| Name | Vuorkova, Vārkava, Varkava, Vuorkova, Варкава |
| Author | Antra Kļavinska |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Vuorkova – apdzīvota vieta Latgales centrālajā daļā, Vuorkova pag. centrs; kopš 2009. g. kopā ar Rožkalnu un Upmalas pag. veido vienu no latgaliskākajiem novadiem. Vuorkovys nov. ievērojams ar: 1. Daudziem dabas, arheoloģijas un arhitektūras pieminekļiem. 2. Folkloras tradīcijām. 3. Interesi par novada vēsturi un valodu.
Arheoloģiskie atradumi (unikālais Vuorkovys laivas veida akmens cirvis u. c.) pierāda, ka Vuorkovys nov. bijis apdzīvots vismaz kopš jaunākā akmens laikmeta. Šobrīd valsts aizsardzībā atrodas 11 arheoloģijas pieminekļu, starp tiem vairums ir senkapu un Pilišķu pilskalns. Vuorkovys nov. ir viens no purvainākajiem (pūrs) Latgalē, tāpēc apkārtnē klīst teikas par purvu rašanos un nostāsti par purva čūskām (tuorps), velniem (valns), raganām un vadātājiem (blūds vodoj).
Vuorkovys nov. 37 km garumā caurvij viena no lielākajām Daugovys pietekām Dubna, tās krastos atrodas divas lielākas muižas: Arendoles muižas ēku komplekss un Vuorkovys muižas pils. Latgales muižu arhitektūrā 19. gs. sākumā historisma stilā celtā Arendoles muižas pils izceļas ar greznību un ir labi saglabājusies līdz mūsdienām. Par Arendoles nosaukuma rašanos izteiktas dažādas versijas, taču vietējie iedzīvotāji šo vietu sauc par Randauku un uzskata, ka nosaukums cēlies no latgaliešu randavuot ‘rentēt’.
Mūsdienās vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ir Vuorkovys muižas pils Vecvārkavā, celta 1865. g. vēlīnā klasicisma stilā ar seškolonnu portiku pret parādes pagalmu.
Vārkavieši var lepoties ar folkloras un etnogrāfijas tradīciju bagātību. Dažādos laika posmos Vuorkovys nov. savākts daudzveidīgs materiāls. Vuorkovā darbojas pirmā skolēnu folkloras kopa Latvijā „Vuolyudzeite” (kopš 1978; vuolyudze); divas Vuorkovys nov. folkloras kopas.
Vuorkovā darbojies (1846–1850) garīdznieks Jans Kurmins, poļu-latīņu-latviešu vārdnīcas (1858) autors (Kruoslovys Goreigais seminars); valodniece Antoņina Reķēna savu dzimto izloksni iemūžinājusi 2 sējumu „Kalupes izloksnes vārdnīcā” (1998). Vuorkovys pag. dzimuši un bērnību pavadījuši ievērojami zinātnieki – biologi brāļi Aleksandrs un Vladimirs Kovaļevski. Vladimira sieva Sofija Kovaļevska – izcila matemātiķe, pirmā sieviete profesore Krievijā.
Arheoloģiskie atradumi (unikālais Vuorkovys laivas veida akmens cirvis u. c.) pierāda, ka Vuorkovys nov. bijis apdzīvots vismaz kopš jaunākā akmens laikmeta. Šobrīd valsts aizsardzībā atrodas 11 arheoloģijas pieminekļu, starp tiem vairums ir senkapu un Pilišķu pilskalns. Vuorkovys nov. ir viens no purvainākajiem (pūrs) Latgalē, tāpēc apkārtnē klīst teikas par purvu rašanos un nostāsti par purva čūskām (tuorps), velniem (valns), raganām un vadātājiem (blūds vodoj).
Vuorkovys nov. 37 km garumā caurvij viena no lielākajām Daugovys pietekām Dubna, tās krastos atrodas divas lielākas muižas: Arendoles muižas ēku komplekss un Vuorkovys muižas pils. Latgales muižu arhitektūrā 19. gs. sākumā historisma stilā celtā Arendoles muižas pils izceļas ar greznību un ir labi saglabājusies līdz mūsdienām. Par Arendoles nosaukuma rašanos izteiktas dažādas versijas, taču vietējie iedzīvotāji šo vietu sauc par Randauku un uzskata, ka nosaukums cēlies no latgaliešu randavuot ‘rentēt’.
Mūsdienās vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis ir Vuorkovys muižas pils Vecvārkavā, celta 1865. g. vēlīnā klasicisma stilā ar seškolonnu portiku pret parādes pagalmu.
Vārkavieši var lepoties ar folkloras un etnogrāfijas tradīciju bagātību. Dažādos laika posmos Vuorkovys nov. savākts daudzveidīgs materiāls. Vuorkovā darbojas pirmā skolēnu folkloras kopa Latvijā „Vuolyudzeite” (kopš 1978; vuolyudze); divas Vuorkovys nov. folkloras kopas.
Vuorkovā darbojies (1846–1850) garīdznieks Jans Kurmins, poļu-latīņu-latviešu vārdnīcas (1858) autors (Kruoslovys Goreigais seminars); valodniece Antoņina Reķēna savu dzimto izloksni iemūžinājusi 2 sējumu „Kalupes izloksnes vārdnīcā” (1998). Vuorkovys pag. dzimuši un bērnību pavadījuši ievērojami zinātnieki – biologi brāļi Aleksandrs un Vladimirs Kovaļevski. Vladimira sieva Sofija Kovaļevska – izcila matemātiķe, pirmā sieviete profesore Krievijā.
Intresting info
Laika gaitā izveidojušās divas Vuorkovys (J. Vilmane (sast.) „Vārkavas novada mutvārdu daiļrades pūrs, 2”, 2009, 162): Kod 19. godsymtā tyka izveidōts pogosts, Vuorkovys muižas īpašnīks negribēja, lai pogosta noms atsarostu Vuorkovys muižas tyvumā. Tū pōrcēle iz Klaparim, kas beja 7 kilometrus tōļōk, iz Preiļu pusi.