| Name | Kars, karš, karas, war, вайна |
| Author | Vladislavs Malahovskis |
| Year of establishment | „Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca”, 2012 |
| Place of establishment | Rēzeknes Augstskola |
Description
Līdz 20. gs. 20. g. Latgolā galvenokārt lietoja apzīmējumu vaidi un vaidu laiki, vēlāk kars. Latgales kontekstā kars ir uztverams kā: 1. Administratīvi teritoriālās sistēmas maiņa. 2. Savas apdzīvotās teritorijas aizsardzība un atbrīvošana. 3. Piespiedu kalpošana svešu varu interesēs. 4. Vietvārdu, sociālās atmiņas veidotājs.
Latgale, tāpat kā visa Latvija, sava ģeopolitiskā stāvokļa dēļ gadsimtiem ir bijusi kā austrumu, tā rietumu interešu objekts. Latgales administratīvi teritoriālās izmaiņas radīja virkne karu un politisko notikumu Eiropā: 1) krusta (krysts) kars Baltijā (12. gs. b.–13. gs. sāk.): Latgales teritorija tiek iekļauta Livonijā („Terra Mariana”); 2) Livonijas kara (1558–1583) rezultātā izveidojās Pārdaugavas hercogiste, ko iekļāva Lietuvas lielkunigaitijā (lielkņazistē), bet pēc 1569. g. – Polijas–Lietuvas valstī (Zečpospoļitā (Rzeczpospolita)). Ar šo laiku sāk lietot Inflantijas (poļaki) jēdzienu; 3) Zečpospoļitas–Zviedrijas kars (1600–1629 (1935)): Vidzeme nonāk Zviedrijas atkarībā, bet tag. Latgales teritorijā izveidojas Inflantijas vojevodiste (Inflanty Polskie). Sākas Latgales administratīvā un reliģiskā nošķirtība no pārējās Latvijas; 4) 1733. g.: Žečpospoļita spiesta pakļauties Krievijas, Austrijas un Prūsijas diktātam. Pirmajā tās dalīšanā (1772) Latgale nonāk cariskās Krievijas pakļautībā; 5) Pirmais pasaules kars (1914–1918) un Latvijas Brīvības cīņas (1918–1920): tiek izveidota neatkarīga Latvijas valsts. 4 apriņķi (Jaunlatgales (Abrenes), Daugovpiļs, Ludzys, Rēzeknis) veido Latgales novadu. 1944. g. augustā 6 Abrenes apriņķa pagasti tiek iekļauti KPFSR sastāvā un Abrene tiek pārdēvēta par Pitalovu.
Kopš seniem laikiem zeme (dzymtuo zeme) un brīvība tika uzskatīti par nešķiramiem jēdzieniem. Latgaļu zemes apdraudēja lietuvieši (lītaunīki), austrumslāvi (krīvi) un igauņi (igauni). Tāpēc senie latgaļi slēdza ne tikai īslaicīgas savienības ar citām senlatviešu ciltīm cīņai pret iebrucējiem, bet bija arī izveidojuši zināmu savu zemju aizsardzības sistēmu. Atšķirībā no senās latgaļu Vidzemes daļas, kur pilskalni tika veidoti izklaidus, tag. Latgales teritorijā pilskalni tika izkārtoti puduros un regulārās rindās gar Daugovu un Krievzemes robežu (Austrumu rūbežs).
Pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai (1772) kars kļuva par piespiedu kalpošanu – rekrūšu došanu Krievijas armijai līdz pat 20. gs. pirmajai pusei. Arī Otrais pasaules kars Latgales iedzīvotājus padara par divu totalitāru lielvaru (PSRS un nacistiskās Vācijas) cīņas un ideoloģijas upuriem. Mūsdienās Latgalē darbojas divi privātie kara muzeji: Cyblā (2001) un Aglyunā (2008).
Latgale, tāpat kā visa Latvija, sava ģeopolitiskā stāvokļa dēļ gadsimtiem ir bijusi kā austrumu, tā rietumu interešu objekts. Latgales administratīvi teritoriālās izmaiņas radīja virkne karu un politisko notikumu Eiropā: 1) krusta (krysts) kars Baltijā (12. gs. b.–13. gs. sāk.): Latgales teritorija tiek iekļauta Livonijā („Terra Mariana”); 2) Livonijas kara (1558–1583) rezultātā izveidojās Pārdaugavas hercogiste, ko iekļāva Lietuvas lielkunigaitijā (lielkņazistē), bet pēc 1569. g. – Polijas–Lietuvas valstī (Zečpospoļitā (Rzeczpospolita)). Ar šo laiku sāk lietot Inflantijas (poļaki) jēdzienu; 3) Zečpospoļitas–Zviedrijas kars (1600–1629 (1935)): Vidzeme nonāk Zviedrijas atkarībā, bet tag. Latgales teritorijā izveidojas Inflantijas vojevodiste (Inflanty Polskie). Sākas Latgales administratīvā un reliģiskā nošķirtība no pārējās Latvijas; 4) 1733. g.: Žečpospoļita spiesta pakļauties Krievijas, Austrijas un Prūsijas diktātam. Pirmajā tās dalīšanā (1772) Latgale nonāk cariskās Krievijas pakļautībā; 5) Pirmais pasaules kars (1914–1918) un Latvijas Brīvības cīņas (1918–1920): tiek izveidota neatkarīga Latvijas valsts. 4 apriņķi (Jaunlatgales (Abrenes), Daugovpiļs, Ludzys, Rēzeknis) veido Latgales novadu. 1944. g. augustā 6 Abrenes apriņķa pagasti tiek iekļauti KPFSR sastāvā un Abrene tiek pārdēvēta par Pitalovu.
Kopš seniem laikiem zeme (dzymtuo zeme) un brīvība tika uzskatīti par nešķiramiem jēdzieniem. Latgaļu zemes apdraudēja lietuvieši (lītaunīki), austrumslāvi (krīvi) un igauņi (igauni). Tāpēc senie latgaļi slēdza ne tikai īslaicīgas savienības ar citām senlatviešu ciltīm cīņai pret iebrucējiem, bet bija arī izveidojuši zināmu savu zemju aizsardzības sistēmu. Atšķirībā no senās latgaļu Vidzemes daļas, kur pilskalni tika veidoti izklaidus, tag. Latgales teritorijā pilskalni tika izkārtoti puduros un regulārās rindās gar Daugovu un Krievzemes robežu (Austrumu rūbežs).
Pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai (1772) kars kļuva par piespiedu kalpošanu – rekrūšu došanu Krievijas armijai līdz pat 20. gs. pirmajai pusei. Arī Otrais pasaules kars Latgales iedzīvotājus padara par divu totalitāru lielvaru (PSRS un nacistiskās Vācijas) cīņas un ideoloģijas upuriem. Mūsdienās Latgalē darbojas divi privātie kara muzeji: Cyblā (2001) un Aglyunā (2008).
Intresting info
Daugavpils nov. Dubnas pag. sādžys Parīze nosaukums cēlies, kad šai vietai pāri gājis Napoleona karaspēks (1812) un te atradusies franču karavīru apmetne. Dagdys nov. Ezernieku (Bukmuiža) pag. Ūdrāju pilskalns dažkārt tiek dēvēts arī par Napoleona kalnu, jo pēc nostāstiem šo kalnu šķērsojusi Napoleona armija, notikusi sadursme, kuras laikā Napoleons esot bijis ievainots. Šādu leģendu, kur gājusi Napoleona armija, Latgalē ir samērā daudz. Savukārt Līvānu nov. Turku pagasta nosaukums esot cēlies krievu–turku karu laikā 18.–19. gs., kad te bijuši nomitināti turku tautības slimie un ievainotie karagūstekņi.