| Name | Rogovka, Rogovka, Rogovka, Rogovka, Рагоўка |
| Author | Inta Kotāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Rogovkys ciems Latvijā ir Riebiņu nov. Rušonas pag. un Rēzeknes nov. Nautrēnu pag., taču Rogovkys vārdu Latvijā un pasaulē nesuši un slavinājuši tieši Nautrēnu pagasta rogovkieši. Rogovka ir:1. Nostāsti. 2. Nautrēnu vidusskola 3. Kultūras aktivitātes. 4. Novada dižgari.
Rogovkys kā apdzīvotas vietas dibināšana cieši saistīta ar Nautrēnu draudzi un baznīcu. Pirmo koka baznīcu uzcēla jezuīti 1791. g.
Nautrēnu pag. atrodas valsts un vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi, pilskalns ar Velnalu (Latgales Staburags; valns) apvīts ar daudzām teikām par pilskalna un alas rašanos.
1863. g. Zaļmuižas pag. centrā tiek izveidota pirmā skola, 1908. g. skolu pārceļ uz Rogovku, 1919. g. skolu pārdēvē par Nautrēnu pagastskolu, 1945. g. atver Nautrēnu vidusskolu. Nautrēnu vidusskolā 20. gs. 60. g. tika uzsākts novadpētniecības darbs. 2002. g. Nautrēnu vidusskolā atklāja latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures apguves metodisko centru (Veronika Dundure), kas ir viena no LVLKSA darbības izpausmēm.
Rogovkys etnogrāfiskā ansambļa (dibināts 1985, Anna Garanča) repertuārā ir galvenokārt Nautrēnu apkārtnes dziesmas. 1995. g. novembrī Nautrēnu vidusskolā notika iestudējuma „Kōzys Rogovkā” (O. Kūkuoja scenārijs; kuozys) pirmizrāde ar Rogovkys etnogrāfiskā ansambļa un Rogovkys dramatiskā kolektīva piedalīšanos.
Starp ievērojamākajiem nautrēniešiem jāmin tautas dziesminieks, folkloras vācējs, rokrakstu literatūras spilgtākais pārstāvis Andryvs Jūrdžs („Myužeygays kalinders”); dzejnieks, cīnītājs par zemnieku tiesībām Pīters Miglinīks; Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, pirmās latgaliešu avīzes „Gaisma” redaktors F. Kemps; katoļu garīdznieks, skolotājs, literāts Nikodems Rancāns; katoļu bīskaps, sabiedriskais darbinieks, publicists Jāzeps Rancāns; pedagogs, izdevējs Jānis Cibuļskis (Viļaka); kardināls, metropolīts Jānis Pujats (Pujati); mākslas zinātnieks Jānis Pujāts; literāti: Dekters, Madsolas Juoņs, A. Kūkuojs, Pēteris Jurciņš, Anna Rancāne, Līga Rundāne (Kuorsova); mākslinieki: Pēteris Gleizdāns, Jānis Gleizds (šaļteņa), Jānis Gailums, Maija Gailuma; keramiķi: Pēteris Gailums (pūdnīks), Meikuls Reidzāns; metālkalējs Jānis Ļubka (omots); valodniece Dr. philol. Anna Stafecka u. c.
Rogovkys vārds ir kļuvis plaši pazīstams ar teicienu Troks voi nu Rogovkys!, un rogovkieši ar to lepojas.
Rogovkys kā apdzīvotas vietas dibināšana cieši saistīta ar Nautrēnu draudzi un baznīcu. Pirmo koka baznīcu uzcēla jezuīti 1791. g.
Nautrēnu pag. atrodas valsts un vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi, pilskalns ar Velnalu (Latgales Staburags; valns) apvīts ar daudzām teikām par pilskalna un alas rašanos.
1863. g. Zaļmuižas pag. centrā tiek izveidota pirmā skola, 1908. g. skolu pārceļ uz Rogovku, 1919. g. skolu pārdēvē par Nautrēnu pagastskolu, 1945. g. atver Nautrēnu vidusskolu. Nautrēnu vidusskolā 20. gs. 60. g. tika uzsākts novadpētniecības darbs. 2002. g. Nautrēnu vidusskolā atklāja latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures apguves metodisko centru (Veronika Dundure), kas ir viena no LVLKSA darbības izpausmēm.
Rogovkys etnogrāfiskā ansambļa (dibināts 1985, Anna Garanča) repertuārā ir galvenokārt Nautrēnu apkārtnes dziesmas. 1995. g. novembrī Nautrēnu vidusskolā notika iestudējuma „Kōzys Rogovkā” (O. Kūkuoja scenārijs; kuozys) pirmizrāde ar Rogovkys etnogrāfiskā ansambļa un Rogovkys dramatiskā kolektīva piedalīšanos.
Starp ievērojamākajiem nautrēniešiem jāmin tautas dziesminieks, folkloras vācējs, rokrakstu literatūras spilgtākais pārstāvis Andryvs Jūrdžs („Myužeygays kalinders”); dzejnieks, cīnītājs par zemnieku tiesībām Pīters Miglinīks; Satversmes sapulces un Saeimas deputāts, pirmās latgaliešu avīzes „Gaisma” redaktors F. Kemps; katoļu garīdznieks, skolotājs, literāts Nikodems Rancāns; katoļu bīskaps, sabiedriskais darbinieks, publicists Jāzeps Rancāns; pedagogs, izdevējs Jānis Cibuļskis (Viļaka); kardināls, metropolīts Jānis Pujats (Pujati); mākslas zinātnieks Jānis Pujāts; literāti: Dekters, Madsolas Juoņs, A. Kūkuojs, Pēteris Jurciņš, Anna Rancāne, Līga Rundāne (Kuorsova); mākslinieki: Pēteris Gleizdāns, Jānis Gleizds (šaļteņa), Jānis Gailums, Maija Gailuma; keramiķi: Pēteris Gailums (pūdnīks), Meikuls Reidzāns; metālkalējs Jānis Ļubka (omots); valodniece Dr. philol. Anna Stafecka u. c.
Rogovkys vārds ir kļuvis plaši pazīstams ar teicienu Troks voi nu Rogovkys!, un rogovkieši ar to lepojas.
Intresting info
Rogovkys centrā ir neparasts akmens, uz kura sāniem saskatāms lielais krievu (krīvi) alfabēta burts „Я”, par uzraksta rašanos pastāv vairākas versijas („Latgales Laiks”, 2001, 21. augustā): Ledus laikmetā pārvietojoties un berzējoties pret citiem akmeņiem, tam radušiem mehāniski bojājumi – izveidojies burts „Я”; akmens tika izspiests zemes virspusē, un tajā iespēra zibens, tā radās burts. Burts „Я” krievu alfabētā ir pēdējais. Visbiežāk to lieto iedomīgi cilvēki: „Es pateicu, es izdarīju...” Ja tāds cilvēks uzkāpj uz akmens un sāk šādi runāt, viņam aizķeras valoda un cilvēks nevar izteikt ne vārda. (..) Tautā to dēvē par „iedomības akmeni”.