| Name | Neicgaļa akmiņs, Nīcgales akmens, Neicgalos akmuo, Great stone of Nīcgale, Ніцгальскі валун |
| Author | Sandra Ežmale |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Neicgaļa akmiņs (arī Nīcgales Lielais akmens, Baltais akmens) atrodas Daugovpiļs nov. Nīcgales pag. 6 km uz austrumiem no Nīcgales dzelzceļa stacijas (meža ceļu krustojumā) un kalpo par robežzīmi starp Nīcgales un Kolupa pag. Atrodas valsts aizsardzībā kopš 1977. g. Neicgaļa akmiņs ir: 1. Lielākais pašreiz zināmais Latvijas dižakmens. 2. Teiku un nostāstu tēls. 3. Iecienīts apskates objekts, atpūtas un pasākumu organizēšanas vieta.
Neicgaļa akmiņs atrodas meža līdzenumā, kuru sedz bezakmens māls (muols). Tas ir gaiši pelēkā krāsā un pieder pie lielkristāliskiem porfīrveida rapakivi granītiem. Neicgaļa akmiņs šobrīd ir atzīts par Latvijas lielāko laukakmeni – milzu dižakmeni, kas ierindojas Baltijas valstu dižakmeņu pirmajā desmitniekā. Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības komisija veica Neicgaļa akmiņa uzmērīšanu un 1991. g. noteica, ka tā garums ir 10,5 m, platums 10,4 m, augstums 3,5 m, apkārtmērs 31,1 m, virszemes tilpums 170 m3.
Neicgaļa akmiņs ir teiku un nostāstu tēls, kā arī daudzu autoru darbu izpētes objekts.
Neicgaļa akmiņs ir iecienīts apskates objekts, atpūtas un pasākumu organizēšanas vieta jau 20. gs. 30. g. vidū. Patlaban Neicgaļa akmiņs atrodas Natura 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamajā dabas teritorijā „Nīcgaļu meži”, Neicgaļa akmiņa teritorija ir labiekārtota.
Tradicionāli pie Neicgaļa akmiņa notiek medību sezonas atklāšana („Guoju pa mežu”). Tā ir sena mednieku pulcēšanās vieta. Savukārt katru gadu augustā pie Neicgaļa akmiņa pulcējas Latgales amatierteātri un viņu atbalstītāji saietā „Sēņu talka” (tolka).
Neicgaļa akmiņs tiek pieminēts arī kā viena no enerģētiskajām Latvijas vietām jeb svētvietām. Šāda spēja piemīt tikai tiem akmeņiem, kuri novietoti īpašās vietās – uz āderu krustpunktiem, un šādas vietas mūsu senči (nakryškuons) uzskatīja par svētām.
Neicgaļa akmiņs atrodas meža līdzenumā, kuru sedz bezakmens māls (muols). Tas ir gaiši pelēkā krāsā un pieder pie lielkristāliskiem porfīrveida rapakivi granītiem. Neicgaļa akmiņs šobrīd ir atzīts par Latvijas lielāko laukakmeni – milzu dižakmeni, kas ierindojas Baltijas valstu dižakmeņu pirmajā desmitniekā. Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības komisija veica Neicgaļa akmiņa uzmērīšanu un 1991. g. noteica, ka tā garums ir 10,5 m, platums 10,4 m, augstums 3,5 m, apkārtmērs 31,1 m, virszemes tilpums 170 m3.
Neicgaļa akmiņs ir teiku un nostāstu tēls, kā arī daudzu autoru darbu izpētes objekts.
Neicgaļa akmiņs ir iecienīts apskates objekts, atpūtas un pasākumu organizēšanas vieta jau 20. gs. 30. g. vidū. Patlaban Neicgaļa akmiņs atrodas Natura 2000 Eiropas nozīmes aizsargājamajā dabas teritorijā „Nīcgaļu meži”, Neicgaļa akmiņa teritorija ir labiekārtota.
Tradicionāli pie Neicgaļa akmiņa notiek medību sezonas atklāšana („Guoju pa mežu”). Tā ir sena mednieku pulcēšanās vieta. Savukārt katru gadu augustā pie Neicgaļa akmiņa pulcējas Latgales amatierteātri un viņu atbalstītāji saietā „Sēņu talka” (tolka).
Neicgaļa akmiņs tiek pieminēts arī kā viena no enerģētiskajām Latvijas vietām jeb svētvietām. Šāda spēja piemīt tikai tiem akmeņiem, kuri novietoti īpašās vietās – uz āderu krustpunktiem, un šādas vietas mūsu senči (nakryškuons) uzskatīja par svētām.
Intresting info
Par Neicgaļa akmiņa izcelšanos stāsta vairākas teikas (P. Šmits „Latviešu pasakas un teikas”, 1925–1937, http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr15/15H0602.htm): Velni (valns) nodomājuši aizdambēt Daugavu (Daugova). Viņi sameklējuši ļoti lielu akmeni un to nesuši uz Daugavu. Akmeni nesuši divpadsmit velnu. Viņi nesuši visu nakti, bet pret rīta pusi tie dzirdējuši gaili dziedam, un nu nosvieduši akmeni purvā (pūrs) uz Nīcgaļa un Kolupa meža robežas. Šis akmens atrodas tur šo baltu dienu.