| Name | Osyuna, Asūne, Asūnė, Osyuna, Асуне |
| Author | Inta Kotāne |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Osyunu (arī Osyune) raksturo: 1. Nostāsti un teikas par vietas rašanos. 2. Kultūras kapitāls: 2.1. Senais. 2.2. Mūsdienīgais. 3. Slavenas personības.
Osyunys pag. ir bagāts ar vietējās un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļiem. Osyuna ir slavena ar tā saucamo Osyunys evaņgeliju, kas ir pirmā latgaliski iespiestā grāmata (puotoru gruomota), kas saglabājusies līdz mūsu dienām; Osyuna kļuva par atļaujas došanas vietu grāmatas „Evangelia toto anno” (Viļņa, 1753) drukāšanai, jo Osyunā tajā laikā atradās Livonijas bīskapa vietnieka Juzefa Mloževska sēdeklis.
Osyunā ir darbojušies vairāki Latgales (Latgola) kultūras vēstures ievērojami katuoļu garīdznieki (bazneickungs): Boļeslavs Grišāns, Pēteris Laurinovičs, Jezups Macilevičs u. c. J. Macilevičs uzrakstījis pirmo plašāko populāri zin. satura gruomotu latgaliski „Pawujciejszona..” (1850).
Osyunys nemateriālo kapitālu veido mākslinieciskie kolektīvi un pulciņi: sieviešu vokālais ansamblis „Paziņas”, bērnu vokālais ansamblis „Mūsējie”, bērnu un jauniešu pašdarbības pulciņš „Smaidiņš”, bērnu deju kopa „Knīpas” un Osyunys jauniešu biedrība „Ašo kompānija”.
Kopš 2004. g. Osyunys pag. ir dabas liegums „Asūnes ezeri” (70 ha), Natura 2000 teritorijā.
Seimaņs Tukišs kopā ar Miķeli Dukaļski un Pēteris Smelteru sakārtoja un sagatavoja iespiešanai grāmatu „Mōceiba katōliška” (1894). P. Tukišs (pseidonīms Pōvuls Vōrguļs) pirmās latgaliešu atmodas laikā (Picers) ir sakārtojis un izdevis „Gromoteņu liugsonu un dzismu” (1904), „Mozu atsaceibu gromotiniu” (1906) un „Gudru saimnikōšonu” (1918). Pēteris Laurinovičs turpinājis mācību un izglītojošo grāmatu rakstīšanas tradīcijas Osyunā.
Osyunys kultūras dzīvē būtiska vieta ir Osyunys pamatskola (dibināta 1865). Pamatskolā mācījušies daudzi izcili literāti, tādi kā pasaulslavenais filozofs Konstantīns Raudive (raudive), dzejnieks Konstantīns Aizpurs, literāts un garīdznieks Norberts Trepša u. c. Mūsdienās literārās tradīcijas turpina dzejniece Anita Mileika. 1999. g. skolā atklāta un darbojas K. Raudives piemiņas istaba, bet 2010. g. oktobrī ierīkota novadpētniecības istaba „Asūnes pagasts”. Kopš 2011. g. septembra darbojas Osyunys pamatskolas novadpētniecības pulciņš „Mantojums”.
Osyunys pag. ir bagāts ar vietējās un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļiem. Osyuna ir slavena ar tā saucamo Osyunys evaņgeliju, kas ir pirmā latgaliski iespiestā grāmata (puotoru gruomota), kas saglabājusies līdz mūsu dienām; Osyuna kļuva par atļaujas došanas vietu grāmatas „Evangelia toto anno” (Viļņa, 1753) drukāšanai, jo Osyunā tajā laikā atradās Livonijas bīskapa vietnieka Juzefa Mloževska sēdeklis.
Osyunā ir darbojušies vairāki Latgales (Latgola) kultūras vēstures ievērojami katuoļu garīdznieki (bazneickungs): Boļeslavs Grišāns, Pēteris Laurinovičs, Jezups Macilevičs u. c. J. Macilevičs uzrakstījis pirmo plašāko populāri zin. satura gruomotu latgaliski „Pawujciejszona..” (1850).
Osyunys nemateriālo kapitālu veido mākslinieciskie kolektīvi un pulciņi: sieviešu vokālais ansamblis „Paziņas”, bērnu vokālais ansamblis „Mūsējie”, bērnu un jauniešu pašdarbības pulciņš „Smaidiņš”, bērnu deju kopa „Knīpas” un Osyunys jauniešu biedrība „Ašo kompānija”.
Kopš 2004. g. Osyunys pag. ir dabas liegums „Asūnes ezeri” (70 ha), Natura 2000 teritorijā.
Seimaņs Tukišs kopā ar Miķeli Dukaļski un Pēteris Smelteru sakārtoja un sagatavoja iespiešanai grāmatu „Mōceiba katōliška” (1894). P. Tukišs (pseidonīms Pōvuls Vōrguļs) pirmās latgaliešu atmodas laikā (Picers) ir sakārtojis un izdevis „Gromoteņu liugsonu un dzismu” (1904), „Mozu atsaceibu gromotiniu” (1906) un „Gudru saimnikōšonu” (1918). Pēteris Laurinovičs turpinājis mācību un izglītojošo grāmatu rakstīšanas tradīcijas Osyunā.
Osyunys kultūras dzīvē būtiska vieta ir Osyunys pamatskola (dibināta 1865). Pamatskolā mācījušies daudzi izcili literāti, tādi kā pasaulslavenais filozofs Konstantīns Raudive (raudive), dzejnieks Konstantīns Aizpurs, literāts un garīdznieks Norberts Trepša u. c. Mūsdienās literārās tradīcijas turpina dzejniece Anita Mileika. 1999. g. skolā atklāta un darbojas K. Raudives piemiņas istaba, bet 2010. g. oktobrī ierīkota novadpētniecības istaba „Asūnes pagasts”. Kopš 2011. g. septembra darbojas Osyunys pamatskolas novadpētniecības pulciņš „Mantojums”.
Intresting info
Interesanti, ka Osyunys vietvārda etimoloģija (līdzīgi kā Osveja, Asveja Baltkrievijā) norāda („Tāvu zemes kalendars 2007”, 2006, 467–468), ka myusu tāvi dzeivōja pi lela azara, kam beja davuši Osva azara vōrdu (krīvu Osveiskoje). Hidronīms līcynoj, asam lītōjuši formu pōri osvys>oss – osra>osa kai zyrga – kēves – apzeimējumu. Tys atbylst sanskrita áśvab – áśrā un lītavīšu ašva (kēve) formom.