| Name | Kolups, Kalupe, Kalupė, Kolups, Калупе |
| Author | Līna Garanča |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Kolups ir apdzīvota vieta Daugavpils nov., Kolupa pag. administratīvais centrs; robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Leiksnys un Nīcgales pag. un Vārkavas nov. Vēsturiski Kolupa pag. tika izveidots 1866. g. pēc atdalīšanas no Līksnas pag.
Kolupu raksturo: 1. Kolupa Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca. 2. Nacionālie partizāni. 3. Antoņina Reķēna un „Kalupes izloksnes vārdnīca”.
Kolupa Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca (bazneica) uzcelta 1882. g. par grāfa Staņislava Plātera-Zīberga (Plāteri), draudzes un prāvesta Silvestra Beinaroviča līdzekļiem. Kolupa baznīca ir celta no sarkaniem ķieģeļiem, bez torņiem, virs tās fasādes paceļas dzelzs krusts (krysts), tā celta krustveida formā. Uz baznīcas sienām ir gleznojumi ar Sv. Rakstu motīviem. Baznīcā ir trīs koka altāri ar svēto figūrām. Kad tika uzbūvēta mūra baznīca, veco koka baznīcu nojauca, bet tās vietā uzstādīja krustu.
Miķelis Raščevskis ir viens no tiem, kas pēc Otrā pasaules kara palika savā dzimtajā nov. (dzymtuo zeme) un aizgāja mežā, lai cīnītos pret padomju varu kopā ar 76 cilvēku grupu, kas bija apmetusies pie Neicgaļa akmiņa. Kara beigās tika izveidots vēl viens nacionālo partizānu grupējums – partizāni apmetās Arendoles meža masīvā (Vuorkova). 1945. g. nodevības rezultātā partizāni tika ielenkti: daļa – sagūstīti, daļa – iznīcināti. 20. gs. 50. g. nacionālie partizāni beidza pastāvēt un M. Raščevskim tika piespriests 25 gadu sods, ko vajadzēja izciest gulaga nometnēs un cietumos.
Kopumā padomju režīma laikā (1941–1949) no Kolupa pag. tika izsūtīti 224 iedzīvotāji. 2006. g. 1. jūlijā Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis (Cybla) iesvētīja piemiņas zīmi „Kalupiešiem – 20. gadsimta cietušajiem un upuriem”.
Kultūrvēsturiski nozīmīgu Kolupa un Latgales ainavas, tradīciju, godu, sadzīves priekšmetu, darba rīku aprakstu sniedz valodnieces A. Reķēnas izveidotā „Kalupes izloksnes vārdnīca” (1998). A. Reķēna (1928–1998), valodniece, Dr. habil. philol., profesore, 1993. g. ir aizstāvējusi disertāciju „Dienvidlatgales izlokšņu leksika”. Galvenie pētījumi ir bijuši saistīti ar Dienvidlatgales izloksnes, latviešu valodas sakaru ar lietuviešu un slāvu valodu izpēti.
Kolupa izloksnes vārdnīca, kas izdota divos sējumos, ir pats apjomīgākais un fundamentālākais kultūrvēsturiskais un leksiskais piemineklis, ko vēl joprojām savos pētījumos kā būtisku avotu izmanto ne tikai valodnieki, bet arī citi humanitāro jomu pārstāvji. Nav otras tik apjomīgas un faktoloģiski bagātas grāmatas, kas sniegtu ziņas par latgaliešu valodu (latgalīšu volūda), tradīcijām. Izlokšņu materiāli iegūti 1952. g.–90. g. sāk. Respondenti ir bijuši Kolupa nov. dzimtie iedzīvotāji (30–90 g. vecumā). Apvidvārdu vārdnīcas veidošana notikusi vairākus gadu desmitus.
Kolupu raksturo: 1. Kolupa Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca. 2. Nacionālie partizāni. 3. Antoņina Reķēna un „Kalupes izloksnes vārdnīca”.
Kolupa Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca (bazneica) uzcelta 1882. g. par grāfa Staņislava Plātera-Zīberga (Plāteri), draudzes un prāvesta Silvestra Beinaroviča līdzekļiem. Kolupa baznīca ir celta no sarkaniem ķieģeļiem, bez torņiem, virs tās fasādes paceļas dzelzs krusts (krysts), tā celta krustveida formā. Uz baznīcas sienām ir gleznojumi ar Sv. Rakstu motīviem. Baznīcā ir trīs koka altāri ar svēto figūrām. Kad tika uzbūvēta mūra baznīca, veco koka baznīcu nojauca, bet tās vietā uzstādīja krustu.
Miķelis Raščevskis ir viens no tiem, kas pēc Otrā pasaules kara palika savā dzimtajā nov. (dzymtuo zeme) un aizgāja mežā, lai cīnītos pret padomju varu kopā ar 76 cilvēku grupu, kas bija apmetusies pie Neicgaļa akmiņa. Kara beigās tika izveidots vēl viens nacionālo partizānu grupējums – partizāni apmetās Arendoles meža masīvā (Vuorkova). 1945. g. nodevības rezultātā partizāni tika ielenkti: daļa – sagūstīti, daļa – iznīcināti. 20. gs. 50. g. nacionālie partizāni beidza pastāvēt un M. Raščevskim tika piespriests 25 gadu sods, ko vajadzēja izciest gulaga nometnēs un cietumos.
Kopumā padomju režīma laikā (1941–1949) no Kolupa pag. tika izsūtīti 224 iedzīvotāji. 2006. g. 1. jūlijā Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis (Cybla) iesvētīja piemiņas zīmi „Kalupiešiem – 20. gadsimta cietušajiem un upuriem”.
Kultūrvēsturiski nozīmīgu Kolupa un Latgales ainavas, tradīciju, godu, sadzīves priekšmetu, darba rīku aprakstu sniedz valodnieces A. Reķēnas izveidotā „Kalupes izloksnes vārdnīca” (1998). A. Reķēna (1928–1998), valodniece, Dr. habil. philol., profesore, 1993. g. ir aizstāvējusi disertāciju „Dienvidlatgales izlokšņu leksika”. Galvenie pētījumi ir bijuši saistīti ar Dienvidlatgales izloksnes, latviešu valodas sakaru ar lietuviešu un slāvu valodu izpēti.
Kolupa izloksnes vārdnīca, kas izdota divos sējumos, ir pats apjomīgākais un fundamentālākais kultūrvēsturiskais un leksiskais piemineklis, ko vēl joprojām savos pētījumos kā būtisku avotu izmanto ne tikai valodnieki, bet arī citi humanitāro jomu pārstāvji. Nav otras tik apjomīgas un faktoloģiski bagātas grāmatas, kas sniegtu ziņas par latgaliešu valodu (latgalīšu volūda), tradīcijām. Izlokšņu materiāli iegūti 1952. g.–90. g. sāk. Respondenti ir bijuši Kolupa nov. dzimtie iedzīvotāji (30–90 g. vecumā). Apvidvārdu vārdnīcas veidošana notikusi vairākus gadu desmitus.
Intresting info
Lai celtu mūra baznīcu, vispirms tika uzbūvēts savs ķieģeļu ceplis (cegeļņa). Uz ķieģeļiem vēl šodien redzami burti „Kолупь” (H. Kivlinieks „Kalupe un kalupieši”, 2009, 60).