| Name | Dubna, Dubna, Dubna, Dubna, Дубна |
| Author | Ivars Matisovs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Dubna ir lielākā upe, kura savu tecējumu sāk un beidz Latgolā. Tiek uzskatīts, ka hidronīms Dubna ir baltu cilmes un apzīmē dobu, dziļu vietu. Latgalē un pat Krievijā atrodas vairākas ūdenstilpes ar radniecīgu nosaukumu (latgali). Latgalē Dubna raksturojama kā: 1. Ievērojama ūdenstece un dabiska apdzīvojuma ass. 2. Tūrisma un saimnieciskais objekts. 3. Daudzu ievērojamu personību auklētāja un iedvesmotāja.
Dubna ir otrā garākā Daugavas labā krasta pieteka Latvijas teritorijā. Augštecē upes krasti daudzviet stāvi, apkārtne pauguraina, iekopta un jau izsenis biezi apdzīvota: ~20 km garā posmā starp Aksenovas un Višķu (Viški) ezeru atrodas četri seno latgaļu pilskalni. Savukārt vidustecē un lejtecē Dubnys krasti ir zemi, pat purvaini un tai pieguļošās lauksaimniecības zemes applūst gan pavasaros, gan jebkurā citā lietainā laikā. Līvānos Dubna ietek Daugavā, bet pilsētu reizēm apdraud plūdi.
Dubnys vidustecē, lai saglabātu izcilas sugām bagātās mēreni mitrās un palieņu pļovys, 2004. g. tika izveidots dabas liegums „Dubnas paliene” (377 ha).
Padomju gados Dubna bija ūdenstūristu iecienīta upe, kas tūrisma sezonas laikā izbraucama visā tās garumā, bet zema ūdens līmeņa laikā pārvietošanās upes augštecē līdz tās ietekai Višķu ezerā kļūst problemātiska. Interesantākie apskates objekti Dubnys krastos: Vārkavas un Arendoles muižas ar senajiem parkiem, kā arī autentiskais krievu vecticībnieku (staraveri) ciems Kovaļova Grāveru pag.
Līdz 20. gs. vidum Dubnys augštecē darbojās daudzas ūdensdzirnavas (vairākas no tām mūsdienās pārtapušas par mazajām HES; patmalis), bet lejtecē tika pludināti plosti. Dubnys ciems ir bijis pirmā Latgalē dibinātā (1946) kolhoa „Dzirkstele” centrs. Mūsdienās saimniekošana Dubnys krastos ir manāmi apsīkusi. Upes vārdā nosaukts veikals, maizes ceptuve un mednieku kolektīvs Dubnys pag., Līvānos sporta klubs „Dubna”, Pierīgā biedrība ražo četrvietīgas piepūšamās pārgājienu laivas „Dubna”. 1979. g. daiļamatniecības pulciņš „Dubna” ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas goda nosaukumu.
Dubnys krastos dzimuši un izauguši: pirmās latgaliešu dzejas grāmatas „Pavasara skaņas” (1913) autors un Augusta Kirhenšteina valdības tieslietu ministrs Juris Pabērzs, izcilie filozofi – Augusts Milts un Alberts Spoģis, kultūrvēsturnieks Pēteris Zeile, literatūrzinātniece Janīna Kursīte un valodniece Antoņina Reķēna (Kolups), pirmais latgalietis aviācijas ģenerālis Jāzeps Baško un daudzas citas spilgtas personības.
Komponists un folkloras vācējs Jēkabs Graubiņš tieši Rožupē sadzirdējis un pierakstījis pirmās latgaliešu tautasdziesmas melodijas. Dubnys krastos uzauguši jo daudzi arī mūsdienu Latvijā pazīstami mūziķi: komponisti Juris Kulakovs un Juris Vaivods, sitaminstrumentālists Tālis Gžibovskis, tautas instrumentu spēlmaņi brāļi Valdis un Māris Muktupāveli, savukārt brāļi Atis un Jānis Auzāni iepretim Dubnys ietekai, Zaķu salā, kopš 2009. g. rīko Latgales mūzikas festivālu.
Dubna ir otrā garākā Daugavas labā krasta pieteka Latvijas teritorijā. Augštecē upes krasti daudzviet stāvi, apkārtne pauguraina, iekopta un jau izsenis biezi apdzīvota: ~20 km garā posmā starp Aksenovas un Višķu (Viški) ezeru atrodas četri seno latgaļu pilskalni. Savukārt vidustecē un lejtecē Dubnys krasti ir zemi, pat purvaini un tai pieguļošās lauksaimniecības zemes applūst gan pavasaros, gan jebkurā citā lietainā laikā. Līvānos Dubna ietek Daugavā, bet pilsētu reizēm apdraud plūdi.
Dubnys vidustecē, lai saglabātu izcilas sugām bagātās mēreni mitrās un palieņu pļovys, 2004. g. tika izveidots dabas liegums „Dubnas paliene” (377 ha).
Padomju gados Dubna bija ūdenstūristu iecienīta upe, kas tūrisma sezonas laikā izbraucama visā tās garumā, bet zema ūdens līmeņa laikā pārvietošanās upes augštecē līdz tās ietekai Višķu ezerā kļūst problemātiska. Interesantākie apskates objekti Dubnys krastos: Vārkavas un Arendoles muižas ar senajiem parkiem, kā arī autentiskais krievu vecticībnieku (staraveri) ciems Kovaļova Grāveru pag.
Līdz 20. gs. vidum Dubnys augštecē darbojās daudzas ūdensdzirnavas (vairākas no tām mūsdienās pārtapušas par mazajām HES; patmalis), bet lejtecē tika pludināti plosti. Dubnys ciems ir bijis pirmā Latgalē dibinātā (1946) kolhoa „Dzirkstele” centrs. Mūsdienās saimniekošana Dubnys krastos ir manāmi apsīkusi. Upes vārdā nosaukts veikals, maizes ceptuve un mednieku kolektīvs Dubnys pag., Līvānos sporta klubs „Dubna”, Pierīgā biedrība ražo četrvietīgas piepūšamās pārgājienu laivas „Dubna”. 1979. g. daiļamatniecības pulciņš „Dubna” ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas goda nosaukumu.
Dubnys krastos dzimuši un izauguši: pirmās latgaliešu dzejas grāmatas „Pavasara skaņas” (1913) autors un Augusta Kirhenšteina valdības tieslietu ministrs Juris Pabērzs, izcilie filozofi – Augusts Milts un Alberts Spoģis, kultūrvēsturnieks Pēteris Zeile, literatūrzinātniece Janīna Kursīte un valodniece Antoņina Reķēna (Kolups), pirmais latgalietis aviācijas ģenerālis Jāzeps Baško un daudzas citas spilgtas personības.
Komponists un folkloras vācējs Jēkabs Graubiņš tieši Rožupē sadzirdējis un pierakstījis pirmās latgaliešu tautasdziesmas melodijas. Dubnys krastos uzauguši jo daudzi arī mūsdienu Latvijā pazīstami mūziķi: komponisti Juris Kulakovs un Juris Vaivods, sitaminstrumentālists Tālis Gžibovskis, tautas instrumentu spēlmaņi brāļi Valdis un Māris Muktupāveli, savukārt brāļi Atis un Jānis Auzāni iepretim Dubnys ietekai, Zaķu salā, kopš 2009. g. rīko Latgales mūzikas festivālu.
Intresting info
Upei simbola līmenī ir gan vienotājas, gan šķīrējas loma, kas izpaužas Vārkavas un Kalupes pag. iedzīvotāju izlokšņu atšķirībās un īpatnējās kaimiņattiecībās („Vārkava. Tradicionālā kultūra un mūsdienas”, 2008, 160): Kolupīši beja tuo kuo boguotuoki, leluoka zeme tur, a mes, tī vuorkavīši – veižinīki. Nu bet vīnolga mes jūs apdzīdovom, jī myus par veižinīkim, mes jūs par ubogim, ka jums nav ni sovys školys (Latgolys škola), ni bazneicys, a mums ir i škola, i bazneica, a jyus da myus školai guojot!