| Name | Aivīkste, Aiviekste, Aiviekstė, Aivīkste, Айвiекста |
| Author | Ivars Matisovs |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Aivīkste ir Daugovys ūdeņiem bagātākā pieteka un ir vienīgā no Lubuona iztekošā upe. Neskatoties uz tikai 114 km garumu, Aivīkste pēc noteces apjoma (1,81 km3) ir piektā lielākā valstī un viena no sarežģītākajām un ūdens plūsmas ziņā interesantākajām Latvijas upēm. Latgolys kontekstā ir raksturojama kā robežupe, kas līdz ar Altmarkas pamiera līguma noslēgšanu (1629) kādreiz latgaļu apdzīvoto areālu sašķēla Vidzemē (rietumi) un Latgalē (austrumi). Aivīkste raksturojama kā: 1. Ievērojama ūdenstece. 2. Dabiska kultūrvēsturiska robežšķirtne. 3. Tūrisma un saimniecisks objekts. 4. Radošu cilvēku iedvesmas avots.
Upes nosaukums dažādos vēsturiskos avotos ir variabls: Aivīkste, Ajwikszta, Avikšta, Ebest, Evikšta, Ewest, Ewikszty, Ewst, Ēpsi, Vikšta. Tā izcelsme ir neskaidra, piem., par aiviekstenēm Latgales rietumos un Vidzemes sēliskajās izloksnēs dēvē avenes, savukārt vieksta nozīmē atvaru, kādu upē netrūkst.
Aivīkstis baseinā līdzenais reljefs apgrūtina virsējo ūdeņu noteci, tāpēc norisinās pārpurvošanās process un ir daudz pūru. Upes vidustecē izveidotais dabas parks „Aiviekstes paliene” 1155 ha platībā (2004) ir īpaši aizsargājama „Natura 2000” teritorija, kur ligzdo griezes un apmetas caurceļojošie ziemeļu gulbji, mazie gulbji, mazie gauri, savukārt palieņu pļavās sastopami aizsargājami augi, piem., jumstiņu gladiolas (Gladiolus imbricatus), Sibīrijas skalbes (Iris sibirica) un dzegužpirkstītes (Dactylorhiza).
20. gs. 30. g. Aivīkstis gultne 78 km garumā, sākot ar izteku, ir tikusi padziļināta un vietām iztaisnota.
Aivīkstis lejtecē atrodas vienas no lielākajām dolomīta iegulām Latvijā. Atradnes dolomīts ir sevišķi piemērots mūra ēku būvn., jo tas vāji uzsūc mitrumu, labi iztur salu un lielu spiedienu (1000–3000 kg/cm2).
Aivīkstis apkaime agrāk un mūsdienās ir reti apdzīvota, piem., upes krastā vienīgais pilskalns atrodas Visagalā. 13. gs. vēstures avotos minētā Lubāna kā ievērojama apdzīvota vieta sāka veidoties tikai ar platsliežu dzc. posma Madona–Lubāna izbūvi (1935) kokmateriālu izvešanai. 1925. g. atklātā Aivīkstis HES līdz Ķeguma HES izbūvei (1939) bija lielākā valstī. Vienlaikus ar spēkstacijas būvi upes labajā krastā sāka veidoties apdzīvota vieta Aivīkste.
Upes vidustecē atrodas lielciems Ļaudona, vidējciems Meirāni un Aivīkste, bet pie ietekas Daugavā – Pļaviņu pilsēta. Savukārt Gostiņi sāka veidoties ap 1830. g. pie Aivīkstis ietekas Daugavā. 1933. g. Gostiņi kļuva par mazāko pilsētu Daugovpiļs apriņķī. 1956. g. Gostiņus pievienoja Pļaviņām, un īpatnējā Latgales mazpilsēta aizgāja nebūtībā.
Upes nosaukums dažādos vēsturiskos avotos ir variabls: Aivīkste, Ajwikszta, Avikšta, Ebest, Evikšta, Ewest, Ewikszty, Ewst, Ēpsi, Vikšta. Tā izcelsme ir neskaidra, piem., par aiviekstenēm Latgales rietumos un Vidzemes sēliskajās izloksnēs dēvē avenes, savukārt vieksta nozīmē atvaru, kādu upē netrūkst.
Aivīkstis baseinā līdzenais reljefs apgrūtina virsējo ūdeņu noteci, tāpēc norisinās pārpurvošanās process un ir daudz pūru. Upes vidustecē izveidotais dabas parks „Aiviekstes paliene” 1155 ha platībā (2004) ir īpaši aizsargājama „Natura 2000” teritorija, kur ligzdo griezes un apmetas caurceļojošie ziemeļu gulbji, mazie gulbji, mazie gauri, savukārt palieņu pļavās sastopami aizsargājami augi, piem., jumstiņu gladiolas (Gladiolus imbricatus), Sibīrijas skalbes (Iris sibirica) un dzegužpirkstītes (Dactylorhiza).
20. gs. 30. g. Aivīkstis gultne 78 km garumā, sākot ar izteku, ir tikusi padziļināta un vietām iztaisnota.
Aivīkstis lejtecē atrodas vienas no lielākajām dolomīta iegulām Latvijā. Atradnes dolomīts ir sevišķi piemērots mūra ēku būvn., jo tas vāji uzsūc mitrumu, labi iztur salu un lielu spiedienu (1000–3000 kg/cm2).
Aivīkstis apkaime agrāk un mūsdienās ir reti apdzīvota, piem., upes krastā vienīgais pilskalns atrodas Visagalā. 13. gs. vēstures avotos minētā Lubāna kā ievērojama apdzīvota vieta sāka veidoties tikai ar platsliežu dzc. posma Madona–Lubāna izbūvi (1935) kokmateriālu izvešanai. 1925. g. atklātā Aivīkstis HES līdz Ķeguma HES izbūvei (1939) bija lielākā valstī. Vienlaikus ar spēkstacijas būvi upes labajā krastā sāka veidoties apdzīvota vieta Aivīkste.
Upes vidustecē atrodas lielciems Ļaudona, vidējciems Meirāni un Aivīkste, bet pie ietekas Daugavā – Pļaviņu pilsēta. Savukārt Gostiņi sāka veidoties ap 1830. g. pie Aivīkstis ietekas Daugavā. 1933. g. Gostiņi kļuva par mazāko pilsētu Daugovpiļs apriņķī. 1956. g. Gostiņus pievienoja Pļaviņām, un īpatnējā Latgales mazpilsēta aizgāja nebūtībā.
Intresting info
Teika par upes izcelsmi (E. Tomāss „Pededze. Lubāns. Aiviekste”, 1984, 68) vēsta, ka Aivīkste radusies, vietējam ķēniņdēlam Aivim strīdā par iemīlēto Ranapurnu nogalinot kādu ieklīdušu leišu milzi, arī vārdā Aivis, no kura iztecēja tik pulka asiņu, ka ezers izcēlās, kuru Aivis nosauca par Lubānu, savukārt no tā iztecējušo upi nolēmuši saukt par Aivīksti.