| Name | Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš, Sanktpēterburgas–Varšavas dzelzceļš, Sankt Peterburgo–Varšuvos geležinkelis, St Petersburg–Warsaw railway line, чыгуначная дарога Санкт-Пецярбург–Варшава |
| Author | Ivars Matisovs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš ir nozīmīga Latgolys teritorijas transporta maģistrāle, kuras loma reģiona dzīvē vēl nav īsti novērtēta. Dzelzceļa rašanos un turpmāko attīstību Latgalē 19. gs. II pusē noteica izdevīgais reģiona ģeogrāfiskais stāvoklis un cariskās Krievijas politiskās, ekonomiskās un militārās intereses. Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļš raksturojams kā: 1. Ievērojama sava laika inženiertehniska būve un svarīgs transporta infrastrastruktūras objekts. 2. Latgaliešu atmodas veicinātājs. 3. Latgales ekonomiskā potenciāla uzturētājs arī mūsdienās. 4. Literārs tēls.
Latgales kā nozīmīgas tranzīta teritorijas pirmsākumi saistāmi ar 1836. g., kad tika atklāta satiksme pa Sanktpēterburgas (Picers)–Varšavas šoseju. Lai attīstītu rūpniecību un tirdzniecības sakarus ar Rietumeiropu, Krievijas imperators Nikolajs I 1851. g. parakstīja pavēli arī par maģistrālā dzelzceļa būvi šajā maršrutā.
Liela loma Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļa izveidē ir ievērojamajam poļu (poļaki) izcelsmes būvinženierim, Satiksmes ceļu inženieru korpusa institūta profesoram Staņislavam Kerbedzam (1810–1899), kuram Latgalē piederēja Riebiņu un Lūznovys muižas. Viņš bija pirmais Krievijas inženieris, kurš formulēja tiltu arhitektoniskā risinājuma principus, ko tiltu būvētāji ievēroja visu 19. gs. II pusi.
1877. g. uzceltā Dinaburgas dzelzceļa stacija (līdz mūsdienām nav saglabājusies) ir bijusi krāšņākā un modernākā Latvijā. Jau pusotru gadsimtu Daugovpils ir dzelzceļnieku pilsēta, kurā dzīvo daudzas šī aroda meistaru dinastijas. Daugavpils Valsts tehnikums (bijusī Latgales tehniskā transporta un sakaru skola) ir viena no labākajām sava profila izglītības iestādēm Baltijā, kur tiek gatavoti topošie dzelzceļnieki – audzēkņiem ir iespēja apgūt 14 specialitāšu. Savukārt spidveja klubs „Lokomotīve” ir pilsētas sporta dzīves simbols.
Atšķirībā no topogrāfiskās vides Latgales literārajā ainavā dzelzceļš nav atstājis vērā ņemamus nospiedumus. Reizēm sliežu ceļa tēls parādās dzelzceļnieka dēla Andra Vējāna dzejā.
Latgales kā nozīmīgas tranzīta teritorijas pirmsākumi saistāmi ar 1836. g., kad tika atklāta satiksme pa Sanktpēterburgas (Picers)–Varšavas šoseju. Lai attīstītu rūpniecību un tirdzniecības sakarus ar Rietumeiropu, Krievijas imperators Nikolajs I 1851. g. parakstīja pavēli arī par maģistrālā dzelzceļa būvi šajā maršrutā.
Liela loma Sanktpīterburgys–Varšavys dzeļžaceļa izveidē ir ievērojamajam poļu (poļaki) izcelsmes būvinženierim, Satiksmes ceļu inženieru korpusa institūta profesoram Staņislavam Kerbedzam (1810–1899), kuram Latgalē piederēja Riebiņu un Lūznovys muižas. Viņš bija pirmais Krievijas inženieris, kurš formulēja tiltu arhitektoniskā risinājuma principus, ko tiltu būvētāji ievēroja visu 19. gs. II pusi.
1877. g. uzceltā Dinaburgas dzelzceļa stacija (līdz mūsdienām nav saglabājusies) ir bijusi krāšņākā un modernākā Latvijā. Jau pusotru gadsimtu Daugovpils ir dzelzceļnieku pilsēta, kurā dzīvo daudzas šī aroda meistaru dinastijas. Daugavpils Valsts tehnikums (bijusī Latgales tehniskā transporta un sakaru skola) ir viena no labākajām sava profila izglītības iestādēm Baltijā, kur tiek gatavoti topošie dzelzceļnieki – audzēkņiem ir iespēja apgūt 14 specialitāšu. Savukārt spidveja klubs „Lokomotīve” ir pilsētas sporta dzīves simbols.
Atšķirībā no topogrāfiskās vides Latgales literārajā ainavā dzelzceļš nav atstājis vērā ņemamus nospiedumus. Reizēm sliežu ceļa tēls parādās dzelzceļnieka dēla Andra Vējāna dzejā.
Intresting info
Populāra leģenda vēsta (http://ancher.ru/content/02-05-2009/Shirina-zhielieznoi-doroghi): Kad dzelzceļa projektētāji pajautājuši Nikolajam I, vai sliežu platumskrievu (krīvi) cilvēka ērtākas ceļošanas nolūkos nav jābūt lielākam nekā ārzemēs, monarhs izbrīnīts pārjautājis: Нах… шире? [kr. [necenzēts vārds] platāk? – I. M.] Jautājuma zīme sarunas protokolā neesot ielikta, un vēl mūsdienās sliežu platums (1524 mm) visā postpadomju telpā neatbilst Rietumu Eiropas standartam (1435 mm).