| Name | Kruoslovys Goreigais seminars, Krāslavas Garīgais seminārs, Kraslavos Kunigų seminarija, Krāslava Theological Seminary, Краслаўская духоўная семiнарыя |
| Author | Irēna Silineviča |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Kruoslovys Goreigais seminars: 1. Pirmā augstākā mācību iestāde Latvijā. 2. Pirmā augstskola, kurā mācīja latgaliešu valodā. 3. Latgaliešu laicīgās un garīgās literatūras aizsākumu vieta.
Kruoslovys Goreigais seminaru (1757–1844) absolvējuši 253 priesteri. Kruoslovys Goreigais seminars uzsāka darboties pirmā misionāru ordeņa un Krāslavas jezuītu misionāra P. Ščerbanska vadībā. Bet jau 1757. g. Kruoslovys Goreigais seminārs nonāca lācaristu misionāru pārziņā. Kruoslovys Goreigajam semināram bija savi mecenāti.
Kruoslovys Goreigajā seminarā varēja mācīties tikai vidējo izglītību ieguvušie. Vecuma ziņā ierobežojumu nebija. Audzēkņiem bija noteikts stingrs dienas režīms, viņi uzturējušies vienās telpās ar mūkiem, ēduši pie viena galda un kopīgi izmantojuši klostera bibliotēku. Mācības notika poļu valodā. Mācāmo priekšmetu skaits Kruoslovys Goreigajā seminarā bija rēķināts četriem gadiem. Mācījās morālteoloģiju, dogmatisko polemiku, retoriku, patristiku, Sv. Rakstu skaidrojumu, bazneicys vēsturi, dievkalpojumu ceremonijas, baznīcas dziedāšanu, latīņu, franču un latgaliešu valodu (latgalīšu volūda). Katru mēnesi semināristi kārtoja eksāmenus.
Līdz ar Kruoslovys Goreiguo semināra slēgšanu arī latgaliešu valodas mācīšana tika pārtraukta. Tikai 19. gs. beigās Pēterburgas (Picers) Garīgajā seminārā F. Trasuns, tajā studēdams un vēlāk strādādams tur par profesoru, izcīnīja latgaliešu valodas stundu ieviešanu.
Kruoslovys Goreiguo seminara absolventi, kuri strādāja par priesteriem Latgalē, veidoja Latgales kultūras kodolu vairāk nekā 100 gadu periodā. Pēdējais rektors Jānis Jāzeps Jaloveckis, kuru pētnieki raksturojuši kā mūziķi, dzejnieku, rakstnieku, vēsturnieku, apdāvinātu gleznotāju, publicēja savus darbus gan K. Buiņicka (K. Buinickis) izdotajā žurnālā „Rubon”, gan vēlāk G. Manteifeļa kalendārā. Viņš sarakstīja vairākas garīga satura grāmatas vietējā latviešu valodā, sacerēja dziesmas, kā arī iztulkoja vairākas Bībeles nodaļas latgaliski.
Leiksnys prāvests Jezups Akelevičs un priesteris Tomašs Kosovskis sarakstīja latgaliešu gramatiku. J. Akelevičs ir pirmās populārzinātniskās grāmatas „Eisa mociba ap audzieyszonu biszu” (1832, strūps), ko ilustrējis Leons Plāters, autors. Priesteris Jānis Kurmins sagatavojis un izdevis pirmo poļu-latīņu-latgaliešu vārdnīcu, kā arī vairākas lūgšanu (puotoru gruomota) un sprediķu grāmatas.
Prāvests Jezups Macilevičs (Osyuna) ir uzrakstījis plašu populārzinātnisku apcerējumu grāmatu „Pawujciejszona un wyssajdi sposobi diel’ ziemniku łatwiszu” (1850). Tā ir viena no visvairāk pārrakstītajām grāmatām rokraksta literatūras laikā („Myužeygays kalinders”).
Kruoslovys Goreigais seminaru (1757–1844) absolvējuši 253 priesteri. Kruoslovys Goreigais seminars uzsāka darboties pirmā misionāru ordeņa un Krāslavas jezuītu misionāra P. Ščerbanska vadībā. Bet jau 1757. g. Kruoslovys Goreigais seminārs nonāca lācaristu misionāru pārziņā. Kruoslovys Goreigajam semināram bija savi mecenāti.
Kruoslovys Goreigajā seminarā varēja mācīties tikai vidējo izglītību ieguvušie. Vecuma ziņā ierobežojumu nebija. Audzēkņiem bija noteikts stingrs dienas režīms, viņi uzturējušies vienās telpās ar mūkiem, ēduši pie viena galda un kopīgi izmantojuši klostera bibliotēku. Mācības notika poļu valodā. Mācāmo priekšmetu skaits Kruoslovys Goreigajā seminarā bija rēķināts četriem gadiem. Mācījās morālteoloģiju, dogmatisko polemiku, retoriku, patristiku, Sv. Rakstu skaidrojumu, bazneicys vēsturi, dievkalpojumu ceremonijas, baznīcas dziedāšanu, latīņu, franču un latgaliešu valodu (latgalīšu volūda). Katru mēnesi semināristi kārtoja eksāmenus.
Līdz ar Kruoslovys Goreiguo semināra slēgšanu arī latgaliešu valodas mācīšana tika pārtraukta. Tikai 19. gs. beigās Pēterburgas (Picers) Garīgajā seminārā F. Trasuns, tajā studēdams un vēlāk strādādams tur par profesoru, izcīnīja latgaliešu valodas stundu ieviešanu.
Kruoslovys Goreiguo seminara absolventi, kuri strādāja par priesteriem Latgalē, veidoja Latgales kultūras kodolu vairāk nekā 100 gadu periodā. Pēdējais rektors Jānis Jāzeps Jaloveckis, kuru pētnieki raksturojuši kā mūziķi, dzejnieku, rakstnieku, vēsturnieku, apdāvinātu gleznotāju, publicēja savus darbus gan K. Buiņicka (K. Buinickis) izdotajā žurnālā „Rubon”, gan vēlāk G. Manteifeļa kalendārā. Viņš sarakstīja vairākas garīga satura grāmatas vietējā latviešu valodā, sacerēja dziesmas, kā arī iztulkoja vairākas Bībeles nodaļas latgaliski.
Leiksnys prāvests Jezups Akelevičs un priesteris Tomašs Kosovskis sarakstīja latgaliešu gramatiku. J. Akelevičs ir pirmās populārzinātniskās grāmatas „Eisa mociba ap audzieyszonu biszu” (1832, strūps), ko ilustrējis Leons Plāters, autors. Priesteris Jānis Kurmins sagatavojis un izdevis pirmo poļu-latīņu-latgaliešu vārdnīcu, kā arī vairākas lūgšanu (puotoru gruomota) un sprediķu grāmatas.
Prāvests Jezups Macilevičs (Osyuna) ir uzrakstījis plašu populārzinātnisku apcerējumu grāmatu „Pawujciejszona un wyssajdi sposobi diel’ ziemniku łatwiszu” (1850). Tā ir viena no visvairāk pārrakstītajām grāmatām rokraksta literatūras laikā („Myužeygays kalinders”).
Intresting info
Interesanti, ka (http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/69-81-VESTURE-Petersone.pdf): Kruoslovys Goreigajā seminarā profesors saņēma atalgojumu 80 dālderu gadā, audzēkņi par uzturu maksāja 30–40 dālderu. Labs zirgs tolaik maksāja apmēram 20 dālderu.