| Name | Makašāni, Makašāni, Makašanai, Makašāni, Макашаны |
| Author | Inta Kotāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Makašānus (arī Makašēni) raksturo: 1. Amatu vidusskola. 2. Rancānu dzimta. 3. Nozīmīgas Latgales kultūras vēstures personības.
Lūcijas Rancānes (kopš 2011) Makašānu Amatu (omots) vidusskola ir unikāla Latvijas vispārējās vidējās izglītības kopainā un kļuvusi par plaši pazīstamu Latgales kultūras un tūrisma centru. Skola īsteno pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu, bet papildus tam mācību procesa noslēgumā talantīgākie un čaklākie skolēni izstrādā diplomdarbu, par kuru ir iespēja saņemt starptautiski atzītu amata zeļļa diplomu.
L. Rancānes Makašānu Amatu vidusskola tā nav atdalāma no Rancānu ģimenes: pazīstamā koktēlnieka, Latgales krucifiksu meistara Antona Rancāna un viņu meitas gleznotājas Gundegas Rancānes.
A. Rancāns – sakrālās koktēlniecības speciālists, pedagogs (školuotuojs). Pievērsies Latgales ārtelpas krucifiksu (krysts) pētniecībai un atjaunošanai, 1996. g. klajā nākusi gruomota „Kokā cirstās ciešanas”, izveidota virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija (www.krucifiksi.lv).
Makašāni kopš 20. gs. 70. g. notiek radošās inteliģences tikšanās, kurās piedalījušies literāti, mākslinieki, mākslas zinātnieki, žurnālisti u. c. Makašānus var raksturot arī kā Latvijas politiķu iedvesmas avotu.
Makašānu pag. dzimušas daudzas slavenas personības: latgaliešu dziesminieks Francis Šķesters, publicisti – pirmā akadēmisko izglītību ieguvusī Latgales sieviete Valerija Seile un par Latgales Misiņu sauktais Stepons Seiļs; gleznotāji – Jānis Gorsvāns un Kazimirs Laurs u. c.
V. Seile iniciējusi daudzas pedagoģiskās aktivitātes. Strādājusi par skolotāju Rēzeknē (RVSI), Krāslavā, bijusi Daugavpils Valsts skolotāju institūta (1923–1940; DU) direktore, aktīva sabiedriskā un politiskā darbiniece (Latgolys škola), vienīgā sieviete, kas piedalījusies vēsturiskā 1917. g. Rēzeknes kongresa organizēšanā. Sarakstījusi vairākas grāmatas, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926), ir Tēvzemes balvas laureāte (1940).
J. Gorsvāns ir dzimis makašānietis, pēc Otrā pasaules kara dzīvojis ASV. Galvenais viņa literāro darbu varonis ir dvēseles vientuļnieks, kas meklē paliekošo īso, zūdošo mirkļu jēgu. Radoša ir arī J. Gorsvāna darbība grāmatu grafikā.
Lūcijas Rancānes (kopš 2011) Makašānu Amatu (omots) vidusskola ir unikāla Latvijas vispārējās vidējās izglītības kopainā un kļuvusi par plaši pazīstamu Latgales kultūras un tūrisma centru. Skola īsteno pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu, bet papildus tam mācību procesa noslēgumā talantīgākie un čaklākie skolēni izstrādā diplomdarbu, par kuru ir iespēja saņemt starptautiski atzītu amata zeļļa diplomu.
L. Rancānes Makašānu Amatu vidusskola tā nav atdalāma no Rancānu ģimenes: pazīstamā koktēlnieka, Latgales krucifiksu meistara Antona Rancāna un viņu meitas gleznotājas Gundegas Rancānes.
A. Rancāns – sakrālās koktēlniecības speciālists, pedagogs (školuotuojs). Pievērsies Latgales ārtelpas krucifiksu (krysts) pētniecībai un atjaunošanai, 1996. g. klajā nākusi gruomota „Kokā cirstās ciešanas”, izveidota virtuālā Latgales krucifiksu enciklopēdija (www.krucifiksi.lv).
Makašāni kopš 20. gs. 70. g. notiek radošās inteliģences tikšanās, kurās piedalījušies literāti, mākslinieki, mākslas zinātnieki, žurnālisti u. c. Makašānus var raksturot arī kā Latvijas politiķu iedvesmas avotu.
Makašānu pag. dzimušas daudzas slavenas personības: latgaliešu dziesminieks Francis Šķesters, publicisti – pirmā akadēmisko izglītību ieguvusī Latgales sieviete Valerija Seile un par Latgales Misiņu sauktais Stepons Seiļs; gleznotāji – Jānis Gorsvāns un Kazimirs Laurs u. c.
V. Seile iniciējusi daudzas pedagoģiskās aktivitātes. Strādājusi par skolotāju Rēzeknē (RVSI), Krāslavā, bijusi Daugavpils Valsts skolotāju institūta (1923–1940; DU) direktore, aktīva sabiedriskā un politiskā darbiniece (Latgolys škola), vienīgā sieviete, kas piedalījusies vēsturiskā 1917. g. Rēzeknes kongresa organizēšanā. Sarakstījusi vairākas grāmatas, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926), ir Tēvzemes balvas laureāte (1940).
J. Gorsvāns ir dzimis makašānietis, pēc Otrā pasaules kara dzīvojis ASV. Galvenais viņa literāro darbu varonis ir dvēseles vientuļnieks, kas meklē paliekošo īso, zūdošo mirkļu jēgu. Radoša ir arī J. Gorsvāna darbība grāmatu grafikā.
Intresting info
Makašānu Amatu vidusskola veidota („Praktiskais Latvietis”, 2009, 25. maijā) pēc rietumvalstu universitāšu pilsētiņu (campus) parauga, kur viss mācībām un attīstībai nepieciešamais ir koncentrēts vienuviet – 10 ēku, augļu un sakņu dārzi, dīķi (prūds), parks aizņem vairāk kā10 ha, veidojot veselu ciemu Iugolovas ezera krastā.