu viņa kļūšanai par Romas bīskapu; 29. jūnijā atzīmējamā Pītera dīna ir arī otra slavenākā Kristus (Dīvs) sekotāja, rakstnieka un domātāja Pāvila svētki, jo abi viņi gājuši bojā mocekļa nāvē vienā un tajā pašā dienā 67. g. Starp Kristus apustuļiem Pēteris allaž minēts pirmais, viņa tēlā pieņemts akcentēt Romas baznīcas izveidotāju. Latgalē svētā Pētera un Pāvila vārdā nosauktas vairākas baznīcas.
Svētais Pēteris ir paradīzes atslēgu turētājs latgaliešu pasakās un reliģiskas tematikas anekdotēs. Latgaliešu folklorā Pēteris ir viens no biežāk sastopamajiem personvārdiem.
Pēteris ir centrālā vairāku romānu sižeta figūra (Antona Rupaiņa nepabeigtajā romānā „Gaisa roti” (1961), Čenču Jezupa „Pīterā Vylānā” (1967)).
2004. g. iedibināta tradīcija atzīmēt Pītera dīnu Rogovkā. Sarīkojums veltīts dzejnieka Pētera Jurciņa piemiņai. Kopš 2004. g. pirmajā svētdienā pēc Pītera dīnys Ludzā, novadpētniecības muzeja Latgales sētā, notiek Pītera dīnys etnogrāfiskie svētki.
Latgales ievērojamākie Pēteri ir dziesminieks, publicists, zemnieku tiesību aizstāvis P. Miglinīks, garīdznieks, folklorists Smeļters, garīdznieks, dramaturgs Apšinīks, garīdznieks, rakstnieks, valodnieks un filozofs Strods, ērģelnieks, mūzikas pedagogs Sarkaņs, filozofs Laizāns, dzejnieks Jurciņš, grafiķis Gleizdāns, estētiķis, literatūras un mākslas kritiķis Zeile, kultūras un sabiedriskais darbinieks Keišs, keramiķi: Ušpelis, Gailums.
Intresting info
Izrādās („Dzeive”, 1965, Nr. 74, 6): Pēc pāvesta Honorija III (1216–1227) novēlējuma Latgalei patīseibā vajadzēja sauktīs par sv. Pītera zemi. (..) Aļberts ir stōvējis par Mōras zemi (Muorys zeme), Mōras kults ir bejis populārōks tautā, un Livonija palyka par Mōras zemi arī turpmōk.