| Name | Pūrs, purvs, pelkė, wetland, балота |
| Author | Ivars Matisovs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Pūrs (arī peiss) ir pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kurā pastāvīga vai ilgstoša periodiska mitruma apstākļos izveidojies vairāk kā 30 cm biezs kūdras slānis un specifiska veģetācija. Pūri rodas, pārpurvojoties sauszemei vai aizaugot ūdenstilpēm. Latgolys teritorijā pūri sākuši veidoties jau ledus laikmeta beigās, un to attīstība turpinās arī mūsdienās.
Pūrs var tikt raksturots kā: 1. Raksturīgs Latgales ainavas veidojums. 2. Cilvēka un dabas pretstāves arēna un mistisku draudu avots. 3. Saimniecisks objekts. 4. Aizsargājama teritorija.
Latgale ir pūrim bagātākais valsts reģions – pūri aizņem apmēram 14% kopplatības. Latgalē atrodas 7 no 10 lielākajiem Latvijas pūrim. Plašā pūru un mežu josla Aivīkstis baseinā ir dabiska robežšķirtne, kas atdala Latgali no Vidzemes, savukārt līdzīgs dabas veidojums gar valsts A rūbežu šķir latviešu un slāvu apdzīvotos areālus.
Bieži vien ar vārdu pūrs tautā apzīmē kaut ko nepazīstamu un vienlaikus arī bīstamu, apdraudošu. Iestigšana pūrā izraisa netiešas asociācijas arī ar dažādām cilvēka atkarībām, piemēram, alkoholismu (dzāruojs). Pūra draudu vidū visbiežāk tiek minēti apmaldīšanās (blūds vodoj) un čūskas kodiens. Netiek izslēgta arī velnu vai raganu uzmākšanās.
Pūra izmantošanas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā pirmsākumi meklējami 19. gs. beigās pēc pūru meliorācijas uzsākšanas. Kūdras ieguve rūpnieciskā veidā notiek kopš 20. gs. 30. gados, maksimumu sasniedzot 60. gadu vidū.
Līvānu kūdras fabrika bija starp četrām pirmajām un vienīgā Latgalē, kas darbu sāka 1933. g. Arī šodien Līvānu uzņēmums ir viens no lielākajiem kūdras ražotājiem Latvijā (95% produkcijas tiek eksportēts). Padomju gados lielākais šīs nozares uzņēmums bija 1963. g. Strūžānos atklātā kūdras fabrika, kurā no frēzkūdras ražoja briketes gandrīz 40 g., līdz resursu izsīkuma dēļ uzņēmums tika slēgts.
Padomju laikā Latgalē norisinājās intensīvi pūru nosusināšanas darbi. Līdz ar rūpnīcas atklāšanu Kupravā (1971) Latgalē tika uzsākta arī drenu cauruļu ražošana, jo vietējais muols ir atzīts par vienu no labākajiem Austrumeiropā.
Ap 20 Latgales pūri ir pasludināti par dabas liegumiem un iekļauti Natura 2000 sarakstā.
Teiču pūrā 1982. g. tika izveidots dabas rezervāts – lielākais valstī un joprojām vienīgais Latgalē. Teičos tiek saglabāta Austrumbaltijai raksturīga pūra ekosistēma un visi tās komponenti.
Pūrs var tikt raksturots kā: 1. Raksturīgs Latgales ainavas veidojums. 2. Cilvēka un dabas pretstāves arēna un mistisku draudu avots. 3. Saimniecisks objekts. 4. Aizsargājama teritorija.
Latgale ir pūrim bagātākais valsts reģions – pūri aizņem apmēram 14% kopplatības. Latgalē atrodas 7 no 10 lielākajiem Latvijas pūrim. Plašā pūru un mežu josla Aivīkstis baseinā ir dabiska robežšķirtne, kas atdala Latgali no Vidzemes, savukārt līdzīgs dabas veidojums gar valsts A rūbežu šķir latviešu un slāvu apdzīvotos areālus.
Bieži vien ar vārdu pūrs tautā apzīmē kaut ko nepazīstamu un vienlaikus arī bīstamu, apdraudošu. Iestigšana pūrā izraisa netiešas asociācijas arī ar dažādām cilvēka atkarībām, piemēram, alkoholismu (dzāruojs). Pūra draudu vidū visbiežāk tiek minēti apmaldīšanās (blūds vodoj) un čūskas kodiens. Netiek izslēgta arī velnu vai raganu uzmākšanās.
Pūra izmantošanas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā pirmsākumi meklējami 19. gs. beigās pēc pūru meliorācijas uzsākšanas. Kūdras ieguve rūpnieciskā veidā notiek kopš 20. gs. 30. gados, maksimumu sasniedzot 60. gadu vidū.
Līvānu kūdras fabrika bija starp četrām pirmajām un vienīgā Latgalē, kas darbu sāka 1933. g. Arī šodien Līvānu uzņēmums ir viens no lielākajiem kūdras ražotājiem Latvijā (95% produkcijas tiek eksportēts). Padomju gados lielākais šīs nozares uzņēmums bija 1963. g. Strūžānos atklātā kūdras fabrika, kurā no frēzkūdras ražoja briketes gandrīz 40 g., līdz resursu izsīkuma dēļ uzņēmums tika slēgts.
Padomju laikā Latgalē norisinājās intensīvi pūru nosusināšanas darbi. Līdz ar rūpnīcas atklāšanu Kupravā (1971) Latgalē tika uzsākta arī drenu cauruļu ražošana, jo vietējais muols ir atzīts par vienu no labākajiem Austrumeiropā.
Ap 20 Latgales pūri ir pasludināti par dabas liegumiem un iekļauti Natura 2000 sarakstā.
Teiču pūrā 1982. g. tika izveidots dabas rezervāts – lielākais valstī un joprojām vienīgais Latgalē. Teičos tiek saglabāta Austrumbaltijai raksturīga pūra ekosistēma un visi tās komponenti.
Intresting info
Teiču pūra vidū izvietotajā Siksalā, bēgot no vajāšanas dzimtenē, jau 17. gs. apmetās krievu vecticībnieki (staraveri), kur nosacītā pašizolācijā mitinās vēl šobaltdien. Fotogrāfs Andris Eglītis, kas 10 gadus ir fotografējis siksaliešus, atceras (G. Bičevska „Meistars stāsta par bildi”, 2007, http://www.vienadiena.lv/): Kad Londonā rīkoju personālizstādi, atklāšanā briti nāca klāt un prasīja: „Kā tur nokļūt?” Jautāju viņiem – kāpēc jūs gribat uz turieni braukt? Tas ir purva vidus, tur tā nebrauc... Bet viens man atbild – es gribu redzēt, kur dzīvo cilvēki ar tik labsirdīgām acīm.