| Name | Pujati, Pujati, Pujatai, Pujati, Пуяты |
| Author | Vladislavs Malahovskis |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Pujati (arī Pujāti, Pujoti): 1. Toponīms un hidronīms. 2. Nozīmīgu personību uzvārds un dzimšanas vieta: 2.1. Mākslas vēsturnieks Jānis Pujāts: 2.1.1. Latgales keramikas vēstures pētnieks. 2.1.2. Cīnītājs par Latgales keramikas tradīciju atdzimšanu un atzīšanu. 2.1.3. Jaunās Latgales keramiķu paaudzes (20. gs. 80. gadi) audzinātājs. 2.2. Kardināls Jānis Pujats: 2.2.1. Augsta Latvijas katoļu Baznīcas amatpersona. 2.2.2. Sabiedriskās domas veidotājs. 2.3. Antons Zvīdris: 2.3.1. Mākslinieks. 2.3.2. Literāts.
Pujati – skrajciems Nautrēnu pag. (Rēzeknes nov.). Pirms Otrā pasaules kara Pujati ietilpa Makašānu pag. ar divām sādžom: Lelī-Pujati un Mozī-Pujati. Nautrēnu pag. augstākā vieta – Pujatu kalns (181,3 m virs jūras līmeņa). Pujatu ezera platība ir 36,6 ha; vidējais dziļums 1,5 m.
Tieši J. Pujāts (1925–1988) cēlis gaismā Silajāņu keramiķus. J. Pujāts aiziet mūžībā, nesagaidījis sava mūža darba, 1985. g. pabeigtās monogrāfijas „Latgales keramika. 19. gs. vidus–20. gs. 80. gadi” izdošanu.
Pēc Otrā pasaules kara, kad pūdnīka darbs tiek uzskatīts par nesavienojamu ar padomju dzīvesveidu, J. Pujāts spēj pārliecināt partijas funkcionārus par tautas daiļrades nozīmīgumu. J. Pujātu iedvesmo 1975. g. Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas plēnums par tautas mākslu. Pamatojoties uz plēnuma lēmumiem, J. Pujāts panāk Latgales keramikas kā tautas mākslas atdzimšanu: Tautas mākslas universitātes Lietišķās mākslas fakultātes filiāle Rēzeknē; 1980. g. iedibināta Latgales keramikas dienu tradīcija, 1982. g. Latgales keramikas izstāde Maskavā (72 autori ar vairāk kā 2000 darbiem).
Kardināls J. Pujats (1930) kā katoļu garīdznieks (bazneickungs) ordinēts 1951. g.; bīskaps – konsekrēts 1991. g.; kardināls in pectore (‘noslēpumā’) kopš 1998. g., izsludināts 2001. g.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas J. Pujats organizē pāvesta Jāņa Pāvila II uzņemšanu (1993), aktīvi darbojas konkordāta starp Latvijas Republiku un Vatikānu (2002) sagatavošanā; 2005. g. bīskapu sinodē (Vatikānā) vienīgais uzstājies tikai latīņu valodā, piedalījies arī 2005. g. konklāvā. Kardināls J. Pujats Latvijā pazīstams kā dedzīgs tradicionālo kristīgo vērtību aizstāvis.
Dominējošais žanrs A. Zvīdra (arī Ontons Zvīdrs, 1911–1992) gleznās ir ainava. Īpaša nozīme ir gleznām ar Latgales dabas motīviem. A. Zvīdra dzeja latgaliešu literatūrā ir īpatna, jo 1) piesātināta ar folkloras un mīta elementiem; 2) politiski aktīva; 3) katolicisma vērtību apliecinoša. 1974. g. nāk klajā A. Zvīdra dzejas krājums „Tu”.
Pujati – skrajciems Nautrēnu pag. (Rēzeknes nov.). Pirms Otrā pasaules kara Pujati ietilpa Makašānu pag. ar divām sādžom: Lelī-Pujati un Mozī-Pujati. Nautrēnu pag. augstākā vieta – Pujatu kalns (181,3 m virs jūras līmeņa). Pujatu ezera platība ir 36,6 ha; vidējais dziļums 1,5 m.
Tieši J. Pujāts (1925–1988) cēlis gaismā Silajāņu keramiķus. J. Pujāts aiziet mūžībā, nesagaidījis sava mūža darba, 1985. g. pabeigtās monogrāfijas „Latgales keramika. 19. gs. vidus–20. gs. 80. gadi” izdošanu.
Pēc Otrā pasaules kara, kad pūdnīka darbs tiek uzskatīts par nesavienojamu ar padomju dzīvesveidu, J. Pujāts spēj pārliecināt partijas funkcionārus par tautas daiļrades nozīmīgumu. J. Pujātu iedvesmo 1975. g. Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas plēnums par tautas mākslu. Pamatojoties uz plēnuma lēmumiem, J. Pujāts panāk Latgales keramikas kā tautas mākslas atdzimšanu: Tautas mākslas universitātes Lietišķās mākslas fakultātes filiāle Rēzeknē; 1980. g. iedibināta Latgales keramikas dienu tradīcija, 1982. g. Latgales keramikas izstāde Maskavā (72 autori ar vairāk kā 2000 darbiem).
Kardināls J. Pujats (1930) kā katoļu garīdznieks (bazneickungs) ordinēts 1951. g.; bīskaps – konsekrēts 1991. g.; kardināls in pectore (‘noslēpumā’) kopš 1998. g., izsludināts 2001. g.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas J. Pujats organizē pāvesta Jāņa Pāvila II uzņemšanu (1993), aktīvi darbojas konkordāta starp Latvijas Republiku un Vatikānu (2002) sagatavošanā; 2005. g. bīskapu sinodē (Vatikānā) vienīgais uzstājies tikai latīņu valodā, piedalījies arī 2005. g. konklāvā. Kardināls J. Pujats Latvijā pazīstams kā dedzīgs tradicionālo kristīgo vērtību aizstāvis.
Dominējošais žanrs A. Zvīdra (arī Ontons Zvīdrs, 1911–1992) gleznās ir ainava. Īpaša nozīme ir gleznām ar Latgales dabas motīviem. A. Zvīdra dzeja latgaliešu literatūrā ir īpatna, jo 1) piesātināta ar folkloras un mīta elementiem; 2) politiski aktīva; 3) katolicisma vērtību apliecinoša. 1974. g. nāk klajā A. Zvīdra dzejas krājums „Tu”.
Intresting info
Ikviens Latgales keramiķis zina stāstīt jau par anekdoti kļuvušo gadījumu (A. Rancāne „Sovas stygas gājējs no „Akmenīšu” ozoliem”, 2002, http://www.makslaplus.lv/): Kādreiz bija visādi kuriozi priekšlikumi, kā saukt dažādu māla priekšmetu darinātājus: ja darini svečturus, tad svečturists, ja šķīvjus – tad šķīvists. J. Pujātam uzreiz bija savs sakāmais – es nesen biju bērnudārzā, tur meitenes no papes tādus brīnumus taisa, visādus salavečus, tad kā mēs viņas sauksim?