| Name | Latgolys škola, Latgales skola, Latgalos mokykla, the Latgalian school, латгальская школа |
| Author | Ilga Šuplinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Latgolys škola skatāma šādā kontekstā: 1. Skolu tipi. 2. Žurnāls „Latgolas Škola” – pirmais un vienīgais pedagoģiska rakstura izdevums latg. val. 3. „Latgolas skūla” – velobrauciens, akcija.
Vecākā skola Latgalē ir dibināta Daugovpilī laika posmā no 1625. līdz 1628. g. Kopš 1813. g. tā darbojusies Kruoslovā, bet 1855. g. pārcelta uz Rēzekni. Rēzeknes 1. vidusskolu var uzskatīt par tās mantinieci.
Pie vecākajām tautskolām min Strūžānu (Strūžāni, 1840), Vārkavas (Vuorkova, 1845), Līvānu (1854), Andrupenes (Ondrupine, 1860), Zvirgzdenes (1860) skolas.
Ar 1824. g. tika noteikts, ka visās skolās mācību val. ir krievu valoda. Tikai 1907. g. saistībā ar N. Rancāna dibinātajām skolām Rēzeknē kā mācību priekšmets parādās vietējā latviešu valoda (latgalīšu volūda).
Neaizvietojama loma bijusi školom pi rateņa (školuotuojs). Interesanta ir 20. gs. sāk. statistika: 1911./12. g. Daugavpils apriņķī ir 1 skola uz 1952 iedzīvotājiem, Ludzas apriņķī – uz 1227, bet Rēzeknes apriņķī – uz 1352 iedzīvotājiem. Likums par tautas izglītību (1924, 1934) noteica, ka pamatā ir obligātā 6 gadu bezmaksas izglītība. Latgaliešu valoda kā mācību valoda bija izmantojama pirmajās četrās klasēs, ar 3. klasi skolēni apguva valsts valodas literārisko izloksni kā atsevišķu mācību priekšmetu. Situācija mainījās pēc 1934. g. apvērsuma, kad pakāpeniski latgaliešu valoda tika izstumta no mācību programmām. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latgolys školuos ir iespējams fakultatīvi mācīt latgaliešu valodu un literatūru.
Žurnāls „Latgolas Škola” iznāk 1921.–1938. g. Tā kā izdevums ir Latgales Skolotāju savienības (LVLKSA) izdevums, primāri tiek atspoguļotas šādas tēmas: 1) izglītības likumdošana, Latgales skolotāju un skolu situācija (Valērija Seile (Makašāni), Meikuļs Apeļs, Francis Zeps, Jānis Turkopuļs); 2) vēsturiska rakstura pārskati par izglītības aizsākumiem, skolu dibināšanu, skolotāju kursiem, grāmatniecības vēst. (F. Kemps, Boļeslavs Brežgo, M. Apeļs, Oto Svenne); 3) pedagoģijas teorijas attīstība (V. Seile); 4) Latgales izglītības un kultūras notikumu hronika. Žurnāla formāts būtiski izmainās tikai 1935. g. vidū, kad krasi palielinās vēsturisko darbu skaits un pazūd problēmraksti, aktuālā informācija.
Velobrauciena „Latgolas skūla” (1989–2002) iniciatore un arī organizatore politiķe un kultūras darbiniece Anta Rugāte sadarbībā ar dažādām organizācijām, t. sk. politiskajām apvienībām, ir organizējusi šo akciju 7 reizes.
Braucienu dalībniekus vienoja: 1) Latgales izglītības atdzimšanas ideja, 2) ticība pārmaiņu iespējām, 3) vēlme palīdzēt lauku iedz. atgūt latgalisko pašapziņu un iepazīt dzimto novadu.
Vecākā skola Latgalē ir dibināta Daugovpilī laika posmā no 1625. līdz 1628. g. Kopš 1813. g. tā darbojusies Kruoslovā, bet 1855. g. pārcelta uz Rēzekni. Rēzeknes 1. vidusskolu var uzskatīt par tās mantinieci.
Pie vecākajām tautskolām min Strūžānu (Strūžāni, 1840), Vārkavas (Vuorkova, 1845), Līvānu (1854), Andrupenes (Ondrupine, 1860), Zvirgzdenes (1860) skolas.
Ar 1824. g. tika noteikts, ka visās skolās mācību val. ir krievu valoda. Tikai 1907. g. saistībā ar N. Rancāna dibinātajām skolām Rēzeknē kā mācību priekšmets parādās vietējā latviešu valoda (latgalīšu volūda).
Neaizvietojama loma bijusi školom pi rateņa (školuotuojs). Interesanta ir 20. gs. sāk. statistika: 1911./12. g. Daugavpils apriņķī ir 1 skola uz 1952 iedzīvotājiem, Ludzas apriņķī – uz 1227, bet Rēzeknes apriņķī – uz 1352 iedzīvotājiem. Likums par tautas izglītību (1924, 1934) noteica, ka pamatā ir obligātā 6 gadu bezmaksas izglītība. Latgaliešu valoda kā mācību valoda bija izmantojama pirmajās četrās klasēs, ar 3. klasi skolēni apguva valsts valodas literārisko izloksni kā atsevišķu mācību priekšmetu. Situācija mainījās pēc 1934. g. apvērsuma, kad pakāpeniski latgaliešu valoda tika izstumta no mācību programmām. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latgolys školuos ir iespējams fakultatīvi mācīt latgaliešu valodu un literatūru.
Žurnāls „Latgolas Škola” iznāk 1921.–1938. g. Tā kā izdevums ir Latgales Skolotāju savienības (LVLKSA) izdevums, primāri tiek atspoguļotas šādas tēmas: 1) izglītības likumdošana, Latgales skolotāju un skolu situācija (Valērija Seile (Makašāni), Meikuļs Apeļs, Francis Zeps, Jānis Turkopuļs); 2) vēsturiska rakstura pārskati par izglītības aizsākumiem, skolu dibināšanu, skolotāju kursiem, grāmatniecības vēst. (F. Kemps, Boļeslavs Brežgo, M. Apeļs, Oto Svenne); 3) pedagoģijas teorijas attīstība (V. Seile); 4) Latgales izglītības un kultūras notikumu hronika. Žurnāla formāts būtiski izmainās tikai 1935. g. vidū, kad krasi palielinās vēsturisko darbu skaits un pazūd problēmraksti, aktuālā informācija.
Velobrauciena „Latgolas skūla” (1989–2002) iniciatore un arī organizatore politiķe un kultūras darbiniece Anta Rugāte sadarbībā ar dažādām organizācijām, t. sk. politiskajām apvienībām, ir organizējusi šo akciju 7 reizes.
Braucienu dalībniekus vienoja: 1) Latgales izglītības atdzimšanas ideja, 2) ticība pārmaiņu iespējām, 3) vēlme palīdzēt lauku iedz. atgūt latgalisko pašapziņu un iepazīt dzimto novadu.
Intresting info
Par pošu vuordu škola (L. Leikuma „Gruomota školuotuojim”, 1993, 69): Školuos navajadzātu bēgt nu vuorda škola tikai par tū, ka latvīšu literārajā volūdā soka skuola (..), suokums meklējams latiņu volūdā (tamā ir schola). Tikai vīnim latvīšim starpinīks beja vuocīši, ūtrim – pūli i krīvi.