| Name | Rēzekne, Rēzekne, Rezeknė, Rēzekne, Рэзэкнэ |
| Author | Sandra Ežmale |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Rēzekne pilsētas tiesības ieguvusi 1773. g. un atbilstoši Latvijas administratīvajam teritorijas iedalījumam ir republikas pilsēta, kas atrodas Latvijas austrumu pierobežā (A rūbežs), Latgales reģiona ģeogrāfiskajā centrā, starptautiskas nozīmes transporta koridoru krustpunktā.
Rēzekne ir: 1. Nacionālas nozīmes ekonomiskās attīstības centrs. 2. Latgaliskās atmodas un garīguma centrs. 3. Latgales kultūras galvaspilsēta.
Pirmās vēsturiskās ziņas (1264) un izrakumi Rēzeknis apkārtnē liecina, ka šajā vietā atradies latgaļu pilskalns (IX–XIII gs.), bet pilsdrupas, kas vēl tagad redzamas pilsētā, ir atliekas no Livonijas ordeņa pils, kas celta 1285. g. Varšavas–Pēterpils šosejas (ceļš) izbūve (1836) deva papildu impulsu pilsētas attīstībai, tomēr straujāka tā kļuva pēc Pēterpils–Varšavas dzelzceļa (Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš) atklāšanas (1861).
1905. g. caur Rēzekni uz Zilupi tika uzbūvēts Ventspils–Maskavas dzelzceļš un pilsētā krustojās 6–7 vietējie zemes ceļi. Pilsēta piedzīvoja strauju uzplaukumu. Rēzekne kļūst par Latgales saimniecisko, kultūras un garīgo centru un 6. lielāko Latvijas pilsētu.
PSRS sastāvā pēc Otrā pasaules kara Rēzekne bija izveidojusies par 5. lielāko Latvijas rūpniecības pilsētu. Sabrūkot Padomju Savienībai un atjaunojoties neatkarīgajai Latvijai, 1991. g. Rēzeknē rūpniecības uzņēmumiem bija jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem un tirgum.
Nikodems Rancāns pēc pārcelšanās uz Rēzekni 1907. g veicina Rēzeknis kā Latgales atmodas un garīguma centra nostiprināšanos.
Jau 1936. g. Rēzeknē izveidojās un darbojās Rēzeknes mākslinieku kopa Franciska Varslavāna vadībā. 1982. g. Rēzeknē aktivizējās Latvijas Mākslinieku savienības Latgales nodaļa. LKM Rēzeknē ir uzkrājis bagātīgu mākslas, tai skaitā glezniecības, Latgales keramikas (pūdnīks) darbu kolekciju, kā arī plašu latgaliešu literatūras klāstu. Latgales tēlotājmākslas kolekcija (ap 600 mākslas priekšmetu) ir izvietota Rēzeknis Mākslas un dizaina vidusskolas mākslas namā.
Kopš 1932. g. darbojas Rēzeknis Tautas konservatorija, tās idejas mūsdienās turpina Jāņa Ivanova Rēzeknis mūzikas vidusskola.
Mūsdienās tradicionālo kultūru Rēzeknē pārstāv folkloras un deju (dziga) kopas, profesionālā līmenī ir attīstīta kordziedāšana, daudzveidīgi pārstāvēti nacionālo biedrību kolektīvu ansambļi un kori.
Rēzeknē teātri spēlē jau vairāk kā 100 gadus, un patlaban te darbojas vairākas teātra trupas. Kopš 1959. g. tautas teātra statuss ir Rēzeknes Tautas teātrim, kas ir guvis nozīmīgus panākumus un atzinību Latvijā un ārzemēs. Kopš 2000. g. ik pēc 2 gadiem tiek rīkots starptautiskais teātra festivāls „Soli pa solim”.
Rēzekne ir: 1. Nacionālas nozīmes ekonomiskās attīstības centrs. 2. Latgaliskās atmodas un garīguma centrs. 3. Latgales kultūras galvaspilsēta.
Pirmās vēsturiskās ziņas (1264) un izrakumi Rēzeknis apkārtnē liecina, ka šajā vietā atradies latgaļu pilskalns (IX–XIII gs.), bet pilsdrupas, kas vēl tagad redzamas pilsētā, ir atliekas no Livonijas ordeņa pils, kas celta 1285. g. Varšavas–Pēterpils šosejas (ceļš) izbūve (1836) deva papildu impulsu pilsētas attīstībai, tomēr straujāka tā kļuva pēc Pēterpils–Varšavas dzelzceļa (Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš) atklāšanas (1861).
1905. g. caur Rēzekni uz Zilupi tika uzbūvēts Ventspils–Maskavas dzelzceļš un pilsētā krustojās 6–7 vietējie zemes ceļi. Pilsēta piedzīvoja strauju uzplaukumu. Rēzekne kļūst par Latgales saimniecisko, kultūras un garīgo centru un 6. lielāko Latvijas pilsētu.
PSRS sastāvā pēc Otrā pasaules kara Rēzekne bija izveidojusies par 5. lielāko Latvijas rūpniecības pilsētu. Sabrūkot Padomju Savienībai un atjaunojoties neatkarīgajai Latvijai, 1991. g. Rēzeknē rūpniecības uzņēmumiem bija jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem un tirgum.
Nikodems Rancāns pēc pārcelšanās uz Rēzekni 1907. g veicina Rēzeknis kā Latgales atmodas un garīguma centra nostiprināšanos.
Jau 1936. g. Rēzeknē izveidojās un darbojās Rēzeknes mākslinieku kopa Franciska Varslavāna vadībā. 1982. g. Rēzeknē aktivizējās Latvijas Mākslinieku savienības Latgales nodaļa. LKM Rēzeknē ir uzkrājis bagātīgu mākslas, tai skaitā glezniecības, Latgales keramikas (pūdnīks) darbu kolekciju, kā arī plašu latgaliešu literatūras klāstu. Latgales tēlotājmākslas kolekcija (ap 600 mākslas priekšmetu) ir izvietota Rēzeknis Mākslas un dizaina vidusskolas mākslas namā.
Kopš 1932. g. darbojas Rēzeknis Tautas konservatorija, tās idejas mūsdienās turpina Jāņa Ivanova Rēzeknis mūzikas vidusskola.
Mūsdienās tradicionālo kultūru Rēzeknē pārstāv folkloras un deju (dziga) kopas, profesionālā līmenī ir attīstīta kordziedāšana, daudzveidīgi pārstāvēti nacionālo biedrību kolektīvu ansambļi un kori.
Rēzeknē teātri spēlē jau vairāk kā 100 gadus, un patlaban te darbojas vairākas teātra trupas. Kopš 1959. g. tautas teātra statuss ir Rēzeknes Tautas teātrim, kas ir guvis nozīmīgus panākumus un atzinību Latvijā un ārzemēs. Kopš 2000. g. ik pēc 2 gadiem tiek rīkots starptautiskais teātra festivāls „Soli pa solim”.
Intresting info
Rēzekni dēvē par pilsētu uz septiņiem pakalniem (A. Kūkuojs „Septiņkalne. Rēzeknei – 700”, 1985, 19): Zeme, kur aug septiņžuburu liepa kā piemineklis bijušo paaudžu mūžiem, zeme, kurai beidzot ir izdevies atrast savus septiņjūdžu zābakus, zeme, kura lielajā svētku reizē iededzinājusi savu dēlu veidoto septiņžuburu svečturi – mūžīgo cilvēces liesmu – uzceļ to pretī nākamajiem laiku lokiem.