| Name | Viļaka, Viļaka, Viliaka, Viļaka, Віляка |
| Author | Iveta Mietule |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Viļaka (arī Vileks) ir paša Latvijas ziemeļaustrumu nostūra pilsēta, kas iemantojusi poētisku apzīmējumu Ziemeļlatgales (Latgola) pērle. 1293. g. Rīgas arhibīskaps Johans de Fehte pavēlējis uz Viļakys ezera salas uzcelt klostera ēku – cietoksni Marienhaus. Viļakai pilsētas tiesības (mīškuons) piešķirtas 1945. g. 8. oktobrī. Pēc teritoriālās reformas (2009) Viļakys pilsēta kopā ar Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pag. veido Viļakys novadu. Novada A rūbežs ir Eiropas Savienības ārējā robeža un līdz ar to arī viens no Eiropas Savienības austrumu sākumpunktiem.
Viļaka ir: 1. Viena no senās Atzeles zemes mantiniecēm. 2. Gotikas rozes un kapucīnu darbības vieta. 3. Aktīva kultūras un sporta vide. 4. Personības.
Viļakys pilsētu un tās vēsturi saista ar seno latgaļu Atzeles zemi, kas X–XII gs. atradās starp Tālavu rietumos un Pleskavas kņazisti austrumos.
Vissvētākās Jēzus (Dīvs) Sirds Viļakys Romas katoļu baznīca tika uzcelta 1891. g. Šī sakrālā gotikas roze savu simbolisko apzīmējumu ir ieguvusi, pateicoties būvniecības laikā perfekti ievērotajam gotikas stilam gan kopskatā, gan detaļās. 1936. g. šie askētiskie katoļu mūki Viļakā izveidoja vīriešu klosteri, kas bija vienīgais kapucīnu klosteris Latgalē.
2010. g. Viļakys nov. 54 kolektīvos darbojās 554 dalībnieki. Kultūras tradīcijas Viļakā ir senas, un vēsturiskie vietvārdi tiek izmantoti kolektīvu nosaukumos.
Motosporta cienītājiem Viļakys vārds saistās ar mototrasi „Baltais briedis”, kas 1969.–1989. g. pulcēja visas Padomju Savienības dalībniekus. Sacensības jau atjaunotajā trasē ir atsākušās 2006. g. ar Baltijas atklāto komandu čempionātu.
Viļakā ir dzīvojuši un darbojušies Latgales kultūras vēsturē nozīmīgi cilvēki: pirmais tautiskās atmodas virzītājs P. Miglinīks, Latgales kultūras darbinieks, izdevējs, pedagogs Jānis Cibuļskis (V. Lōča izd.). Viņa liktenī atkārtojas vectēva Andryva Jūrdža („Myužeygays kalinders”) un P. Miglinīka liktenis. Eduarda Spravnika metālkaltie svečturi ar tautiskajiem rakstiem un ornamenta līnijām ir neatkārtojami un savdabīgi.
Viļaka ir: 1. Viena no senās Atzeles zemes mantiniecēm. 2. Gotikas rozes un kapucīnu darbības vieta. 3. Aktīva kultūras un sporta vide. 4. Personības.
Viļakys pilsētu un tās vēsturi saista ar seno latgaļu Atzeles zemi, kas X–XII gs. atradās starp Tālavu rietumos un Pleskavas kņazisti austrumos.
Vissvētākās Jēzus (Dīvs) Sirds Viļakys Romas katoļu baznīca tika uzcelta 1891. g. Šī sakrālā gotikas roze savu simbolisko apzīmējumu ir ieguvusi, pateicoties būvniecības laikā perfekti ievērotajam gotikas stilam gan kopskatā, gan detaļās. 1936. g. šie askētiskie katoļu mūki Viļakā izveidoja vīriešu klosteri, kas bija vienīgais kapucīnu klosteris Latgalē.
2010. g. Viļakys nov. 54 kolektīvos darbojās 554 dalībnieki. Kultūras tradīcijas Viļakā ir senas, un vēsturiskie vietvārdi tiek izmantoti kolektīvu nosaukumos.
Motosporta cienītājiem Viļakys vārds saistās ar mototrasi „Baltais briedis”, kas 1969.–1989. g. pulcēja visas Padomju Savienības dalībniekus. Sacensības jau atjaunotajā trasē ir atsākušās 2006. g. ar Baltijas atklāto komandu čempionātu.
Viļakā ir dzīvojuši un darbojušies Latgales kultūras vēsturē nozīmīgi cilvēki: pirmais tautiskās atmodas virzītājs P. Miglinīks, Latgales kultūras darbinieks, izdevējs, pedagogs Jānis Cibuļskis (V. Lōča izd.). Viņa liktenī atkārtojas vectēva Andryva Jūrdža („Myužeygays kalinders”) un P. Miglinīka liktenis. Eduarda Spravnika metālkaltie svečturi ar tautiskajiem rakstiem un ornamenta līnijām ir neatkārtojami un savdabīgi.
Intresting info
Atzeles zemes centrs bija Alūksnes pils, bet tagadējā Viļaka bija Atzeles zemes Pornuves (tagad Purnavas) novada centrs, kas senās hronikās saukta Villach, Vleh (V. Krasnais „Latviskā Jaunlatgale, apgabala vēsturiskie likteņi”, 1937, http://www.latvji.narod.ru/latvjaunlatgale.html): Purnavas kunga valsts līdz Mudes (Veļikajas) upei ieņēma izcilāko stāvokli starp visām 4 valstīm. Tā ap 1200. gadu ietvēra tagadējās Viļakas, Liepnas, Balvu, Kacēnu, Upmales u. c. novadus. Tās senais centrs – Viļakas ezera sala, kur atradusies sena latviešu pils. Arī Vidzemes valsts laikā tur 1292. gadā archibīskaps Jānis III uzcēla koka pili.